@@@@: Author (47); Translator (1); Author of the comment (2); Person of reception (56)
Ilustrācijas: Person in photo(3)
| Vardas | Lūcija Bērziņa |
|---|---|
| Dzimtais vārds | Lūcija Beatrise Felsberga |
| Kopsavilkums | Lūcija Bērziņa (1907–1999) – rakstniece un filoloģe. Ieguvusi filoloģijas maģistra grādu LU angļu valodas un literatūras specialitātē, strādājusi par ģimnāzijas skolotāju, LU lektori. Žurnālos "Daugava", "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts", "Universitas" rakstījusi par angļu literatūru. 1944. gadā devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, vadījusi Baltijas universitātes Pinnebergā Filoloģijas fakultātes Angļu valodas nodaļu. 1949. gadā izceļojusi uz Austrāliju. Trimdas periodikā rakstījusi par literatūras un teātra jautājumiem. Rakstījusi romānus. Tulkojusi angļu valodā Mārtiņa Zīverta lugu "Āksts", Anšlava Eglīša, Rūdolfa Blaumaņa, Jāņa Ezeriņa, Mirdzas Bendrupes, Erika Ādamsona darbus. Rakstījusi arī angļu valodā. |
| Personiska informācija | Tēvs – mākslas vēsturnieks Ernests Felsbergs, māte – angliete Ģertrūde Felsberga (dzimusi Coate). 1. pasaules kara bēgļu gaitās dzīvojusi Krievijā. 1920: kopā ar vecākiem atgriezusies Latvijā. 1925: beigusi Rīgas 1. vidusskolu. 1929: beigusi Angļu valodas institūtu. 1933. gada 8. aprīlī: salaulājas ar tautsaimnieku Arvīdu Bērziņu (1907–2000). 1934: ieguvusi filoloģijas maģistra grādu LU angļu valodas un literatūras specialitātē. 1932–39: strādājusi par ģimnāzijas skolotāju. 1939–44: LU lektore un privātdocente (1944). 1944: devusies bēgļu gaitās uz Vāciju. 1946–49: vadījusi Baltijas universitātes Pinnebergā Filoloģijas fakultātes Angļu valodas nodaļu. 1949: izceļojusi uz Austrāliju, sākumā strādājusi par skolotāju imigrantu nometnēs. 1949–73: angļu valodas un vēstures skolotāja Sidnejas valsts ģimnāzijā. 1951–90: dzīvojusi Sidnejā. 1952: dibinājusi Sidnejas Latviešu biedrības vidusskolu, to vadījusi līdz 1967. gadam. 1954–60: latviešu valodas kursu vadītāja Flindersa universitātes Sidnejas nodaļā. 1968–73: Sidnejas tehniskās koledžas lektore. Kopš 1990: dzīvoja Anglijā, DVF īpašumā "Straumēnos". |
| Profesionālā darbība | 1933: pirmā publikācija – apcere "Angļu drāma pēckara gados" (žurnālā "Daugava", 5). No 1933: žurnālos "Daugava", "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts", "Universitas" rakstījusi par angļu literatūru. Tulkojusi angļu valodā Mārtiņa Zīverta lugu "Āksts", Anšlava Eglīša, Rūdolfa Blaumaņa, Jāņa Ezeriņa, Mirdzas Bendrupes, Erika Ādamsona darbus. No vācu valodas tulkojusi Valtera fon der Fogelveides dzejoļus. Rakstījusi arī angļu valodā. Mācību grāmatas1935: "Angļu valodas gramatika ģimnāzijām"1946: "Angļu valodas pašmācība" Romāni1973: "Eingāna"1976: "Līdzinieks" 1981: "Mans draugs Žanis" 1984: "Viena nedēļa Ernas dzīvē" 1986: "Jaunības atblāzmā" Atmiņu grāmatas1986: "Pārnākšana"1991: "Pa svešiem lielceļiem" 1997: "Ko tu man gribēji teikt, Dienvidu zeme?" Apbalvojumi1976: par darbu pedagoģijas nozarē saņēmusi Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda Krišjāņa Barona balvu.1977: par darbu etniskās izglītības laukā piešķirta Anglijas karalienes 25 gadu valdīšanas sudraba medaļa. 1981: saņēma Austrālijas daudzvalodu grāmatu izstādes Languages Galore Bilingual Book Competition atzinības rakstu par romānu "Svešnieka acīm skatīts" (Through the Eyes of Stranger), kurā attēloti latviešu ieceļotāju pirmie iespaidi Austrālijā. Darbi sacensībai bija jāiesniedz divās valodās, no kurām vienai bija jābūt angļu valodai. |
