@@@@: Author (12); Person of reception (22)
Ilustrācijas: Person in photo(2)
| Vardas | Irma Bērziņa |
|---|---|
| Dzimtais vārds | Irma Kristīne Daugule |
| Kopsavilkums | Irma Bērziņa (dzimusi Daugule; 1910–1992) – dzejniece. Rakstījusi dzeju latviešu un vācu valodā. Trīs krājumu autore. Dzejai raksturīgas stoiciskas vientulības noskaņas, rezignēts laikmeta nemiera un trimdinieka atsvešinātības lakonisks tēlojums, kā arī dzīvības zūdamības un dabas harmoniskuma apcere verlibra formā. Atdzejojusi vācu un šveiciešu avangarda dzeju latviešu valodā. |
| Personiska informācija | Dzimusi Rīgā, 1. Pasaules kara laikā ar vecākiem nonāca Rūjienā, kur tēvs Ernests Daugulis strādāja par kārtībnieku. 1939: jūlijā Akadēmiskās draudzes mācītājs profesors Rumba salaulāja ar Ringoldu Raulu Bērziņu (1911–1987), vēlāko Vidusvācijas latviešu draudžu un Ziemeļreinas-Vestfāles latviešu evanģēliski luterisko draudžu un kopu mācītāju, kurš dzimis skolotāja un garīgā dziesminieka Roberta Bērziņa un Olgas Bērziņas (dzimusi Katlaps) ģimenē kā jaunākais dēls. Roberta Bērziņa brālis savukārt ir Ludis Bērziņš. 1943: vīru Ringoldu Raulu Bērziņu iesauca Latviešu leģionā. 1945: februāra vidū ar vecāko dēlu ar vienu no priekšpēdējiem kuģiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju; nonāca Gistrovā. Trimda sākumgadus dzīvoja Šlēzvigas-Holšteinas un Lejassaksijas pavalstīs. Kad no gūsta Putlosā atbrīvoja vīru, dzīvoja latviešu bēgļu nometnē Neištatē. Vēlāk dzīvesvietas Vācijā mainījās: Melle, Vēnene, Zengvardene, Lintorfa, Bedburga, līdz pastāvīgu dzīvesvietu rada Ķelnē. Dēli: Klāvs Bērziņš (dzimis 1947), evanģēliski luteriskās baznīcas mācītājs; Ints Bērziņš (dzimis 1942), psihologs. |
| Profesionālā darbība | Literārā darbība1944: pirmā publikācija – "Grāmata par deviņiem rūķīšiem"."Ziemas pasaciņas Intam" un "Lieldienu zaķi" palikušas manuskriptā. Pēc pirmā publikācijas vairākus gadus nepublicējās, nākamās publikācijas latviešu trimdas periodikā kopš 1957. gada, kad galvenokārt publikācijas jaunākajiem lasītājiem izdevumā "Mūsu Ceļš", kā arī laikrakstos "Laiks", "Latvija", "Londonas Avīze", kā arī žurnālos "Universitas", "Jaunā Gaita", "Mazputniņš", "Ceļa Zīmes", "Treji Vārti" un "Akadēmiskā Dzīve". Vācu valodā viņas dzejas publicētas baltvācu "Jahrbuch des baltischen Deutschtums", tāpat trimdas antoloģijā "Saat im fremder Erde". Dzejoļi, īsie stāsti, ludziņas bērniem publicēti gan latviešu, gan arī vācu periodikā. Dzejas krājumi1965: krājums "Skrejceļā" (Vesterosa: Ziemeļblāzma).1968: krājums "Nopietnības lauks", vāku grāmatai zīmējis dēls Klāvs Bērziņš (Vesterosa: Ziemļblāzma). 1976: krājums latviešu un vācu valodā "Bez sejas" ("Ohne Gesicht"). Manuskriptā palikusi dzejoļu grāmatu četrās valodās: latviešu, vācu, angļu un franču. Atdzejojusi vācu un šveiciešu avangarda dzeju latviešu valodā; 1972: publicēja eseju par Šveices tagadnes liriku ar 20 dzejnieku 32 darbu atdzejojumu latviski. Dzeju lasījusi Eiropas latviešu dziesmu svētku rakstnieku rītos, vai pēcpusdienas, arī Anglija un pat Bostonā turienes dziesmu svētku pieslēgtajos rakstnieku sarīkojumos. Savu dzeju lasījusi vācu publikai Štutgartē, Vupertālē, Ķelne, Bad Godesbergā u. c., par dzejnieci rakstīts arī vācu presē. Darbojusies arī kā žurnāliste, rakstot reportāžas Eiropas latviešu laikrakstos. |
