Sarkanā armija

OrganizācijaSarkanā armija
Papildu informācija

Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā Armija – Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukums no no 1918. gada 15. janvāra līdz 1946. gada februārim. Pēc tam to pārdēvēja par Padomju Armiju.

Saistītās organizācijasPadomju Armija
KrājumiLatvijas literatūra
Persona
Vieta, notikums
Veids
No
Līdz
Pēteris Sils

Otrā pasaules karā cīnījies 1. latviešu strēlnieku pulkā. Apbalvots ar "Sarkanās Zvaigznes" ordeni un vairākām kaujas medaļām.

Dienests
Monta Kroma

Otrā pasaules kara laikā Latviešu strēlnieku divīzijas sanitāre un sakarniece.

Russia
Dienests
Ādolfs Talcis
Russia
Dienests
Haralds Priedītis
H. Priedītis bija vada komandieris, tika ievēlēts par 125. gvardes latviešu strēlnieku pulka komjaunatnes biroja sekretāru.
Dienests
Naums Altšūlers
Otrā pasaules kara laikā cīnījies Ziemeļrietumu un otrajā Ukrainas frontē.
Dienests
Oskars Rihters
1. pasaules kara laikā bijis strēlnieks Sarkanajā armijā.
Dienests
1915
1918
Roberts Eidemanis
Dienests
1918
Jānis Basmalietis
Pilsoņu kara laikā cīnījies Sarkanajā armijā.
Russia
Dienests
1918
1920
Jānis Ziemeļnieks
1919. gadā iesaukts Sarkanajā armijā, mēnesi nodienēja Pleskavā un Rēzeknē, no dienesta atbrīvots veselības stāvokļa dēļ.
Pskov, Pskov Oblast, Russia
Dienests
1919
Jānis Ziemeļnieks
1919. gadā iesaukts Sarkanajā armijā, mēnesi nodienēja Pleskavā un Rēzeknē, no dienesta atbrīvots veselības stāvokļa dēļ.
Rēzekne
Dienests
1919
Eduards Salenieks
Brīvprātīgi iestājies Sarkanajā armijā, dienējis Vitebskas kara hospitālī.
Viciebsk, Belarus
Dienests
1919
Ķencis Šabraks
Russia
Dienests
1919
1920
Jānis Grīziņš

Bijis Turkestānas frontē.

Turkestan, Kazakhstan
Dienests
1919
1921
Kārlis Priednieks
Piedalās Krievijas pilsoņu karā.
Dienests
1919
1921
Alfrēds Ziediņš
politdarbinieks.
Dienests
1919
1923
Arturs Kadiķis-Groznijs
kā Sarkanās Armijas politdarbinieks piedalās pilsoņu karā; karo Dienvidu frontē (Kubaņā un Ziemeļkaukāzā).
Kuban, Russia
Dienests
1919
1924
Aleksandrs Čaks
1920. gada februārī iesaukts Sarkanajā armijā.
Bija kara komisariāta sekretārs, kultūrpolitisks darbinieks 25. strēlnieku (rezerves) punkta lazaretē. Trīs reizes piedalījās kaujās Krievijā (1919).
Dienests
1920
Arturs Kadiķis-Groznijs
strādā Ļeņingradas kara apgabalā par politdarbinieku, instruktoru un kara komisāru
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Darbavieta
1924
1934
Janis Grīnvalds

dienējis sagādes daļā

Dienests
1940
1945
Juris Pabērzs
1941. gada vasarā brīvprātīgi iestājās Sarkanajā armijā.
Dienests
1941
Fricis Rūmnieks

1941. gada septembrī pie Ļeņingradas tiek smagi ievainots un demobilizēts.

Russia
Dienests
1941
Vladislavs Strods
Dienests
1941
1942
Jānis R. Ozols
191. latviešu strēlnieku pulks
Dienests
1941
1943
Ādolfs Vanags
Russia
Dienests
1941
1944
Kārlis Krauliņš

Kara korespondents

Russia
Dienests
1941
1944
Ignats Muižnieks
Dienests
1941
1944
Jānis Grants

Otrā pasaules kara laikā cīnījās Sarkanajā armijā, tika smagi ievainots un nosūtīts ārstēties uz Taškentu.