| Citātu galerija | "Lūcijas Bērziņas romānos "Eingāna" (1973), "Mans draugs Žanis" (1981) nedaudz ironiskā tvērumā tēlota galvenokārt latviešu sabiedrības dzīve Austrālijā no pirmajiem iespaidiem līdz stabilas sabiedrības struktūras tapšanai. Romānos "Līdzinieks" (1976), "Viena nedēļa Ernas dzīvē" (1984), "Jaunības atblāzmā" (1986) skartas trimdinieku izjūtas uz dažādu zemju fona. Sarakstījusi atmiņu grāmatu "Pārnākšana" (1986), kur pusaugu meitenes skatījumā meistariski tēlota atgriešanās Latvijā no 1. pasaules kara bēgļu gaitām, "Pa svešiem lielceļiem" (1991), "Ko tu man gribēji teikt, Dienvidu zeme?" (1997)." Benedikts Kalnačs. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003. "Ļoti viegli viņa būtu varējusi iekļauties austrāliešu intelektuāļu saimē, bet viņa to nedarīja. Ar Latviju un latvietību viņa bija saistīta dažkārt mezglotām, bet nesaraujamām saitēm. Trimdu viņa nekad īsti nepieņēma, bet zināja, ka svešajai dzīvei ir jāprot pielāgoties. Viņa nedzinās pēc pasaulīgās mantas, un dažkārt ironizēja par vienu otru tautieti, kas mantrausībā un skopulībā pārspēja pat Čarlsa Dikensa (Charles Dickens) Skrūdžu (Scrooge)." Elga Rodze–Ķīsele. Lūcija Bērziņa–Felsberga 1907–1999. Jaunā Gaita, Nr. 217, jūnijs 1999. Par romānu "Eingāna" (Sidneja: Salas apgāds, 1973)"Autore Sidnejai devusi Fīliptaunas vārdu. [..] Mēs redzam tur vēlāko Sidnejas latviešu sabiedrību in statu nascendi. Primārās dzīves nepieciešamībās ir jau cik necik apmierinātas, ļaudīm ir dienišķais darbs un savs jumts virs galvas. Un tūliņ pieteicas lielas slāpes pēc garīguma, neatliekamā vajadzība pec latviskas audzināšanas, pēc latvisko tradīciju kopšanas. Īpatnēja kārtā - tie paši mērķi un tās pašas metodes, kas pirms simts gadiem iezīmēja Atmodas laikmetu, parādās arī šinī jaunajā nacionālo centienu ciklā: dievkalpojumi latviešu valoda, skolas, kori, literārie vakari. Un tad vēl lasītājs redz, kā veidojas sākumi lielajam dienvidu puslodes brīnumam - latviskām Kultūras dienām Austrālijā, kam gan vēl pagaidām tikai Dziesmu svētku nosaukums, bet kuras ir jau reprezentētas daudzas citas latviskas kultūras nozares. Anna jau drīz ir redzama visas sajās nodarbības gan ka aktīva dalībniece, gan ka garīgi atsaucīga klausītāja. Katru, kas uzskata sevi par piederīgu latviešu trimdas saimei, fascinē Annas likteņa traģisms, kas tikpat uzticīgi pavada viņu, kā ikvienu no mums. Un, raugoties viņas tēlā, mums nevilšus iekrīt prātā: cik daudz cilvēks var zaudēt un tomēr vēl palikt nesalauzts! Karš un tam sekojošais katastrofālais haoss paņem visus viņas tuviniekus, - vīru, bērnu un māti. Viena un vientuļa viņa ierodas Austrālijā, lai skatītos acīs sava jaunā dzīves posma dilemmai: vienā puse - nemīlama zeme, nedraudzīga daba, svešādi ļaudis; pretim stāv viņas pašas stiprā tieksme dzīvot garīgi pilnvērtīgu, latvisku dzīvi. [..] Lūcijas Bērziņas romāna specifiska vērtība ir tā, ka tas uzskatami dokumentē Austrālijas latviešu trimdas saimes intensīvo garīgo rosmi. Jau ar to vien tam piekritis paliekama vieta latviešu literatūrā."Muižnieks, Jānis. Eingāna. Lūcijas Bērziņas romāns. Universitas, Nr.34 (01.04.1974)
"Interesants saturs, īpatnējs rakstīšanas veids un stils dzirkstīgā latviešu valodā ir raksturīgs Austrālijas latviešu rakstnieces Lūcijas Bērziņas jaunākajā grāmatā. [..] Autore savā grāmatā izvēlējusies stāstījumu, kas balstās uz atstātu dienasgrāmatu, vēstulēm un draugu atmiņām. Dažādas nodaļas sarakstītas atšķirīgos stilos. Romāna darbības norise ar to nav pārtraukta, bet izvērtēta no vairākām pusēm dažādu cilvēku skatījumā." |
| Saiknes | Raimunds Čaks (1915–1986) - Pupil Leons Rumaks (1919–1987) - Pupil |
| Nodarbes | mokytoja author philologist public employee lecturer |
| Birth time/place | 08.05.1907 Tartu Tartu, Tartu County, Estonia |
| Residence | 1920 – 1944 Rīga Rīga 1946 – 1949 Pinneberga Pinneberg, Schleswig-Holstein, 25421 1951 – 1990 Sidneja Sydney, New South Wales, Australia 1990 Anglija England, United Kingdom |
