| Organizācija | Rīgas Latviešu biedrība |
|---|---|
| Saistītās organizācijas | Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija Rīgas Latviešu biedrības Reiņa meiteņu skola RLB Latviešu valodas attīstības kopa Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciezdamiem igauņiem |
| Krājumi | Latvijas literatūra |
| Nosaukums | Autors | Izdošanas gads | Izdošanas vieta | Žanri | |
|---|---|---|---|---|---|
| Tirzmalietes raksti | Tirzmaliete | 1909 | Rīga | dzeja proza |
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Merķeļa iela 13, Rīga (Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050) | (Nav norādīts) | Atrašanās vieta | Ēka, māja |
Piedalās Rīgas Latviešu biedrības dibināšanā, statūtu izstrādē. Biedrības dibinātāju sapulces notiek Riharda Tomsona mājā Torņkalnā.
Rīgas Latviešu biedrības dibinātāju pilnsapulcē 22. novembrī ievēlēts par priekšsēdētāja biedru.
1870. gada 6. augustā tiek ievēlēts par Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāju, šajā amatā līdz 1871. gada 4. februārim. Pēc tam darbojas biedrības runasvīra amatā.
Viens no biedrības dibinātājiem, runas vīrs, arī tās priekšteces "Biedrības priekš trūkumu ciezdamiem igauņiem" dalībnieks un pirmās Rīgas latviešu izrādes "Žūpu Bērtulis" (2.06.1868) rīkotājiem - uzrunas teicējs un Žūpu Bērtuļa lomas atveidotājs.
Viens no RLB Derīgu grāmatu nodaļas dibinātājiem, 1886. gadā izstrādājis biedrības statūtus.
Biedrības izveidotājs: panāk statūtu apstiprināšanu (12.10./ 24.10.1868), sasauc pirmo sēdi (10.11./22.11.1868), runasvīrs un pirmais priekšnieks - amatā līdz 6.08.1870, amatu atstāj pēc paša vēlēšanās.
Darbojas arī RLB Derīgu grāmatu nodaļā, rūpējas par naudas vākšanu latviešu studentu stipendijām.
RLB Teātra komisijas priekšsēdētājs (1887-1892 pavasaris) - sadarbībā ar Rodi-Ebelingu panāk aktieru regulāru apmācību, paredz noteikumus turpmākai teātra darbībai; nostiprina atalgojuma sistēmu aktieriem, panāk biedrības skatuves pārbūvi.
Biedrības intendants jeb saimniecības vadītājs (1872-1875), vēlāk arī runas vīrs un rakstvedis
Runasvīrs, rakstvedis, Teātra komisijas loceklis.
Taisni sakot: Pļavenieks bija pilnīgi saaudzis ar Rīgas Latviešu biedrību un viņas telpās varēja Pāvuli puslīdz droši atrast, tiklīdz tam bija kāds vaļasbrīdis. Minētai biedrībai līdz tam nav bijis un laikam arī turpmāk vairs nebūs biedra, kas viņai kalpojis tik uzcītīgi un ar tādu pašuzupurēšanos, kā to darīja nelaiķis Pļavenieks. Reiz viņš manim prasīja, vai es jau dzirdējis, ka daži viņu saucot par "biedrības māti". Un patiesi - viņš arī bij uz to lepnis.
No: Ādolfs Alunāns. Ievērojami latvieši. Skices un atcerējumi. 2. burtnīca. Jelgava, 1890, 36. lpp.
Kopš 1885.gada 24. novembra - biedrības revidents.
1893. gadā ievēlēts par Rīgas Latviešu biedrības runas vīru. 1911. gadā par biedrības priekšnieku.
Vijolnieks, vēlāk altists t. s. Fišera kapelā.
Priekšdēdētāja vietnieks un valdes loceklis (līdz 1994. gada oktobrim), domes loceklis (līdz 1996. gada janvārim; no 2003. gada līdz ?).
Darbojas Rīgas Latviešu biedrības Literatūras komisija un komisijas Omulības klubiņā.