Laimonis Purs

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (60); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (32)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsLaimonis Purs
PseidonīmsLaimonis Purs
Dzimtais vārdsLaimonis Strazdiņš
KopsavilkumsLaimonis Purs (1922–2016) – rakstnieks. Nozīmīgākais darbs – vēsturisko romānu tetraloģija par zemgaļu cīņām pret vācu krustnešiem 13. gadsimtā: "Degošais pilskalns" (1962), "Krusts virs pilskalna" (1979), "Tālajos pilskalnos" (1981) un "Sūrābele pilskalnā" (1986); viena no galvenajām tetraloģijas personām ir Zemgales virsaitis Namejs, tēlotas kaujas un diplomātija, zemgaļu sadzīve un paražas, seno ļaužu augstais tikumības līmenis; analizēti cēloņi, kas krustnešiem ļāva uzveikt zemgaļus.
Personiska informācijaDzimis strādnieka ģimenē Vilces pagasta Ruņģos. No 1923. gada ģimene dzīvojusi Rīgā, tēvs bijis rūpnīcas "Fenikss" smalkmehāniķis, māte – šuvēja.

1928–1930: mācījies Rīgas pilsētas 1. pirmsskolā.
1930–1937: mācījies Rīgas skolotāju institūta izmēģinājuma pamatskolā.
1937–1941:
mācījies Rīgas Valsts tehnikuma Ķīmijas nodaļā, kara dēļ nav saņēmis diplomu.
1941: karam sākoties, mobilizēts Sarkanajā armijā; 1941.24.VI–VII. dienējis 183. divīzijas 227. pulkā. Pēc Liepnas kaujas nonācis ielenkumā un palicis Latvijā. Strādājis par laukstrādnieku un plostnieku.
1943 IV–X: dienējis Latviešu leģionā, tad atvaļināts un strādājis Jelgavas cukurfabrikā.
Profesionālā darbība1944: sācis strādāt laikrakstā "Cīņa".
1945: iestājies Maskavas Kinoinstitūtā, taču studijas drīz pārtraucis.
1949: beidzis Rīgas Republikānisko neklātienes vidusskolu.
1949–1951: studējis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē.
1950–1951: strādājis laikrakstā "Padomju Jaunatne".
1952–1960:
žurnāla "Zvaigzne" atbildīgais sekretārs, atlaists no darba berklaviešu tīrīšanas akcijā.
1960–1967: žurnāla "Zvaigzne" literārais līdzstrādnieks.
1969–1970: redaktors izdevniecībā "Liesma".
1970–1975: redaktors Rīgas kinostudijas scenāriju kolēģijā.

Pirmā nozīmīgā publikācija – dzejolis "Karavīra vēstule" laikrakstā "Padomju Jaunatne" 1945. gada 23. februārī.

Romāni

1956: "Ēnas gaist", veltīts žurnālista Alberta Mieža piemiņai (Latvijas Valsts izdevniecība).
1959: "Apsūdzēto sols" (Latvijas Valsts izdevniecība; periodikā 1957 ar nosaukumu "Vai esi padomājis?").
1966: "Gaismas staru lokā" (Liesma; atkārtoti 1968).
1984: "Karuselis" (Liesma).
1991:
"Striptīzs savrupmājā" (Liesma).
1996:
"Tikai sieviete vai Pareizā investīcija: politiski sadzīvisks laikmeta dokumentējums" (Liesma).
2000: "Skaists nobrauciens" (Valters un Rapa).
2004: "Daugav’s vienu malu: kriminālpolicista piezīmes romānam" (Lauku Avīze).
2007: "Atmiņu kliedziens: dzīve sākas pēc sešdesmit gadiem" (Signe).

Vēsturisko romānu tetraloģija par zemgaļu cīņām pret vācu krustnešiem 13. gadsimtā
1962: "Degošais pilskalns" (Liesma; atkārtoti: Liesma, 1972; Valters un Rapa, 1999; Jumava, 2012).
1979: "Krusts virs pilskalna" (Liesma; atkārtoti Valters un Rapa, 1999; Jumava, 2013).
1981: "Tālajos pilskalnos" (Liesma).
1986: "Sūrābele pilskalnā" (Liesma).

Garstāsti

1964: "Sirdsskaidrais" (Liesma).
1967: "Ēna ceļa garumā" (Liesma; ASV: Tilts, 1973).
1971: "Nepareizā laika stundenis" (Liesma).

Īsproza

1957: "Gadu gaitā" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1961: "Rieta stunda" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1967: "No rīta līdz vakaram un līdz rītam" (Liesma).