| Citātu galerija | Par Irmas Bērziņas literāro jaunradi"Viņa trimdas latviešu literatūrā ienāca samērā vēlu, pārsniegusi jaunības skurbumu. Viņas devums līdz šim ir četras grāmatas. Pirmā, pantos rakstītā bērnu grāmata - Grāmata par deviņiem rūķīšiem - iznāca jau dzimtenē 1944. gada rudenī. Trimdā Bērziņa ilgu laiku nodevās ģimenei un arī sabiedriskajam darbam, rakstīšanai pievērsās tikai piecdesmitajos gados, tūlīt ar savu moderno liriku iegūdama lasītāju uzmanību. Viņas pirmā dzejoļu grāmata "Skrejceļš" iznāca 1966. gadā. Tanī ekspresionisma stila dzejniece izteic šī laikmeta steigu un nemieru, dzīvi pielīdzinādama betona skrejceļam, kur "Trako kumeļš gumijriepās kalts". Pēc trim gadiem (1968) iznāca otrs dzejoļu krājums "Nopietnības lauks", šī krājuma dzejoļos Bērziņa apdzied dzīvi un dabu kā kopumu, kā nopietnības lauku. Te dzejniece atceras arī atstato tēvzemi. Dažas vasaras dzīvodama Ēlandes sala, viņa izjūt dzimtenes auksto dvašu un raksta: "Jūra nes pelēkas nopūtas pāri, no viņa krasta. Auksta dvaša kāpj mala, bet saule sprauž zelta zedeņus un nelaiž cauri." Irma Bērziņa raksta arī vāciski, dzejoļi iespiesti baltvācu un citos mazākos izdevumos. Savā mātes valoda uzrakstītos dzejoļus viņa pati pārstrādā vācu valoda. Tā radās īpatnējākā grāmata mūsu lirika, tie paši dzejoļi latviešu un vācu valoda viena krājuma "Bez sejas" "Ohne Gesicht", kas iznāca 1976. gadā. Te dzejnieces personīgās izjūtas attiecinātas uz visiem bēgļiem, izdzītajiem, cilvēkiem bez sejas."Alks, Ojārs. Sardzē līdz galam. Latvija, 1980, 5. apr. Par dzejas krājumu "Skrejceļā" (Vesterosa, 1965)"Irma Bērziņa savā pirmajā dzeju krājuma rūpīgi un nopietni meklē katras lietas un situācijas pārejas robežjoslas momentus, reģistrē, lai nepazustu visuma nepārtrauktās izmaiņas secībā, kad cilvēks apjauž sevi un apzinīgi iemūžina savas iras momentu kā esošā mirkli. [..] Bērziņa savās dzejās redzīgi reģistrē modernā cilvēka dvēseles traģiku. [..] Bērziņa ir moderna romantiķe tas ir ļoti daudz! Bieži vien modernisti grib būt dzejnieki ar tukšiem gražību ziediem. Vēja ziedu liktenis. Bērziņa turpretī paliek uzticīga vērtībām. Viņa meklē un iejūtīgi reģistrē nemainīgā kodola mainīgos eksistences momentus. [..] Bērziņas dzejiskā valoda svaiga asprātīga un vietām tīri melodiska. [..] Bērziņas dzeju krājums mūsu modernajā lirikā skanības un mākslinieciskā ziņā ieņem Izcilus vietu. Viņa nav masveida papīra puķu ražotāja, bet gan esenciāli dziļu pārdomu un refleksija kaldinātāja, kurās reģistrēts cilvēka eksistences būtiskais ceļā - cauri dimensijām - uz īstajām mājām."Spoģis, Alberts. Reģistrētāja dzeja. Latvija, 1965, 11. sept. Par dzejas krājumu "Nopietnības lauks" (Vesterosa, 1968)"Irma Bērziņa pametusi spēkratus un skrejceļu, lai ļautos dabas iespaidiem, kas sajaucas ar viņas nervozo rezignāciju vai arī tiek izmantoti kā simboli, lai ar dabas impresijām paustu kaut ko citu, kaut ko vairāk. Nav noliedzams, Irma Bērziņa ir meklētajā. Vispirms viņa labprāt meklē vārdus, kas nav vēl apdiluši un skan svešādi. [..] Dažviet Bērziņas dzeju itin interesanti dara skanīgāku kāda svaigaasonance vai konsonance, toties atskaņa maz un tām tikai gadījuma raksturs." Rudzītis, Jānis. Nopietnības lauks. Latvija, 1968, 5. okt. |
| Saiknes | Roberts Bērziņš (1868–1935) - Father-in-law Klāvs Bērziņš (1947) - Sūnus |
| Nodarbes | poetė |
| Birth time/place | 07.04.1910 Rīga Rīga |
| Education | Rūjienas pamatskola Rūjiena Rūjiena, Valmieras novads Ķelnes Universitāte Ķelne Cologne, North Rhine-Westphalia, Germany Papildinājusi savu izglītību, studējusi moderno mākslu un dzeju. Vācija Germany Papildinājusi izglītību Porzas Tautas augstskolā, kur studējusi moderno mākslu un dzeju. nezināms – 1930 Rūjienas ģimnāzija Rīgas iela 30, Rūjiena Rīgas iela 30, Rūjiena, Valmieras novads, LV-4240 1931 – 1940 University of Latvia Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Studēja Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte; studiju virziens: ekonomika. |
| Working place | 1933 – 1938 Rīga Rīga Rīgas prefektūras kancelejas darbiniece. 1939 – 04.00.1940 Rīga Rīga Strādāja Iekšlietu ministrijā. 1942 – 1944 (Duomenys nėra tiksūs) Vācu okupācijas laikā strādāja rūpniecības direkcijas bāzē. |
