Irlavas skolotāju seminārs

Irlavas pagastā pirmā skola bija draudzes skola, kas vēlāk kļuva par Irlavas skolotāju semināru. Skolu 1840. gadā par saviem līdzekļiem cēla un uzturēja Kurzemes bruņniecība. Skolā no sākuma bija divgadīga pamatizglītība, ko gadā ieguva apmēram 100 bērni, bet augstākajā nodaļā, kur sagatavoja skolotājus, studentu skaits nepārsniedza 30. Mācības notika galvenokārt vācu valodā. 1900. gadā, kad ar Kurzemes landtāga lēmumu semināru slēdza, tajā izglītību kopumā bija guvuši 853 jaunekļi, vairāk nekā 700 no viņiem strādāja par skolotājiem.

Vēsture

1836: Kurzemes landtāgs jeb bruņniecības sapulce pieņem lēmumu par skolotāja semināra ēkas celtniecību, vienojoties, ka tā būs mācību iestāde, kurā vienlaikus mācīsies 20-30 jaunieši pedagoģiski izglītota teologa vadībā. Kurzemē atbilstošu vadītāju neatrod, lūdz palīdzību Kēnigsbergas semināra direktoram mācītājam Preusam (Preuss), tas iesaka Karlu Zadovski (Sadowsky, 1807-1899 Jelgava), Kēnigsbergas skolotāju semināra absloventu ar 6 gadu tautskolotāja un kantora pieredzi un pilna teoloģijas kursa apguvi Kēnigsbergas universitātē.

1837: Zadovskis ierodas Kurzemē novembrī, apmetās pie Voltera Cīravā, mācās latviešu valodu, tomēr valodas zināšanas mūža garumā nepilnīgas. Tikmēr ar Kurzemes bruņniecības atbalstu par 4000 rbļ. tika uzceltas 3 ēkas Tukuma – Jaunpils ceļa malā – mācību ēka, saimnieciskā ēka un stallis.

1840. rudenī celtniecība pabeigta; sākumā iestāde darbojas kā [Grenču, Irlavas, Snapju, Degoles, Pētertāles un Abavas] muižu zemnieku tautskola ar paplašinātu programmu, semināra klasēm, Zadovskis – inspektors. Skolu pārrauga arī kuratoru padome no bruņniecības puses – barons Pēteris Filips barons Drahenfelss (Drachenfels), barons Heikings (Heyking), vietējais Džukstes un Irlavas mācītājs Karls Ludvigs Vilperts (Wilpert), Zantenes mācītājs Augusts Belhiors Bilterlings (Bilterling) un Tukuma mācītājs Karls Johans Frīdrihs Elferfelds (Elverfeld).

1841. 21.01. iesvēta jauno tautskolu 50 bērniem; 3 klases – divas ar latviešu mācībvalodu – tautskolai jeb bērnu izglītošanai no apkārtējām draudzēm, trešajā klasē vācu mācībvaloda topošajiem skolotājiem. Skolēnu skaits strauji aug – skolā 80, semināristu klasē 10.

1845: 30 semināristi, vecuma ziņā dažādi, jo pieņem arī jau pieredzējušus, mācītāju un muižniecības sūtītus kandidātus. Bruņniecība rosina paplašināt semināristu programmu tā, lai spēj pildīt arī draudzes skrīveru (tiesas) pienākumus. 1850gados diskusijas, vai semināru neslēgt, jo Zadovskis uzskatos pārāk liberals. Tomēr atsauksmes par 102 audzēkņiem ļoti labas.

1865: 25 gadu jubileja – 239 skolotāji sagatavoti, 2500 bērni izglītoti. Ja Kurzemē 1840. - 40 skolas, tagad 308, tās beiguši 16035 bērni.

1874: krievu valodas apmācība pie skolotāja Adama Mostovska.

1875.25.04: Krievijas cars beidzot apstiprina Igaunijas un Kurzemes skolotāju sagatavošanas iestāžu tiesības saukties par Skolotāju semināriem. Uzlabo rogrammu. 1880: tēva amata pārņemšanai gatavojas dēls - uz Vāciju dodas studēt Gustavs Ādolfs Zadovskis (Sadowsky) - nākošais semināra direktors. Iekārto arī Vingrinājumu skolu, tās vadītājs palīgskolotājs Jānis Kade. Daudz gribētāju, bet nopietnas prasības iestājeksāmenos – 3 valodu zināšanas, kā arī aritmētika, ģeometrija un katehisms, gada maksa 100 rubļu; no 40-50 gribētājiem no reāl- un apriņķa skolām ik gadus izraugās 20 labākos.

1882: vecais direktors atstājas no darba, viņam nodrošina pensiju; direktora amatā apstiprina dēlu Gustavu Zadovski; skolā strādā arī Edvards Krīgers, Alberts Hāsners (latvietis, latviešu valodas skolotājs), Adams Mostovskis, Jānis Bētiņš (strādā kopš 1848) un Jānis Kāde (abi latvieši); katrs pasniedz ap 23-25 stundām nedēļā.

