Latviešu muzejs

OrganizācijaLatviešu muzejs
Papildu informācija

Latviešu muzeja, presē arī Etnogrāfiskā muzeja - abu nosaukumu savstarpējo attiecību vēsture ir grūti izsekojama, rašanās sākumi ir saistāmi ar 1869. gada 4. maiju, kad Rīgas Latviešu biedrība dibināja Zinātnības (pēc 1878. gada - Zinību) komisiju. Tā mērķis - senatnes pieminekļu krāšana kā alternatīva jau esošajiem vācu muzejiem. Krājuma pamats sākumā - galvenokārt skolotāju, rakstnieku, RLB locekļu dāvinājumi. 19. gadsimta 80gados nostiprinās uzskats, ka muzejam jābūt galvenokārt etnogrāfisku materiālu krātuvei. Ar 1894. gada 30. oktobri RLB namā divas istabas atvērtas apmeklētājiem. 1894. gadā Augusts Bīlenšteins piedāvā RLB biedrībai Viskrievijas X arheoloģiskā kongresa ietvaros (1896) sarīkot Latviešu etnogrāfisko izstādi. Tiek savākti jauni materiāli, krietni papildinātas muzeja kolekcijas.

Muzeja vadītāji

19.gs. 70gadu beigās pirmais muzeja pārzinis - skolotājs Augusts Spunde. 1884. viņu nomaina Arturs Dīriķis, viņš pirmais izstrādā un publicē muzeja materiālu vākšanas metodoloģiskos principus. Pēc Dīriķa muzeju pārzina advokāts Jānis Zaķītis (1888-1890). 1890. gadā krājumu pārņem Mikus Skruzītis, sastāda pirmo priekšmetu sarakstu, pēc viņa darbu turpina - skolotājs Sīmanis Novickis (1891-1902), viņš arī pirmās ekspozīcijas veidotājs (1894). Pēc tam līdz 1924. gadam par muzeja vadītāju kļūst Matīss Siliņš.

Telpas

Sākotnēji ekspozīcija atrodas Rīgas Latviešu biedrības namā, 1903. gadā RLB nopērk blakus ēku, pēc tās pārbūves muzejam ierāda trīs istabas, vienu - vecajā namā, divas - jaunā nama trešajā stāvā. Jaunā ekspozīcija atklāta 1905.gada 5. oktobrī, tomēr muzeja krājumam ar to par maz. Publikai tas pieejams trešdienās un svētdienās no 11iem līdz 14iem, muzeja darbā Siliņam palīdz korporācijas "Tālavija" studenti. Cīņa par muzeja telpām, pat jaunu - E.Laubes projektētu ēku - turpinās līdz Pirmajam pasaules karam. Ēkas celšanu apgrūtina RLB nama ugunsgrēks (19.06.1908.), tad - karš. 1920. gadā muzejs iegūst četras telpas Rīgas pilī.

Literatūra:

Matilda Leimane. Latvijas Vēstures muzeja pirmsākums (Rīgas Latviešu biedrības muzejs). Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A. daļa. 1996, 50. sēj., 6.(587.) nr., 56.-72. lpp. [galvenokārt par sākotni, plaši par pirmajiem pārziņiem].


Citi nosaukumiEtnogrāfiskais muzejs (Paralēlais)
Rīgas Latviešu biedrības Etnogrāfiskais muzejs (Paralēlais)
Saistītās organizācijasLatvijas Nacionālais vēstures muzejs
Latvijas Valsts Vēsturiskais muzejs
KrājumiLatvijas literatūra

Kartes leģenda



Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1869 - 1920Atrašanās vietaĒka, māja
2Pils laukums 3, Rīga
(Pils laukums 3, Rīga, LV-1050)
1920 - 2014Atrašanās vietaĒka, māja
Persona
Vieta, notikums
Veids
No
Līdz
Muzeja pārzinis
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Dalība organizācijās
1884
1888

Muzeja un monētu krājuma pārzinis, Skruzītis strādā pie arheoloģisko un etnogrāfisko priekšmetu krājuma sakārtošanas. No 1875. līdz 1888. gadam muzeja rīcībā nonākuši 140 arheoloģiski priekšmeti. 1890. gada 3. jūlijā kopā ar P.Kalniņu un J. Valteru dodas pirmajā Rīgas Latviešu biedrības muzeja rīkotajā ekspedīcijā uz Lejaskurzemi - apseko Kurzemes jūrmalu no Embūtes caur Liepāju, Nīcu, Bārtu un Rucavu līdz Klaipēdai, vēlāk Alsungu un Venstpili, no kurienes caur Popi, Dundagu, Talsiem, Kabili Tukumu augusta sākumā atgriežas Rīgā. Ekspedīcijas rezultātā muzejs krietni paplašina kolekcijas, iegūst jaunus teicējus, kā arī uzticīgus etnogrāfisko priekšmetu ziedotājus.

No: Matilda Leimane. Latvijas Vēstures muzeja pirmsākums (Rīgas Latviešu biedrības muzejs). Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A. daļa. 1996, 50. sēj., 6.(587.) nr., 62.lpp.

Skruzītis kā muzeja pārzinis rūpējas arī par muzeja telpu iespējamu paplašināšanu - piedāvā ideju to ierīkot vecajā Pulvertornī, tas tomēr nedod gaidītos rezultātus.

Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Dalība organizācijās
00.12.1890
14.12.1891

Muzeja pārzinis.

Kartogrāfijas laukā Siliņa zinātniskās intereses krustojas ar izlokšņu pētnieku Baltijas vācu mācītāju Augustu Bīlenšteinu. Un Baltijas vācu sabiedrība ar interesi seko Siliņa publikācijām un muzejnieka darbībai. 1916.gadā ar eksponātu kolekciju un katalogu Siliņš tiek iesaistīts Baltijas izstādes sagatavošanā Berlīnē, pēc tam viņš saņem arī piedāvājumu ar priekšlasījumu apmeklēt Jēnu. Tomēr Pirmā pasaules kara notikumi no nodoma doties uz Jēnu liek atteikties.

Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Darbavieta
01.09.1902
1924

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.