Lūcija Zamaiča

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

@@@@: Author (29); Person of reception (19)

Ilustrācijas: Person in photo(3)

VardasLūcija Zamaiča
Papildu vārdiPuiķe
PseidonīmsIrene Kapar, Zaiga Straume, A. Kaija, Junona, Špička, Kri-kri, Fifi, Sili
KopsavilkumsLūcija Zamaiča (1893–1965), rakstniece. Viņas dzejoļu krājumi kritizēti par pārmērīgu snobismu un erotismu, īpaši krājums "Mīlas kontrabanda" (1931). Rakstījusi arī prozas darbus, no kuriem pazīstamākie ir romāni "Direktors Kazrags" (1927) un "Koka dievs" (1928). Savos stāstos kritiski tēlojusi dažādu aprindu sievietes. No 1925. līdz 1927. gadam studiju nolūkā uzturējusies Francijā, Itālijā un Alžīrijā. Pēc iepazīšanās ar Linardu Laicenu, no 1927. gada piedalījusies kreiso arodbiedrību un pagrīdes darbā. Pēc Otrā pasaules kara padomju režīma laikā viņai bija uzspiesta klusēšana, vairs nav publicējusies.
Personiska informācijaDzimusi vecsaimnieka Jēkaba Zamaiča un viņa sievas Dores (dzimusi Zandersone) ģimenē.
Pirmo skolas mācību ieguvusi pie privātskolotājas, kas dzīvo netālu no Erķēniem.
1912. gada 23. decembris: laulības ar diplomātu Rūdolfu Puiķi. Laulība šķirta 1930. gada 12. aprīlī, pamatojoties uz to, ka laulātie nedzīvo kopā vairāk nekā trīs gadus.
Profesionālā darbība1917: Pirmais dzejoļu krājums "Mana dvēsele".

Dzeja

"Mana dvēsele" (1917)
"L' interieur" (1920)
"Ziemeļu saulē" (1921)
"69o 33' 11'' ziemeļu platuma" (1923)
"Es, Lucija Zamaič, un mani vārdi" (1923)
"Zelta atvars" (1924)
"Mīlas kontrabanda" (1931)
"Es, Lucija Zamaič, un mani vārdi" (1978) (nepublicētie un pagrīdes presē publicētie dzejoļi)
"Tev, kas saule" (2000) (mīlas dzejoļi)

Proza

"Vientuļā gaitā" (1921) (tēlojumi)
"Ielu maldos" (1923) (poēmā prozā)
"Līvijas dienas grāmata" (1924) (garstāsts)
"Čigāns un trīs dāmas" (1924, aizliegta 1937) (garstāsts)
"Ciemā pie tautiešiem" (1925) (stāstu krājums)
"Direktors Kazrags" (1927)
"Koka dievs" (1. daļa, 1928, 2. daļa nav publicēta) (romāns)
"Ķipara brīnišķīgās gaitas" (1929) (romāns)
"Jānis Nelaime" (1. grāmata "Domas", 1930, 1-5).

Pēckara gados nepublicējas.
Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Mana dvēsele" (1917)


"Tajā līdzās Aspazijas, Raiņa, Viļa Plūdoņa ietekmē rakstītiem dzejoļiem ir darbi, kuros vērojama patstāvīga pasaules uztvere – spēja iedziļināties daudzveidīgajās dvēseles norisēs, īpašu uzmanību pievēršot mīlestībai; dzejā īpatnēji savijas tradicionāli latvisks dabas tēlojums ar ziemeļu vidi, ieskanas urbānais motīvi."

Briedis, Raimonds. Lūcija Zamaiča. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga, 2003.


