Latvijas Padomju rakstnieku savienība

Latvijas Padomju rakstnieku savienība (RS) dibināta 1940. gada 26. oktobrī, iepriekš pēc LK(b)P centrālkomitejas tieša norādījuma izveidojot RS organizācijas komisiju (precīzs nosaukums: Latvijas PSR Rakstnieku savienība pie Latvijas PSR Tautas Komisāru padomes), kurā ietilpa Jānis Niedre (komisijas priekšsēdētājs), Vilis Lācis un Žanis Spure, kā arī orgkomitejas sekretārs Jānis Grants, kurš izstrādāja statūtu projektu atbilstoši PSRS pastāvošo profesionālo un ideoloģisko rakstnieku organizāciju statūtu paraugam un Rakstnieku deklarāciju, ko 1940. gada 26. oktobrī parakstīja pirmie 13 biedri – Jānis Niedre, Vilis Lācis, Žanis Spure, Andrejs Balodis, Arvīds Grigulis, Jūlijs Lācis, Indriķis Lēmanis, Valdis Lukss, Jānis Plaudis, Rūta Skujiņa, Andrejs Upīts, Jūlijs Vanags, Pāvils Vīlips. Vēlāk viņiem pievienojās vairāki latviešu literatūras klasiķi, kuri pēc tam no tās izstājās – Pēteris Ērmanis, Kārlis Skalbe, Mārtiņš Zīverts u. c. 

Pirmo Latvijas PSR rakstnieku konferenci sasauca Rīgā, Lielajā ģildē 1941. gada 14.– 16. jūnijā. Jauno organizāciju pārdēvēja par Latvijas Padomju rakstnieku savienību, konkretizēja aktuālos jautājumus un apstiprināja savienības statūtus, kā arī ievēlēja organizācijas valdi un revīzijas komisiju. Par RS priekšsēdētāju (pirmo sekretāru) tika izvēlēts Andrejs Upīts, kurš šajā amatā palika līdz 1950. gadam un RS III kongresā, 1954. gada 5. jūnija sēdē ievēlēts par RS goda priekšsēdētāju uz mūžu.

Līdz ar Vācijas iebrukumu PSRS 1941. gada 22. jūnijā daļa RS biedru (padomju varas atbalstītāji) pēc atkāpšanās uz austrumiem iesaistījās Sarkanās armijas sastāvā iekļautajā latviešu strēlnieku divīzijā. Šajā formējumā iestājās J. Grants, A. Grigulis, Anatols Imermanis, Kārlis Krauliņš, Indriķis Lēmanis, Valdis Lukss, Ignats Muižnieks, Fricis Rokpelnis, Meinhards Rudzītis, Andrejs Balodis. Vairums minēto rakstnieku kļuva par laikrakstu „Latviešu Strēlnieks” un „Padomju Strēlnieks” kara korespondentiem. Savukārt A. Upīts, V. Lācis, J. Sudrabkalns, Anna Sakse, J. Niedre, Mirdza Ķempe evakuējās uz Padomju Savienības neieņemto teritoriju, lai turpinātu literāro darbību.

Kad sarkanā armija atgriezās Latvijas teritorijā, 1944. gada vasarā un rudenī no evakuācijas atgriezās arī rakstnieki un jaunajos apstākļos kļuva par literārās dzīves noteicējiem un vadītājiem LPSR. RS kļuva par LPSR literārās dzīves organizatorisko centru ar mērķi apzināt un apvienot rakstniekus, dzejniekus, dramaturgus, literatūrkritiķus un tulkotājus.

RS darbojās saskaņā ar PSRS RS statūtiem; savienības mērķis bija „sekmēt idejisku, augsti māksliniecisku literāro jaunradi, stiprināt rakstnieku sakarus ar tautas dzīvi, cīnīties par sociālistiskā reālisma mākslas pilnveidošanu un karot pret visāda veida reakcionārās ideoloģijas ietekmēm, izvērst un stiprināt PSRS tautu literātu draudzību, izkopt padomju rakstnieku sadarbību ar sociālistisko zemju literātiem un ar kapitālistisko valstu progresīvajiem rakstniekiem; audzināt jauno literātu maiņu; aizsargāt autoru tiesības un gādāt par rakstnieku materiālā stāvokļa uzlabošanu.”[1]

[1] Niedre J. Rakstnieku savienība. No: Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sēj., 1970, 129. lpp.