Russia
Dienests
1941
1944
Pēteris Bauģis
Russia
Dienests
1941
1944
Alfons Sukovskis
Dienests
1941
1944
Jezups Laganovskis
Bijis Latviešu strēlnieku divīzijas rotas politvadītāja vietnieks
Russia
Dienests
1941
1944
Voldemārs Melnis
Dienests
1941
1944
Mārtiņš Krieviņš

Brīvprātīgi iestājās dienestā. Karā dodas kā politiskais darbinieks 43. latviešu gvardes strēlnieku divīzijā.

Dienests
1941
1945
Indriķis Lēmanis
Latviešu strēlnieku divīzijas politiskais darbinieks.
Russia
Dienests
1941
1945
Fricis Rokpelnis
Russia
Dienests
1941
1945
Hugo Rukšāns
Otrā pasaules kara laikā cīnījies Karēlijas frontē, pēc tam bijis feldšeris latviešu strēlnieku divīzijā.
Russia
Dienests
1941
1945
Alberts Jansons
Strādnieku gvardes bataljona un Latviešu strēlnieku divīzijas sastāvā
Russia
Dienests
1941
1945
Zālamans Eiduss
201. latviešu strēlnieku divīzijā (43. latviešu gvardes strēlnieku divīzijā), 123. gvardes strēlnieku pulka komsorgs
Dienests
1941
1945
Alfrēds Stradiņš
iestājas Sarkanās armijas 201. latviešu strēlnieku divīzijā
Dienests
00.07.1941
Žanis Grīva
Palīdzējis organizēt latviešu strādnieku gvardes bataljonu, vēlāk ir tā komandieris. Piedalījies kaujās Ziemeļu-rietumu frontē. Piedalījies Tallinas un Ļeņingradas aizstāvēšanā, pēc tam – Latviešu strēlnieku divīzijas pulka izlūku priekšnieks. 1943. gada martā kaujās pie Staraja Rusas smagi ievainots, hospitalizēts Jaroslavļā.
Russia
Dienests
00.07.1941
00.12.1944
Valdis Lukss

Latviešu strēlnieku divīzijas vada komandieris

Russia
Dienests
00.08.1941
00.09.1941
Anatols Imermanis
Otrā pasaules kara laikā cīnījās Sarkanajā armijā pie Maskavas, Staraja Rusas.
Russia
Dienests
00.08.1941
1944
Arvīds Grigulis

43. latviešu gvardes divīzijas ierindnieks.

Piedalījies kaujās pie Narofominskas, Staraja Rusas, Demjanskas.

Russia
Dienests
00.08.1941
00.01.1945
Jūlijs Vanags

Latviešu strēlnieku divīzija.

Russia
Dienests
00.10.1941
00.10.1944
Osvalds Darbiņš
Dienests
1942
1945
Vladimirs Alatircevs
Vada momandieris. Otrā pasaules kara laikā cīnās Ziemeļrietumu frontē – pie Staraja Rusas, Holmas, Novosoļņikiem un II Baltijas frontē, Rīgā.
Dienests
1942
1945
Laimons Pēlmanis
Darbojies 43. latviešu gvardes divīzijas Dziesmu un deju ansamblī – spēlējis vijoli un dombru, rakstījis dziesmu tekstus, atdzejojis un komponējis, bijis ansambļa literārās daļas vadītājs.
Russia
Dienests
1943
1945
Velta Spāre
Feldšere
Dienests
1943
1947
Ābrams Feldhūns

Frontē Kurzemē no 1945. marta līdz kapitulācijai. Demobilizēts un Rīgā ieradies 1945. gada 25. oktobrī.

359. rezerves pulka kareivis no 1944. gada decembra līdz 1945. gada martam. No 1945. gada aprīļa līdz oktobrim 319. strēlnieku pulkā, nodaļas komandieris, vecākais seržants.

Latvija
Dienests
00.12.1944
25.10.1945
Egons Līvs
Dienests militārajā daļā Nr. 0541.
Estonia
Dienests
00.08.1946
00.06.1950

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.