"L. Zamaičas pirmais dzejoļu krājums "Mana dvēsele" iznāk 1917. gadā, taču tas aplūkojams kopsakarībā ar pirmo tēlojumu krājumu "Vientuļā gaitā"(1921) un RLMVM esošajiem dramatisko darbu uzmetumiem, jo tikai kopā tie sniedz ieskatu rakstnieces daiļrades sākumposmā (1915–1921). Radošie meklējumi atklāj L. Zamaiču kā daiļrades romantiskā tipa spilgtu pārstāvi, kuras pirmajos darbos sajaukušās jaunromantisma, simbolisma un dekadences iezīmes. L. Zamaiču interesē indivīda "es", viņa unikālā garīgā pasaule. Grāmatu centrā ir aktīva, impulsīva, pašizzinoša personība, kas nesamierinās ar ikdienu un tajā valdošo garīgo kūtrumu. Tā tiecas kļūt iekšēji brīva, neatkarīga, pašpietiekama. (..) Taču līdzās romantiskā varoņa iedabai iezīmējas dekadentiski dionīsiskā sākotne, kura saglabāsies un tiks izvērsta turpmākajā daiļradē: tā saistīta ar L. Zamaičas varoņos mītošo skepsi, atzīto, aprobēto vērtību apšaubīšanu, ar vēlēšanos tās noārdīt vai vismaz noraut tām liekulības plīvuru. Personībā L. Zamaičai ir svarīgi akcentēt dzimumu, izcelt sievietes vaibstus, nevis veidot abstraktu varoni. Šis princips ne tikai piešķir pārdzīvojumam konkrētas piederības iezīmi, bet iekonturē jau turpmākās daiļrades pastāvīgo tēmu – sievieti, sievietes tiesības un lomu sabiedrībā. Daudzos dzejoļos atklājas tipiski sievišķīga jūtu gamma, kurā īpaši akcentēta kaisle un miesiskā (fiziskā) mīlestība (..)."

Ieva Kalniņa. Lūcija Zamaiča (1893—1965). Latviešu rakstnieku portreti. Tradicionālisti un modernisti, 1996.


Par dzejoļu krājumu "Mīlas kontrabanda" (1931)


"Ekstravagantas un izaicinošas ir dzejnieces izvēlētās tēmas dzejoļu krājumam "Mīlas kontrabanda" (1931). Tajā līdzās eksotiskajiem Parīzes un Alžīrijas motīviem, pesimistiska dzīves tukšuma un nerealitātes izjūta, vilšanās, atsvešinātība, vēršanās pret latvisko pašapmierinātību."

Briedis, Raimonds. Lūcija Zamaiča. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga, 2003.



"Lūcija Zamaiča ir diezgan raksturīga parādība tai laikmetīgās sabiedrības daļai, kas ir redzama kafejnīcās, bāros un modernās iekš- un ārzemju izpriecas vietās, kas snobiski ironizē par sentimentu, garīgu jūsmu, tautību un pat par visu pilsonisko iekārtu, bet kam tomēr trūkst pēdējās drosmes iestāties noteikti šīs iekārtas pretiniekos. Nekādu skaidru mērķu un ideālu šai pusinternacionālai sabiedrībai nav un nevar būt, tāpat nav arī izveidotu un stingru uzskatu, arī pašai tās eksistencei trūkst īstu un drošu pamatu, viņas pagrimuma izsmalcinātība nonāk bieži līdz savam pretpolam – brutalitātei un stipru izjūtu kārei, līdz tad atsevišķam cilvēkam kādos personīgos sarežģījumos atklājas viss viņa dzīves tukšums. Lūcijas Zamaičas dzejas vispārējais virziens droši atvedināms no šīs pusinternacionālās sabiedrības "ieskatiem", bet rūgto un vietām pat traģisko toni viņas pēdējai grāmatai piešķir kādi tīri individuāli pārdzīvojumi, kuros nojautas par pirmmūžīgajiem spē kiem – nāvi un īstu mīlestību – ir atkailinājušas sājās mieles baudu kausā un norāvušas karnevāla maskas un raibās internacionālās klaunības drēbes."

Veselis, Jānis. Mīlas kontrabanda. Daugava, Nr. 2, 1932.


Par prozu


"Skandalozu slavu Zamaičai sagādāja garie stāsti "Līvijas dienas grāmata" (1924), "Čigāns un trīs dāmas" (1924, aizliegta 1937), stāstu krājums "Ciemā pie tautiešiem" (1925), īpaši referāts "Pilsoniskā sieviete laulībā un sabiedrībā" (publicēts laikrakstā "Rīgas Ziņas" 1925.17.-19.I). Tajā, runājot par pilsonisko aprindu sieviešu garīgo tukšumu un klajo tieksmi pēc instinktu apmierināšanas. Zamaiča vēršas pret pilsonisko laulību, kas, atbrīvodama sievieti no darba, noved to pie prostitūcijas. Stāstos izmantojot īsus, asprātīgus sižetus, Zamaiča satīriski tēlojusi dažādu aprindu sievietes, rādot viņu dzīves bezjēdzību un izlaidību, vietumis erotiski ietonējot, tādējādi mesdama izaicinājumu puritāniski noskaņotai sabiedrības daļai. Parīzē sarakstītajā satīriskajā romānā "Direktors Kazrags" (1927) tēlota veikalnieku un baņķieru vide. (..) Sarakstījusi romānu "Koka dievs" (1, 1928, 2. daļa nav publicēta), kurā atainotas varas maiņas Arhangeļskā 1918. gadā, romānu "Ķipara brīnišķīgās gaitas" (1929), "Jānis Nelaime" (1930).

