Latvijas armija

OrganizācijaLatvijas armija
KrājumiLatviešu folkloras krātuve

Darbavieta

Pāvils Rozītis
1919–1921
Latvijas armija
Cenzors Latvijas armijas štāba informācijas nodaļā.
Marģers Tanks
1920–1921
Latvijas armija
Rīga
Rīga

Štāba rakstvedis

Nikolajs Lečmanis
1929–1941
Latvijas armija
Rīga
Rīga
4. Valmieras kājnieku pulks Rīgā. Rotas komandieris, organizē dažādus kursus.

Dienests

Andrejs Iksens
1919
Latvijas armija
Alberts Raidonis
Latvijas armija

Obligāto karadienestu pildījis 4. Valmieras pulkā, kur beidzis instruktoru rotu un virsnieku vietnieku kursus.

Arnolds Apse
Latvijas armija

Dienējis kopā ar dzejnieku Leonīdu Breikšu Sakaru bataljonā.

Jānis Ernests Abučs
Latvijas armija
Dienēja Zemgales artilērijas pulkā Daugavpilī, beidzot arī instruktoru kursu.
Kārlis Straubergs
Latvijas armija
Jēkabs Jansons-Saiva
1918–1919
Latvijas armija
Pēteris Blaus
1918–1921
Latvijas armija
Brīvprātīgi iestājies Skolnieku rotā, kā Karaskolas kadets piedalījies Brīvības cīņās.
Marģers Tanks
1918–1918
Latvijas armija
Andrejs Iksens
1919
Latvijas armija
Rīga
Rīga
Roberts Apenītis
1919–1940
Latvijas armija

Piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās Valmieras pulka sastāvā pret bermontiešiem. Cīņās pret bermontiešiem kontuzēts, kara invalids. Divdesmit vienu pavadījis dienestā, galvenokārt dažādās tehniskās daļās, 8 gadus arī Latvijas kara flotē.

Aleksandrs Grīns
1919–1924
Latvijas armija
Demobilizējās kapteiņa pakāpē.
Rihards Valdemārs Zariņš
1919
Latvijas armija

Brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Piedalījies Kurzemes atbrīvošanā un cīņās Latgalē.

Arsēnijs Podnieks
1919
Latvijas armija
Latvija
Latvia
Iesaukts, dienējis Neatkarības bataljonā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem, apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Ludvigs Sēja
1919–1919
Latvijas armija
1919. gada pavasarī mobilizē Pagaidu valdības bruņoto spēku Ziemeļlatvijas brigādes Rezerves bataljonā. Pēc dažiem mēnešiem atvaļina veselības stāvokļa dēļ.
Visvaldis Jankavs
1919–1920
Latvijas armija
Rīga
Rīga

Latvijas armijā tika iesaukts 1919. gada 6. oktobrī, piedalījās kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas. 1919. gada oktobrī palīdzēja sastādīt Rīgas aizsardzības pozīciju plānu, spēcīgā apšaudē veicot pozīciju fotografēšanu, tā sekmēdams štāba darbību. 15. oktobrī brīvprātīgi pieteicās galīgi izgriezt Rīgas dzelzstiltu, kopā ar 3 kareivjiem spēcīgā ugunī pirmais uzrāpās uz tilta un veica uzdevumu. No Latvijas armijas tika atvaļināts 1920. gada 3. janvārī.

Par dienestu 1927. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.

Ādolfs Erss
00.06.1919–00.08.1920
Latvijas armija

1919. gada jūnijā brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā, piedalās Latvijas Brīvības cīņās. Demobilizējās 1920. gada augustā.

Voldemārs Briedis
10.06.1919–19.10.1923
Latvijas armija
8. Daugavpils kājnieku pulka kareivis, pakāpeniski paaugstināts par virsseržantu. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas un Zemgalē, kā arī citās 8. Daugavpils kājnieku pulka cīņās.
Arnolds Pēteris Aizsilnieks
1920–1921
Latvijas armija
Ernests Aistars
1920–1921
Latvijas armija

Dienēja Latgales divīzijas štābā par rakstvedi, pēc tam štābā Rīgā.

Herberts Mangolds
1920–1940 (Datums nav precīzs)
Latvijas armija
Nikolajs Lečmanis
1926–1928
Latvijas armija
Dienests 12. Bauskas kājnieku pulkā Daugavpilī.
Alfons Francis
1928–1930
Latvijas armija
Hugo Vītols
19.06.1928
Latvijas armija

1928: pēc paša vēlēšanās atvaļināts no Smagās artilērijas pulka virsleitnanta pienākumu izpildes.

Pēteris Atspulgs
1930–1931
Latvijas armija
Bolderāja
Rīga
Žanis Grīva
00.06.1932–00.07.1933
Latvijas armija
Dienests 6. Rīgas kājnieku pulka 2. rotā. Beidzis instruktora kursu 4. Valmieras kāju pulka instruktoru rotā. Pēc kursu beigšanas paaugstināts par kaprāli.
Augusts Smagars
26.09.1933–14.10.1934
Latvijas armija
Dienējis 4. Valmieras kājnieku pulkā.
Valdis Lukss
15.04.1934–15.04.1935
Latvijas armija
Aizpute
Aizpute, Aizputes novads
10. Aizputes kājnieku pulka seržants. Specialitāte kara dienestā – ložmetējnieks.
Vilis Cedriņš
1935–1936
Latvijas armija
Bolderāja
Rīga

Krasta artilērijas pulks Daugavgrīvas cietoksnī

Uldis Ģērmanis
1937–1939
Latvijas armija
Rīga
Rīga

Obligātais dienests, dienēja smagās artilērijas pulkā.1939. g. pavasarī kaprāļa dienesta pakāpē beidza obligāto karadienestu Smagās artilērijas pulkā.

Žanis Tālbergs
1937–1938
Latvijas armija
Francis Murāns
1937–1939
Latvijas armija
Latvija
Latvia

Obligātajā dienestā.

Ābrams Feldhūns
15.04.1937–30.09.1938
Latvijas armija
Rīga
Rīga
4. Valmieras kājinieku pulka 2. rotas kareivis.
Valters Ziediņš
1938–1940 (Datums nav precīzs)
Latvijas armija
1940. gadā dienestu beidza ar rezerves leitnanta dienesta pakāpi.
Arnolds Apalups
15.11.1938–15.05.1940
Latvijas armija
Liepāja
Liepāja

1. Liepājas kājnieku pulks

Aleksandrs Grīns
1939–1940
Latvijas armija

Ienākot Sarkanajai armijai, iedalīts 24. teritoriālajā korpusā, tad pārskaitīts uz 613. artilērijas pulku. Ostroviešu nometnē (15 km no Litenes) 1941. 16. aprīlī arestēts.

Pēteris Ķuzāns
1939–1940 (Datums nav precīzs)
Latvijas armija
Dienējis darba komandā.
Ābrams Feldhūns
12.09.1939–00.11.1939
Latvijas armija
Rīga
Rīga
Iesaukšanas pavēsti saņēmis 1939. gada 12. septembrī, atgriežoties no studentu olimpiādes Montkarlo. Otrā reize Latvijas armijā. Dienējis 4. Valmieras kājnieku pulka rotā, apsargājot poļu internētos virsniekus Lilastē.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.