Dramaturģija

1968: luga "Redzēt jūru" (izņemta no Drāmas teātra repertuāra kā nepieņemama un kaitīga; luga publicēta 1983. gadā izlasē "Dialogi par dzīvi".)
1968:
leļļu luga pēc Andreja Pumpura eposa "Lāčplēsis" motīviem (Leļļu teātrī).
1969:
dramatiskā kompozīcija “Tas brīvestības zelta rīts” (Drāmas teātrī).
1970:
dokumentālā drāma "Laupītāju laupītāji" (Liesma).
1974:
leļļu luga pēc Kārļa Skalbes pasakas "Kaķīša dzirnavas" motīviem (Leļļu teātrī).
1983:
lugu krājums "Dialogi par dzīvi" (Liesma).

Izlases

1972: "Gaismēnas" (Liesma).

Atmiņas, memuāri

2006: Aizejot atskaties, 1. grāmata. Atmiņu atspulgas par noklusēto un viltniecisko (Signe).
2006: Aizejot atskaties, 2. grāmata. Notikumi un netikumi, kad pie mums valdīja Kremļa vara. Rakstnieki, ceka un čeka, LTF. Secinājumi. Atmiņu atspulgas par noslēpto un viltniecisko (autora izdevums).
[2007]: Aizejot atskaties, 3. grāmata. Pagātne. 1940–2008. Secinājumi. Apceres un vērojumi (elektronisks izdevums, E-raksti).

Tulkojumi

1957: Sailass Timbermens : [romāns] / Hovards Fāsts ; [tulkojis L. Purs] (Latvijas Valsts izdevniecība).
1963:
Berdi Kerbabajevs. "Izšķirošais solis", tulkojums no krievu valodas (Latvijas Valsts izdevniecība).

Laimoņa Pura darbu tulkojumi svešvalodās (publikācijas grāmatās)

1967: Šviesos spindulių lauke ("Gaismas staru lokā" lietuviešu valodā). Tulkojusi Milda Zukmanienė. Vilnius: Vaga.
1968: В кольце лучей ("Gaismas staru lokā" krievu valodā). Tulkojusi М. Шноре. Москва: Советский писатель.
1969: Valguskiirte sõõris ("Gaismas staru lokā" igauņu valodā). Tulkojusi Ita Saks. Tallinn: Eesti Raamat.
1969: Vari kogu teel ("Ēna ceļa garumā" igauņu valodā). Tulkojis Atso Kaalep. Tallinn : Eesti Raamat.
1969: Тень в длину дороги ("Ēna ceļa garumā" krievu valodā). Tulkojis Вл. Невский. Рига: Лиесма.
1976: Пылающее городище ("Degošais pilskalns" krievu valodā). Tulkojusi В. Семеновa. Рига: Лиесма.
1977: Нұр шұғыласында ("Gaismas staru lokā" kazahu valodā). Tulkojis А. Шаншаров. Алматы: Жазушы.
1980: Lángoló vár ("Degošais pilskalns" ungāru valodā). Tulkojis IstvanCzibok. Budapest; Uzsgorod: Móra kiadó / Kárpáti kiadó.
1986: Крест над городищем ("Krusts virs pilskalna" krievu valodā)..Tulkojis В. Михайлов. Рига: Лиесма.
1990: Liepsnojantis piliakalnis ("Degošais pilskalns" lietuviešu valodā). Tulkojis Laimonas Radzinis. Vilnius: Mintis.
1990: Kryžius virš piliakalnio ("Krusts virs pilskalna" lietuviešu valodā). Tulkojis Laimonas Radzinis. Vilnius: Mintis.
Citātu galerija

