| Organizācija | Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts |
|---|---|
| Saistītās organizācijas | Latvijas PSR Zinātņu akadēmija Zinātne Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūts LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts Latvijas Valsts universitātes Latviešu valodas un literatūras institūts (1945–1946) |
| Krājumi | Latvijas literatūra |
| Nosaukums | Autors | Izdošanas gads | Izdošanas vieta | Žanri | |
|---|---|---|---|---|---|
| Cīņas dziesmas | Elza Kokare | 1957 | Rīga | folkloras materiālu vākums priekšvārds | |
| Latviešu literārās valodas vārdnīca 8. sējumos | 1972 | Akadēmijas laukums 1, Rīga | vārdnīca | ||
| Latviešu sakāmvārdi un parunas | 1957 | Rīga | folkloras materiālu vākums | ||
| Viss mainās | Ella Andersone | 1976 | proza romāns |
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Akadēmijas laukums 1, Rīga (Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050) | 07.02.1946 - 24.08.1990 | Atrašanās vieta | Ēka, māja |
No 1946. līdz 1947. gadam – ZA Valodas un literatūras institūta Bibliogrāfijas un dokumentācijas nodaļas vadītājs.
Jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks
Ārštata līdzstrādnieks
"Padomju laikā es ārštata darbinieks biju, Endzelīns bija iedomājies, ka latviešu valodai ir vajadzīgs tezaurs – tā ir tāda vārdnīca, kurā ieliek pilnīgi visus valodas vārdus. Tā kā tezaura ietvaros bija vajadzīgi apvidus vārdi, sāku Aknīstē. [..] Pēkšņi nāk pavēle, ka nekāda tezaura nebūs, tieku atbrīvots no saviem pienākumiem."
...kā dzeņa vēders: Aijas Lāces saruna ar Valdemāru Ancīti. Literatūra un Māksla, 2001, 7. jūnijs.
Mašīnrakstītāja, zinātniskā līdzstrādniece, pētniece (vēlāk LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā).
Vecākais laborants, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Folkloras nodaļā.
Dalība pie akadēmiskā tautasdziesmu izdevuma sagatavošanas.
Zinātniskā līdzstrādniece
1963. gadā atlaista no darba it kā štatu samazināšanas dēl.
Jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks.
Vecākais laborants (1960.–1962. gada februāris–oktobris), tad jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks (1962. gada novembris–1966. gads).
Dialektoloģe.1977. gadā kļūst par vecāko zinātnisko līdzstrādnieci. No 1984. līdz 1992. gadam Valodas un literatūras institūta Dialektoloģijas daļas vadītāja.
Vēlāk Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Literatūras teorijas sektora vadītāja
1982. gadā filoloģijas zinātņu kandidāta grāds. Filoloģijas zinātņu kandidāta disertācija "Cilvēks un laiks Gunāra Priedes lugās" (zinātniskā darba vadītājs Viktors Hausmanis).
Vecākā zinātniskā līdzstrādniece Zinātnisko vārdnīcu nodaļā.
Literatūras vēstures nodaļa, zinātniskā līdzstrādniece
Studējusi neklātienes aspirantūrā.
Laborante.
No 1985. gada līdz 1988. gada septembrim strādāja Matemātikas lingvistikas daļā, ar septembri uzsāka darbu Literatūras teorijas daļā.
Aizstāvēta disertācija "Latviešu dzeja XVIII gs."
Specializētās zinātniskās padomes sēdē aizstāvēta disertācija filoloģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai. "Disertante apzinājusi vairāk nekā 1000 attiecīgā perioda poētiskos tekstus, atšifrējusi atsevišķu anonīmu sacerējumu autorus un materiāla sistematizācijā un analīzē centusies atklāt latviešu dzejas attīstības iekšējās likumsakarības starpnacionālās mākslinieciskās pieredzes kontekstā (..). 18. gs. dzeju Z. Frīde skata kā apgaismes laika parādību (..) Kopumā lasītājs tika orientēts uz reliģisku pasaules uztveri, kristīgās ticības izplatīšanās veicināja pāreju no folklorizētas tēlu pasaules uz centralizētu monoteismu, abstraktākiem reliģiskiem priekšstatiem. Spēcīgā reliģijas ietekme bremzēja laicīgās dzejas procesu. Z. Frīde secinājusi, ka pamatā latviešu valodā iespiestā dzeja ir vācu autoru lirikas lokalizējumu antoloģija. (..) dzimtenes augstskolas izglītību ieguvušie garīdznieki piedāvāja latviešiem ne apzināti otršķirīgus sacerējumus, bet tobrīd labāko no pašiem pieejamās dzejas."
No: Jānis Zālītis. Pētījuma objekts - XVIII gadsimta dzeja. Karogs, nr. 2 (1989), 182. lpp.
Jaunākā zinātniskā līdzstrādniece literatūras teorijas daļā.