Briedis, Raimonds. Lūcija Zamaiča. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga, 2003.
SaiknesJūlijs Lācis (1892–1941) - Friend
Nodarbesmokytoja
author
Birth time/place26.02.1893
Lielerķeni
"Lielerķeni", Vecsaules pagasts, Bauskas novads, LV-3932
Residence1915 – 1919
Arhangeļska
Arkhangelsk, Arkhangelsk Oblast, Russia

1920 – 1925
Rīga
Rīga

1927 – 1940
Rīga
Rīga
Education1901
Bauskas meiteņu skola
Bauska
Bauska, Bauskas novads

1908 – 1910
Jelgavas tirdzniecības skola
Jelgava
Jelgava

1910 – 1912
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Rīga
Rīga
Working placeArhangeļskas apgabals
Arkhangelsk Oblast, Russia

Skolotāja un bibliotekāre latviešu bēgļu skolā Arhangeļskā.


1940
Bīriņu atpūtas nams
Bīriņi
Bīriņi, Vidrižu pagasts, Limbažu novads

Bīriņu atpūtas nama vadītāja.


1942 – 1946
Rīga
Rīga

Mērijas Grīnbergas tautisko lietu veikals.

Emigrated1915 – 1919
Arhangeļskas apgabals
Arkhangelsk Oblast, Russia

Strādājusi par skolotāju latviešu bēgļu skolā un par bibliotekāri.

Travelled1912 – 1913
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

1912 – 1913
Berlīne
Berlin, Germany

1912 – 1913
Vīne
Vienna, Austria

1925 – 00.03.1926
Parīze
Paris, France
1925. gada rudenī aizbrauc uz Franciju, līdz 1926. gada marta beigām dzīvo Parīzē.

1925 – 1927 (Duomenys nėra tiksūs)
Francija
France

1925 – 1927 (Duomenys nėra tiksūs)
Itālija
Italy

1925 – 1927 (Duomenys nėra tiksūs)
Alžīrija
Algeria
Detention16.07.1941 – 16.04.1942
Rīgas Termiņcietums
Laktas iela 2/4, Rīga
Laktas iela 2/4, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, LV-1013, Latvia

Vācu okupācijas laikā apcietināta, deviņus mēnešus ieslodzīta Termiņcietumā.

Place/time of death17.01.1965
Rīga
Rīga
Buried20.01.1965
Rīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026

Kartes leģenda



















Rodomi rezultatai 1-2121.
#VietaDataTipasVietas tips
  
1Lielerķeni
("Lielerķeni", Vecsaules pagasts, Bauskas novads, LV-3932)
26.02.1893Birth time/placeFarmstead
2Arhangeļska
(Arkhangelsk, Arkhangelsk Oblast, Russia)
1915 - 1919ResidenceCity
3Rīga
(Rīga)
1920 - 1925ResidenceCity
4Rīga
(Rīga)
1927 - 1940ResidenceCity
5Rīga
(Rīga)
17.01.1965Place/time of deathCity
6Arhangeļskas apgabals
(Arkhangelsk Oblast, Russia)
1915 - 1919EmigratedRegion
7Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
20.01.1965BuriedCemetery
8Bauska
(Bauska, Bauskas novads)
1901EducationCity
9Jelgava
(Jelgava)
1908 - 1910EducationCity
10Rīga
(Rīga)
1910 - 1912EducationCity
11Arhangeļskas apgabals
(Arkhangelsk Oblast, Russia)
(Nav norādīts)Working placeRegion
12Bīriņi
(Bīriņi, Vidrižu pagasts, Limbažu novads)
1940Working placeVillage
13Rīga
(Rīga)
1942 - 1946Working placeCity
14Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1912 - 1913TravelledCity
15Berlīne
(Berlin, Germany)
1912 - 1913TravelledCity
16Vīne
(Vienna, Austria)
1912 - 1913TravelledCity
17Francija
(France)
1925 - 1927TravelledCountry
18Itālija
(Italy)
1925 - 1927TravelledCountry
19Alžīrija
(Algeria)
1925 - 1927TravelledCountry
20Parīze
(Paris, France)
1925 - 01.03.1926TravelledCity
21Laktas iela 2/4, Rīga
(Laktas iela 2/4, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, LV-1013, Latvia)
16.07.1941 - 16.04.1942DetentionStreet

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.