Par Laimoņa Pura daiļradi

"1955. gadi tiek publicēts romāns “Ēnas gaist”. Starp citu, viens no pirmajiem mūsu prozā, kurā it kā pamanīts, ka cilvēks darbā (“ražošanā”) pavada astoņas stundas, bet ģimenes lokā vismaz tikpat, un ka ar šim stundām saistītie prieki un bēdas arī svarīgas cilvēka dzīvē un, summējoties daudzu cilvēku biogrāfijām, sabiedriski tikpat svarīgas kā raizes vai prieki darbā. “Apsūdzēto sols” ir diskusija par “akcelerācijas” paaudzes jaunatni, kura izrādās daudz, daudz citādāka, nekā tā attēlota pirms pārdesmit gadiem rakstītajās pedagoģijas rokasgrāmatās. “Degošais pilskalns” parādās ne tikai kā pirmais, bet paliek arī viens no retajiem prozas darbiem, no kuriem uzzinām, ka latviešu tautas vēsture jau XIII, ne tikai XIX un XX gadu simtenī varonīgu un traģisku notikumu bagāta. Tas skan kā apliecinājums mūsu mazās tautas lielumam. Un “Sirdsskaidrais” ir atkal viens no “pirmajiem” tādā ziņā, ka autors tanī ar mākslas prozas iespējām lasītājus laikus iepazīstina ar šodien tik svarīgu dzīves nozari kā kibernētika, kurā dažs kūtrs prāts saskatīja it kā lieku, ideālistiskās filozofijas neradījumu. Tikai “Gaismas staru lokā” atkal ieraudzījām ķīmiķus, arī ne tikai pašas ķīmijas dēļ, bet lai vērstu mūsu uzmanību uz šodien vitāli svarīgās, plaši sazarotās zinātnes, zinātnieku ētikas un psiholoģijas jautājumiem. Arvien plašāku vietu pasaules literatūrā ieņem dokumentālais vai tamlīdzīgais kriminālstāsta žanrs. Divos garajos stāstos Purs kā laikmeta analītiķis izseko notikumiem, kuri sakņojas jau kara laikā, jo notikumu kontinuitāte ir cieša, un reizēm no indīga zieda indīgi augļi parādās tikai pēc gadu desmitiem. Turpinot “pirmo” rindu, jāpiebilst, ka Purs, rādot tautas tieksmi pēc apgaismības un brīvības, uzrakstījis lugu par pirmo lugas izrādi Latvijā – “Laupītāju laupītāji”. Arī viens no pirmajiem tīri dokumentālajiem teātra izrādes scenārijiem – “Tas brīvestības zelta rīts” pieder jubilāra spalvai."

Birze, Miervaldis. Dzīves analītiķis. Karogs, 1972, nr. 6.
Nodarbesrakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta03.06.1922
Izglītība1928 – 1930
Rīgas pilsētas 1. pamatskola
Kalpaka bulvāris 8, Rīga
Kalpaka bulvāris 8, Rīga, LV-1050

1930 – 1937
Rīgas Skolotāju institūta izmēģinājuma pamatskola
Rīga
Rīga

1937 – 1941
Rīgas Valsts tehnikums
Rīga
Rīga

mācījies Rīgas Valsts tehnikuma Ķīmijas nodaļā, kara dēļ nav saņēmis diplomu


1945 – 1945
Maskavas Kinoinstitūts
Maskava
Moscow, Russia
iestājies Maskavas Kinoinstitūtā, taču studijas drīz pārtraucis

1949 – 1949
Rīgas Republikāniskā neklātienes vidusskola
Rīga
Rīga

beidzis Rīgas Republikānisko neklātienes vidusskolu


1949 – 1951
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Rīga

studējis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē

Darbavieta1944 – 1945
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011

1950 – 1951
Laikraksts "Padomju Jaunatne"
Rīga
Rīga

1952 – 1960
Žurnāls "Zvaigzne"
Rīga
Rīga
atbildīgais sekretārs, atlaists no darba berklaviešu tīrīšanas akcijā

1960 – 1967
Žurnāls "Zvaigzne"
Rīga
Rīga
literārais līdzstrādnieks

1969 – 1970
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
redaktors

1970 – 1975
Rīgas kinostudija
Šmerļa iela 3, Rīga
Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006
redaktors scenāriju kolēģijā
Dalība organizācijās1956 – 1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

1990 – 2016
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Miršanas laiks/vieta27.11.2016
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads
ApglabātsRīgas Otrie Meža kapi
Gaujas iela 12, Rīga, LV-1026

Izvadīšana notikusi 3. decembrī 12.00. Rīgas krematorijā.

