Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis – muzejs

OrganizācijaAleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis – muzejs
Papildu informācija

Vēsture

1937. gadā Lāčplēša ielas dzīvoklī ievācās dzejnieks Aleksandrs Čaks. Viņš tur dzīvoja līdz savai nāvei 1950. gadā.

1945. gadā dzīvoklī ievācās A. Čaka otrās pakāpes māsīca Emīlija Briežkalne, kura kopā ar audžudēlu Andri Reini Brežģi turpināja apdzīvot divas dzīvokļa istabas arī pēc dzejnieka nāves. Pārējās istabas tika izīrētas.

1997. gada 15. martā tika pieņemts lēmums dibināt Aleksandra Čaka memoriālo dzīvokli – muzeju.

2000. gada 18. maijā muzejs tika atklāts apmeklētājiem.


Darbība mūsdienās

Muzejā iespējams iejusties autentiskā vidē, kuru sadzīviski un garīgi veidojis un apdzīvojis dzejnieks Aleksandrs Čaks. Ekspozīcijā apskatāmas piecdesmit gadu garumā saglabātas dzejnieka mēbeles, bibliotēka, vērtīgi mākslas darbi, sadzīves priekšmeti, fotoattēli, rokraksti, apģērbi un tekstilijas. Saglabājušās pat tādas sīkas un personiskas lietas kā brilles, kaklasaites, naudas maciņš, piezīmju grāmatiņa un aproču pogas.

Muzejs radījis A. Čaka biogrāfisko multimediju disku, ar kuru iespējams iepazīties un strādāt muzejā. Pieejams arī audio gids, kas sniedz plašāku informāciju par dzejnieka dzīvi, paradumiem, interesēm un ģimeni.


Citātu galerija

“Doma, ka es varētu kļūt par šī muzeja veidotāju, mani pārņēma kādā saulainā dienā, braucot ar trolejbusu pa Čaka ielu. Rīgā jābūt Čaka muzejam, kur Dzejnieka gars netiktu turēts kā sarkofāgā, bet dzīvā vidē. Tām jābūt Čaka mājām ar dzīvu asinsriti, ar dzejnieku un mākslinieku pulcēšanos, kā tas bija viņa dzīves laikā. Dzīvoklī Lāčplēša ielā, kur Aleksandrs Čaks kopā ar tēvu sācis dzīvot trīsdesmito gadu vidū, viss saglabājies kā dzejnieka dzīves laikā, kaut pēc viņa nāves aizritējuši jau 47 gadi. Čaka roku pieskārienus glabā vēl visas viņa lietas, sākot ar papīrgrozu un beidzot ar cepuri. Dzejnieka piemiņu svētu turēja viņa māsīca Emīlija Briežkalne un pēc viņas nāves – audžudēls Andris Reinis Brežģis.”
Andra Konste sarunā ar Ainu Rozenieci. Čaka dzimšanas dienā – kopā ar Spēlmani un jaunā muzeja atslēgām. Latvijas Vēstnesis, Nr. 283-284, 29.10.1997.


Informācija

cakamuzejs.riga.lv

KrājumiLatvijas literatūra

Kartes leģenda



Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Lāčplēša iela 48/50 – 12
(Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011)
(Nav norādīts)Atrašanās vietaDzīvoklis
Persona
Vieta, notikums
Veids
No
Līdz

Muzeja direktore

Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011
Darbavieta
Muzeja vadītāja
Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011
Darbavieta
1997

Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis - muzejs ar Rīgas domes lēmumu dibināts 1997. gada 15. martā. Muzejs dibināts A. Čaka pēdējā dzīves vietā, kur viņš dzīvojis no 1937. gada līdz 1950. gadam.
Apmeklētājiem muzejs durvis vēris 2000. gada 18. maijā.

Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011
Muzeji
15.03.1997

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.