| Education | 1925 Rīgas 1. vidusskola Raiņa bulvāris 8, Rīga Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050 1925: beigusi mācības. 1925 – 1927 English Language Institute Raiņa bulvāris 29, Rīga Raiņa bulvāris 29, Rīga, Latvija, LV-1050 Beigusi Angļu valodas institūta pedagoģijas nodaļu, iegūstot skolotājas tiesības. 1925 – 1935 University of Latvia Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Studējusi Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: ģermāņu filoloģija; iegūts maģistra grāds angļu valodas un literatūras specialitātē. |
| Working place | 1932 – 1939 Rīga Rīga Strādājusi par ģimnāzijas skolotāju. 1939 – 1944 University of Latvia Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Lektore un privātdocente (1944). 1946 – 1949 Baltijas Universitāte Pinneberga Pinneberg, Schleswig-Holstein, 25421 Filoloģijas fakultātes Angļu valodas nodaļas vadītāja. 1949 – 1973 Sidneja Sydney, New South Wales, Australia Angļu valodas un vēstures skolotāja Sidnejas valsts ģimnāzijā. 1954 – 1960 Sidneja Sydney, New South Wales, Australia Latviešu valodas kursu vadītāja Flindersa universitātes Sidnejas nodaļā. 1962 – 1967 Sidneja Sydney, New South Wales, Australia Vadījusi Sidnejas latviešu biedrības vidusskolu. 1968 – 1973 Sidneja Sydney, New South Wales, Australia Sidnejas tehniskās koledžas lektore. |
| Participation in organisations | Student Sorority "Daugaviete" Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienība Rīga Rīga 1977 Latviešu Rakstnieku apvienība |
| Emigrated | 1944 Vācija Germany 1949 Austrālija Australia |
| Place/time of death | 11.01.1999 Lielbritānija United Kingdom Mirusi "Straumēnos" Lielbritānijā. |
| Buried | Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Apbalvojumi | PBLA Krišjāņa Barona prēmija Prēmija piešķirta par pedagoģisko darbu. 1967 PBLA Krišjāņa Barona prēmija Prēmija piešķirta par latviešu skolas nodibināšanu Sidnejā un tās vadīšanu (1954–1976). 1976 Goppera fonda balva Balva piešķirta par grāmatu "Pārnākšana". 1986 Spodra Klauverta fonda balva 1987 PBLA Krišjāņa Barona prēmija Prēmija piešķirta par izcilu darbību latviešu prozā. 1988 |
|---|
Kartes leģenda
Rodomi rezultatai 1-20 iš 20.
| # | Vieta | Data | Tipas | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Tartu (Tartu, Tartu County, Estonia) | 08.05.1907 | Birth time/place | City |
| 2 | Rīga (Rīga) | 1920 - 1944 | Residence | City |
| 3 | Pinneberga (Pinneberg, Schleswig-Holstein, 25421) | 1946 - 1949 | Residence | City |
| 4 | Sidneja (Sydney, New South Wales, Australia) | 1951 - 1990 | Residence | City |
| 5 | Anglija (England, United Kingdom) | 1990 | Residence | Country |
| 6 | Lielbritānija (United Kingdom) | 11.01.1999 | Place/time of death | Country |
| 7 | Vācija (Germany) | 1944 | Emigrated | Country |
| 8 | Austrālija (Australia) | 1949 | Emigrated | Country |
| 9 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Buried | Cemetery |
| 10 | Raiņa bulvāris 29, Rīga (Raiņa bulvāris 29, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1925 - 1927 | Education | Building, house |
| 11 | Raiņa bulvāris 8, Rīga (Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1925 | Education | Building, house |
| 12 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1925 - 1935 | Education | Building, house |
| 13 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1939 - 1944 | Working place | Building, house |
| 14 | Rīga (Rīga) | 1932 - 1939 | Working place | City |
| 15 | Pinneberga (Pinneberg, Schleswig-Holstein, 25421) | 1946 - 1949 | Working place | City |
| 16 | Sidneja (Sydney, New South Wales, Australia) | 1949 - 1973 | Working place | City |
| 17 | Sidneja (Sydney, New South Wales, Australia) | 1968 - 1973 | Working place | City |
| 18 | Sidneja (Sydney, New South Wales, Australia) | 1954 - 1960 | Working place | City |
| 19 | Sidneja (Sydney, New South Wales, Australia) | 1962 - 1967 | Working place | City |
| 20 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Participation in organisations | City |