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads)
27.11.2016Miršanas laiks/vietaCiems
2Rīgas Otrie Meža kapi
(Gaujas iela 12, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
3Rīga
(Rīga)
1930 - 1937IzglītībaPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1937 - 1941IzglītībaPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1949 - 1949IzglītībaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1949 - 1951IzglītībaPilsēta
7Kalpaka bulvāris 8, Rīga
(Kalpaka bulvāris 8, Rīga, LV-1050)
1928 - 1930IzglītībaĒka, māja
8Maskava
(Moscow, Russia)
1945 - 1945IzglītībaPilsēta
9Blaumaņa iela 38/40, Rīga
(Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011)
1944 - 1945DarbavietaĒka, māja
10Rīga
(Rīga)
1950 - 1951DarbavietaPilsēta
11Rīga
(Rīga)
1952 - 1960DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1960 - 1967DarbavietaPilsēta
13Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1969 - 1970DarbavietaĒka, māja
14Šmerļa iela 3, Rīga
(Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006)
1970 - 1975DarbavietaĒka, māja
15Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1956 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
16Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1990 - 2016Dalība organizācijāsĒka, māja
Laimonis Purs, īstajā vārdā Laimonis Strazdiņš, dzimis 1922. gada 3. jūnijā Vilces pagasta Ruņģos. No 1923. gada ģimene dzīvojusi Rīgā, tēvs bijis rūpnīcas “Fenikss” smalkmehāniķis, māte – šuvēja.

Mācījies Rīgas pilsētas 1. pirmsskolā (1928–1930) un Rīgas skolotāju institūta izmēģinājuma pamatskolā (1930–1937), no 1937. līdz 1941. gadam – Rīgas Valsts tehnikuma Ķīmijas nodaļā, kara dēļ nav saņēmis diplomu. Karam sākoties, mobilizēts Sarkanajā armijā, dienējis 183. divīzijas 227. pulkā. Pēc Liepnas kaujas nonācis ielenkumā un palicis Latvijā. Strādājis par laukstrādnieku un plostnieku. No 1943. gada aprīļa līdz oktobrim dienējis Latviešu leģionā.

1944. gadā sācis strādāt laikrakstā “Cīņa”, 1945. gadā iestājies Maskavas Kinoinstitūtā, taču studijas drīz pārtraucis. 1949. gadā beidzis Rīgas Republikānisko neklātienes vidusskolu, studējis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē (1949–1951). 1950. gadā sācis strādāt laikrakstā “Padomju Jaunatne”, no 1952. gada – žurnālā “Zvaigzne”, bijis tā atbildīgais sekretārs (1952–1960), atlaists no darba berklaviešu tīrīšanas akcijā; pēc tam turpinājis darbu kā žurnāla literārais līdzstrādnieks (1960–1967). No 1969. līdz 1970. gadam strādājis par redaktoru izdevniecībā “Liesma”, no 1970. līdz 1975. gadam bijis redaktors Rīgas kinostudijas scenāriju kolēģijā.

Pirmā nozīmīgā publikācija – dzejolis “Karavīra vēstule” laikrakstā “Padomju Jaunatne” 1945. gada 23. februārī.

Laimoņa Pura pirmais romāns “Ēnas gaist” (1955) veltīts žurnālista Alberta Mieža piemiņai, tam seko “Apsūdzēto sols” (periodikā 1957 ar nosaukumu “Vai esi padomājis?”, grāmatā 1959), stāstu krājumi “Gadu gaitā” (1957) un “Rieta stunda” (1961). 1956. gadā Laimonis Purs uzņemts Latvijas Padomju rakstnieku savienībā.

1962. gadā publicēts romāns “Degošais pilskalns” (1962, atkārtoti 1972, 1999, 2012), kas aizsāk vēsturisko romānu tetraloģiju par zemgaļu cīņām pret vācu krustnešiem 13. gadsimtā. Šī tetraloģija ir Laimoņa Pura nozīmīgākais darbs, tās pirmajam romānam “Degošais pilskalns” seko “Krusts virs pilskalna” (1979, atkārtoti 1999, 2013), “Tālajos pilskalnos” (1981) un “Sūrābele pilskalnā” (1986). Viena no galvenajām tetraloģijas personām ir Zemgales virsaitis Namejs. Rakstnieks tēlo kaujas un diplomātiju, zemgaļu sadzīvi un paražas, analizē cēloņus, kas krustnešiem ļāvuši uzveikt zemgaļus.

60.–80. gados publicēts arī garstāsts “Sirdsskaidrais” (1964), romāni “Gaismas staru lokā” (1966), stāstu krājums “No rīta līdz vakaram un līdz rītam” (1967) un kriminālā žanra garstāsti “Ēna ceļa garumā” (1967; publicēts arī ASV “Tilta” apgādā 1973. gadā) un “Nepareizā laika stundenis” (1971), romāns “Karuselis” (1984).

