Rīgas 3. vidusskola

OrganizācijaRīgas 3. vidusskola
Papildu informācija

Rīgas 3. vidusskola ir dibināta 1918. gada decembrī, pārveidojot par jaukto skolu 1805. gadā dibināto Pilsētas meiteņu skolu (Stadt-Töchterschule zu Riga), Nikolaja bulvārī 2 (tagad – pamatskolas "Rīdze" ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 2). Sākotnēji Pilsētas meiteņu skola bija atradusies Lielās Miesnieku un Mazās Mūku ielas stūrī, bet no 1861. gada Lielās un Mazās Jaunielas stūrī. Meiteņu skola Pirmā Pasaules kara gados bija pārtraukusi darbību tās telpās izvietotās kara lazaretes dēļ.

Rīgas 3. vidusskolas mācību darbs sākās ar 397 meitenēm un 64 zēniem Pētera Stučkas valdības laikā 1919. gada 15. janvārī franču valodas skolotājas Emmas Vitenbergas-Traubergas vadībā. Pēc tam, kad Rīgu ieņēma Niedras valdībai pakļautais karaspēks, 4. jūnijā viņu atstādināja un skolas vadību uzticēja skolotājam Ansim Dreimanim, kas savas pilnvaras nodeva atkal E. Vitenbergai-Traubergai (vēlāk Vitenberga-Liekne) 30. septembrī. 1919./20. mācību gadā 15 klasēs mācījās 530 audzēkņi: pamatskolā 66, reālskolā 178, reālģimnāzijā 148 un apvienotajā ģimnāzijā 34. Skolas pedagoģiskā konference 1919. gadā nolēma pārvērst skolu par meiteņu skolu un par skolas pārziņa biedru ievēlēja vēlāk pazīstamo vēsturnieku Jāni Straubergu. Zēni tika pārvietoti uz 1. un 2. vidusskolu un tika atjaunota Pilsētas meiteņu skola direktora Teodora Andrusa vadībā. No 1925. gada mācības notika pēc kabinetu sistēmas un pēc praktiskās un reālģimnāzijas programmām.

Saskaņā ar 1929. gada 22. augusta likumu vispārizglītojošās ģimnāzijas pārdēvēja par ģimnāzijām. 1934. gadā par Rīgas 3. ģimnāzijas direktoru tika iecelts Artūrs Nāgels, Emma Vitenberga-Liekne kļuva par inspektori. 1939. gada 15. janvārī skolai tika pasniegts karogs, uz kā bija izšūta devīze: "Dzīve ir darbs, pienākums un uzticība". Pirmajos 20 darbības gados skolā bija bijuši 19 izlaidumi un to absolvēja 1810 meitenes un 1 zēns.

Pēc Latvijas okupācijas 1940./41. mācību gada skolā atkal ieviesa kopapmācību meitenēm un zēniem un skolu atkal vadīja E. Vitenberga-Liekne. Vācu okupācijas laikā viņu apcietināja un nošāva. 1966. gada 1. septembri skola tika pārcelta uz jaunuzceltu ēku Grēcinieku ielā 10 (arhitekts Kārlis Plūksne). No 1969. gada 1. septembra skolas direktors bija Valdis Bērziņš, kas šajā amatā nostrādāja 30 gadus. 2000. gada 7. novembrī par skolas direktoru tika iecelts Andris Priekulis. 2003.–2004. gadā notika skolas ēkas rekonstrukcija (arhitekts Vitālijs Fjodorovs). 2009. gadā skolai piešķīra Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas nosaukumu.

Avots: wikipedia.lv

Saistītās organizācijasRīgas Valsts 3. ģimnāzija
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
KrājumiLatvijas literatūra

Kartes leģenda



Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Grēcinieku iela 10, Rīga
(Grēcinieku iela 10, Rīga, LV-1050)
1966Atrašanās vietaĒka, māja
2Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010)
01.12.1918 - 01.09.1966Atrašanās vietaĒka, māja
Persona
Vieta, notikums
Veids
No
Līdz
Grēcinieku iela 10, Rīga, LV-1050
Izglītība
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010
Izglītība
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010
Izglītība

beigusi Rīgas 3.vidusskolu

Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010
Izglītība
1945
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010
Izglītība
1947

Absolvējusi ar sudraba medaļu.

Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010
Izglītība
1958
Grēcinieku iela 10, Rīga, LV-1050
Izglītība
1972
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010
Izglītība
1920
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010
Izglītība
1928
Grēcinieku iela 10, Rīga, LV-1050
Izglītība
1942
1953
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010
Izglītība
1946

1.–3. klašu skolotāja

Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010
Darbavieta
1946
1953
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010
Izglītība
1946
1957
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010
Izglītība
1950
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010
Izglītība
1953
1964
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010
Izglītība
1957
1968
Grēcinieku iela 10, Rīga, LV-1050
Izglītība
1984
1994
Grēcinieku iela 10, Rīga, LV-1050
Izglītība
1985
1988

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.