1886: Krievijas impērijas lēmumi pieprasa pāreju uz apmācību krievu valodā. Valkas skolotāju semināru slēdz. Kurzemes zemnieku vidū paklīst baumas, ka slēgs arī Irlavu, krīt mācīties gribētāju skaits. Vienlaikus Baltijas skolotāju semināru tagad ar krievu mācībvalodu pārceļ uz Kuldīgu, kas atņem audzēkņus Irlavai. Tomēr bruņniecība vēlas Irlavu saglabāt, gatava pāriet uz krievu mācībvalodu, bet neizdodas vienoties ar Krievijas valdību, Kurzemes bruņniecība nav gatava atteikties no luterāņu teologa kā semināra vadības nepieciešama priekšnoteikuma.

1892: grāfs Hugo fon Keizerlings nolemj cīnīties par semināra likteni; maina skolotāju sastāvu: Vingrinājumu skolas skolotājs Kade kļūst par semināra mūzikas skolotāju, viņa vietā aptiprināts Rudzītis, savukārt semināra vadītāju Zadovski nomaina jurists un teologs Eduards Hoheizels (Hocheisel), stājas pie darba 1896 – jo apgūst pieredzi Vācijas semināros un mācās papildus latviešu un krievu valodu.

1899: decembrī Krievijā jauns izglītības ministrs, pieņem lēmumu semināru slēgt.

No: Arthur Hoheisel. Das lettische Lehrehseminar der Kurländischen Ritterschaft in Irmlau. In: Jahrbuch des baltischen Deutschtums 2000. Lüneburg: Carl-Schirren-Gesellschaft, 1999, S. 33-41; A. Vičs. Latviešu skolu vēsture. Otrā grāmata. Kurzeme no 1800-1885. Rīga: RLB Derīgu grāmatu nodaļa, 1926 [statūti ar komentāriem: 73.-81.lpp.; ēdienkarte un algas 1850/1852: 163.-164.lpp.; 35.jubilejas apraksts 250.-252.lpp.; mācībspēki 261.lpp.]; A. Vičs. Irlavas skolotāju seminārs. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1922, nr.9, 919.-932. lpp.; nr.10, 1029.-1040. lpp., nr.11, 1136.-1140. lpp., nr.12, 1247.-1258. lpp.

Audzēkņi

Seminārā mācījies Atis Ķeniņš, fotogrāfs, izdevējs, pedagogs un folkloras vācējs Mārtiņš Buclers, kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs un literāts Matīss Siliņš, publicists, filozofs, literatūrzinātnieks, tulkotājs Pauls Dauge, pedagogs, literatūras kritiķis un vēsturnieks Teodors Zeiferts, literāts un pedagogs Krišjānis Dinsbergs, lībiešu kultūras darbinieks Nika Polmanis, dzejnieks Frīdrihs Mālberģis, rakstnieks, žurnālists Jānis Kleinberģis, pedagogs, folklorists, literatūrvēsturnieks, dzejnieks Ludis Bērziņš (pēc beigšanas strādājis turpat par skolotāju), viņa brālis pedagogs un literāts Roberts Bērziņš, skolotājs un literāts Ansis Blumbergs, skolotājs un dzejnieks Bērtulis Blumbahs (eksternā), izdevējs Klāvs Ukstiņš, folklorists, rakstnieks Ansis Lerhs-Puškaitis (eksternā), skolotājs un literāts Ernests Ferdinands Šēnbergs, skolotājs, žurnālists un rakstnieks Almanzors (eksternā), pedagogs un literāts Jānis Skurbe (pēc beigšanas strādājis par skolotāju), skolotājs un literāts Kristaps Šēnbergs (vēlāk strādājis turpat par palīgskolotāju), skolotājs un rakstnieks un režisors Vilis Bergmanis.

Atmiņas par semināru: L. Bērziņš. Irlava. Trimdas Skola, nr. 5 (1.05.1955).

1929.28.10. Irlavas Semināra biedrības dibināšana Rīgā 1. Valsts vidusskolas zālē. Mērķis - izdot semināra piemiņas albumu, par tā redaktoru ievēlot skolotāju Robertu Bērziņu. Biedrības biroja atrašanās vieta A. Ķeniņa dzīvoklī Tērbatas ielā 1 dz. 21; biedru nauda 5 Ls gadā; biedrības informatīvais orgāns - A. Ķeniņa rediģētais “Ārpusskolas Izglītība”. No: Ārpusskolas Izglītība nr. 1 (1930. 01.), 15.lpp. Tomēr nav izdevies iegūt nekādu informāciju par citiem biedrības pasākumiem, izņemot kopīgu braucienu uz Irlavu 1930. gada vasarā.

Bijušajā semināra ēkā:

I pasaules kara laikā: krievu karagūstekņu nometne

1920-1944: Irlavas mazgadīgo noziedznieku zemkopības un amatniecības kolonija, direktors līdz 1925. gadam Indriķis Palēvičs.

II pasaules kara laikā: arī kara hospitālis un pārsiešanas punkts vācu virsniekiem

1946-1948: Raiņa vārdā nosauktais bērnu nams

1949-1952 pavasaris: Irlavas septiņgadīgā skola

1952 rudens - 2018: Irlavas vidusskola

1952: ēkai izbūvē 3. stāvu

1955: pirmais vidusskolas izlaidums

1972: uzceļ jaunu dzīvojamo korpusu audzēkņiem un daudzdzīvokļu ēku darbiniekiem.

Kopš 2018: Irlavas pamatskola

No: https://lv.wikipedia.org/wiki/Irlavas_skolot%C4%81... [29.12.21.]