Laimonis Purs darbojies arī dramaturģijā. 1968. gadā viņa lugas “Redzēt jūru” iestudējums izņemts no Drāmas teātra repertuāra, atzīstot lugu par nepieņemamu un kaitīgu. Rakstnieks veidojis leļļu lugas pēc Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” (1969 Leļļu teātrī) un Kārļa Skalbes pasakas “Kaķīša dzirnavas” motīviem (1974 Leļļu teātrī), veidojis dramatisko kompozīciju “Tas brīvestības zelta rīts” (Drāmas teātrī). 1970. gadā publicēta dokumentālā drāma “Laupītāju laupītāji” par pirmo lugas izrādi Latvijā. 1983. gadā izdots lugu krājums “Dialogi par dzīvi”, tajā iekļauta arī luga “Redzēt jūru”.

Pēc neatkarības atjaunošanas iznākuši Laimoņa Pura romāni “Striptīzs savrupmājā” (1991), “Tikai sieviete vai Pareizā investīcija: politiski sadzīvisks laikmeta dokumentējums” (1999), “Skaists nobrauciens” (2000), “Daugav’s vienu malu: kriminālpolicista piezīmes romānam” (2004) un “Atmiņu kliedziens: dzīve sākas pēc sešdesmit gadiem” (2007).

Saistošas laikmeta liecības fiksētas memuāros “Aizejot atskaties. Atmiņu atspulgas par noklusēto un viltniecisko” (3 daļās, 2006–2007).

Laimoņa Pura darbi tulkojumi grāmatās iznākuši lietuviešu, igauņu, krievu, kazahu un ungāru valodā.

1987. gadā iznākusi literatūrzinātnieces Andas Plēsumas monogrāfija “Gājums pretī gaismai. Laimonis Purs dzīvē un grāmatās”.

Atzīmējot Laimoņa Pura 50 gadu jubileju 1972. gadā, rakstnieks un domubiedrs Miervaldis Birze rakstīja: “1955. gadi tiek publicēts romāns “Ēnas gaist”. Starp citu, viens no pirmajiem mūsu prozā, kurā it kā pamanīts, ka cilvēks darbā (“ražošanā”) pavada astoņas stundas, bet ģimenes lokā vismaz tikpat, un ka ar šim stundām saistītie prieki un bēdas arī svarīgas cilvēka dzīvē un, summējoties daudzu cilvēku biogrāfijām, sabiedriski tikpat svarīgas kā raizes vai prieki darbā. “Apsūdzēto sols” ir diskusija par “akcelerācijas” paaudzes jaunatni, kura izrādās daudz, daudz citādāka, nekā tā attēlota pirms pārdesmit gadiem rakstītajās pedagoģijas rokasgrāmatās. “Degošais pilskalns” parādās ne tikai kā pirmais, bet paliek arī viens no retajiem prozas darbiem, no kuriem uzzinām, ka latviešu tautas vēsture jau XIII, ne tikai XIX un XX gadu simtenī varonīgu un traģisku notikumu bagāta. Tas skan kā apliecinājums mūsu mazās tautas lielumam. Un “Sirdsskaidrais” ir atkal viens no “pirmajiem” tādā ziņā, ka autors tanī ar mākslas prozas iespējām lasītājus laikus iepazīstina ar šodien tik svarīgu dzīves nozari kā kibernētika, kurā dažs kūtrs prāts saskatīja it kā lieku, ideālistiskās filozofijas neradījumu. Tikai “Gaismas staru lokā” atkal ieraudzījām ķīmiķus, arī ne tikai pašas ķīmijas dēļ, bet lai vērstu mūsu uzmanību uz šodien vitāli svarīgās, plaši sazarotās zinātnes, zinātnieku ētikas un psiholoģijas jautājumiem. Arvien plašāku vietu pasaules literatūrā ieņem dokumentālais vai tamlīdzīgais kriminālstāsta žanrs. Divos garajos stāstos Purs kā laikmeta analītiķis izseko notikumiem, kuri sakņojas jau kara laikā, jo notikumu kontinuitāte ir cieša, un reizēm no indīga zieda indīgi augļi parādās tikai pēc gadu desmitiem. Turpinot “pirmo” rindu, jāpiebilst, ka Purs, rādot tautas tieksmi pēc apgaismības un brīvības, uzrakstījis lugu par pirmo lugas izrādi Latvijā – “Laupītāju laupītāji”. Arī viens no pirmajiem tīri dokumentālajiem teātra izrādes scenārijiem – “Tas brīvestības zelta rīts” pieder jubilāra spalvai.”

Laimonis Purs miris 2016. gada 27. novembrī Vecpiebalgā, apglabāts Rīgas Otrajos Meža kapos.

2022. gada 3. jūnijā informāciju apkopoja pētnieks Jānis Oga.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.