| Participation in organisations | Latviešu Rakstnieku apvienība Latviešu preses biedrība Darbojās Latviešu preses biedrības Vācijas kopā. Latvijas PEN klubs Ķelne Cologne, North Rhine-Westphalia, Germany Vācu mākslinieču un mākslas draugu apvienības GEDOK (Gemeinschaft der Kuenstlerinnen un Kunstfreunde) locekle. Vācija Germany Vācijas akadēmisko izglītoto sieviešu organizācija. Akadēmiskā organizācija "Ramave" 1938 Studenšu korporācija "Gaujmaliete" |
| Travelled | 00.07.1957 Zviedrija Sweden Kā skolotāja kopā ar latviešu bērniem piedalījās Vācijas latviešu bērnu vasaras kolonijā pie Helsingborgas. 1959 Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden Piedalījās jauno latviešu autoru literārā pēcpusdienā. 19.09.1959 Memmingene Memmingen, Bavaria, Germany Ar priekšlasījumu piedalījās rakstnieku vakarā. 00.07.1961 Zviedrija Sweden Gēteborgas tuvumā kopā ar latviešu bērniem Vācijas piedalījās bērnu vasaras nometnē. 00.07.1962 Ēlande Öland, Sweden Kopā ar latviešu bērniem no Vācijas piedalījās vasaras nometnē Ēlandes salā, Sandbijā. 00.07.1966 Ēlande Öland, Sweden Piedalījās ar Vācijas latviešu bērniem vasaras nometnē Ēlandes salā, Sandbijā. 00.06.1967 Londona London, Greater London, United Kingdom Piedalījās Latviešu preses biedrības Anglijas kopas literārā sarīkojumā ar priekšlasījumu par vācu moderno dzeju un lasīja arī savu dzeju. 00.07.1975 Lestera Leicester, East Midlands, United Kingdom Piedalījās Anglijas Latviešu dziesmu dienu rakstnieku rītā. 00.06.1978 Bostona Boston, Massachusetts, United States Piedalījās Latviešu Rakstnieku apvienības rīkotajā literārajā vakarā. 00.06.1979 Visbija Visby, Gotland, Sweden Piedalījās PBLA Latviešu dziesmu dienu Rakstnieku sarīkojumā. |
| Place/time of death | 02.07.1992 Leihlingene 42799 Leichlingen, Germany |
| Buried | 09.07.1992 Ķelne Cologne, North Rhine-Westphalia, Germany Apbedīta Mīlheimas kapos netālu no Ķelnes. |
| # | Vieta | Data | Tipas | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 07.04.1910 | Birth time/place | City |
| 2 | Leihlingene (42799 Leichlingen, Germany) | 02.07.1992 | Place/time of death | City |
| 3 | Ķelne (Cologne, North Rhine-Westphalia, Germany) | 09.07.1992 | Buried | City |
| 4 | Rīgas iela 30, Rūjiena (Rīgas iela 30, Rūjiena, Valmieras novads, LV-4240) | 1930 | Education | Building, house |
| 5 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1931 - 1940 | Education | Building, house |
| 6 | Rūjiena (Rūjiena, Valmieras novads) | (Nav norādīts) | Education | City |
| 7 | Ķelne (Cologne, North Rhine-Westphalia, Germany) | (Nav norādīts) | Education | City |
| 8 | Vācija (Germany) | (Nav norādīts) | Education | Country |
| 9 | Rīga (Rīga) | 1933 - 1938 | Working place | City |
| 10 | Rīga (Rīga) | 1939 - 04.01.1940 | Working place | City |
| 11 | Zviedrija (Sweden) | 01.07.1957 | Travelled | Country |
| 12 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 1959 | Travelled | City |
| 13 | Memmingene (Memmingen, Bavaria, Germany) | 19.09.1959 | Travelled | City |
| 14 | Zviedrija (Sweden) | 01.07.1961 | Travelled | Country |
| 15 | Ēlande (Öland, Sweden) | 01.07.1962 | Travelled | Island |
| 16 | Ēlande (Öland, Sweden) | 01.07.1966 | Travelled | Island |
| 17 | Londona (London, Greater London, United Kingdom) | 01.06.1967 | Travelled | City |
| 18 | Lestera (Leicester, East Midlands, United Kingdom) | 01.07.1975 | Travelled | City |
| 19 | Bostona (Boston, Massachusetts, United States) | 01.06.1978 | Travelled | City |
| 20 | Visbija (Visby, Gotland, Sweden) | 01.06.1979 | Travelled | City |
| 21 | Ķelne (Cologne, North Rhine-Westphalia, Germany) | (Nav norādīts) | Participation in organisations | City |
| 22 | Vācija (Germany) | (Nav norādīts) | Participation in organisations | Country |
