@@@@: Author (2); Person of reception (3)
Ilustrācijas: Person in photo(2)
| Vardas | Heinrihs Alunāns |
|---|---|
| Papildu vārdi | Indriķis Remperts Anšs |
| Pseidonīms | Kauļu Indriķis |
| Kopsavilkums | Heinrihs (Indriķis) Alunāns (Remperts Anšs) (1835–1904) – jaunlatviešu kustības darbinieks, pirmais latviešu tautības grāmatizdevējs Jelgavā, žurnālists un tulkotājs. Jura Alunāna brālis, Ādolfa Alunāna tēvabrālis. Vairāku latviešu kultūrvēsturei un literatūrai nozīmīgu darbu izdevējs – Heinriha Alunāna apgādā iznāca Jura Alunāna "Dziesmiņas", brāļu Kaudzīšu romāna "Mērnieku laiki" pirmizdevums, Matīsa Kaudzītes sastādītā dzejas antoloģija "Smaidi un asaras jeb Dzejnieku labdienas", Ādolfa Alunāna lugas. Arī Heinrihs Alunāns arī pats rakstījis tēlojumus, stāstu "Kāršu spēlēšanas augļi" (1859), apceri "Kurzemes ļaudis un vidi" (1867), tulkojis Nikolaja Gogoļa lugu "Revidents" (1871), Aleksandra Ostrovska lugu "Pašu ļaudis – gan izlīgsim" (1873). |
| Personiska informācija | Dzimis Jaunkalsnavas muižas nomnieka Andrieva Alunāna (1797–1858) un Edes (Hedvigas) septiņu bērnu ģimenē kā jaunākais bērns. Heinriha brāļi un māsas: Pēteris, Minna, Jūlijs, Edvards, Jūlija, Juris. Heinriha Alunāna vecākā brāļa Pētera bērni pazīstami latviešu kultūrā – Ādolfs Alunāns, Nikolajs Alunāns, Teodors Alunāns. Viņa meita Luīze – Vensku Edvarda (Skujenieka) sieva, abu bērni – Biruta Skujeniece un Marģers Skujenieks. 1889. gada 29. oktobrī apprecējis Elizabeti Alunāni (Jačuns), 1855–1944), kura pēc vīra nāves 40 gadus vadījusi viņa spiestuvi un abus grāmatu veikalus. |
| Profesionālā darbība | Izdevējdarbība un grāmatu tirdzniecība1873. gadā Jelgavā, Lielajā ielā 21 atvēra grāmatveikalu ar plašu maksas lasāmbibliotēku un apgādu. Vēlāk filiāles iekārtotas Jelgavā un Bauskā.No 1892. gada bija spiestuves īpašnieks Jelgavā. Iespiedis vairākus laikrakstus, no 1892. gada laikrakstu "Tēvija". Nozīmīgākie izdevumi Dzīves laikā apgādājis apmēram 280 grāmatu – latviešu prozu un dzeju, lubu literatūru, lugas (aptuveni 50), zinātniskos izdevumus un tulkojumus. Pirmais izdotais darbs – brāļa Jura Alunāna rakstu apkopojums "Tautas saimniecība" (laists klajā 1867. gada martā). Grāmatas pielikumā Heinriha Alunāna uzrakstīta brāļa Jura biogrāfija. 1867, 1869: Jura Alunāna "Dziesmiņas" 1879: brāļu Kaudzīšu romāns "Mērnieku laiki" (pirmizdevums) 1880: Matīsa Kaudzītes sastādītā dzejas antoloģija "Smaidi un asaras jeb Dzejnieku labdienas" (pirmizdevums) Galvenokārt Ādolfa Alunāna lugas – "Paša audzināts" (1869), "Mucenieks un muceniece" (1872), "Icigs Mozess" u.c. atkārtotos publicējumos. Apgādājis valodu mācību grāmatas un vārdnīcas, 19. gadsimta 90. gados aktīvi darbojies zinātniskajā grāmatniecībā. 1891: A. Lerha-Puškaiša "Latviešu tautas pasakas" (1-3) 1891: K. Mīlenbahs "Par valodas dabu un sākumu" 1889, 1891: enciklopēdiskais rakstu krājums "Sēta, daba, pasaule" (5., 6. laidiens) 1893: K. Mīlenbahs "Daži jautājumi par latviešu valodu" (2. daļa) 1893–1901: "Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļas rakstu krājums" (3.–6. laidiens) 1897–1898: "Konversācijas vārdnīcas" 27., 28. burtnīca Izdevis arī Valtera Skota, Čarlza Dikensa, Bjērnstjernes Bjernsona darbus, bērnu un jaunatnes literatūru (kopš 1886. gada sērijā "Bibliotēka"). Darbība literatūrā un publicistikāNo 1857. gada publikācijas laikrakstā "Mājas Viesis", "Pēterburgas Avīzes", krājumā "Sēta, daba, pasaule" u.c. par izglītības, tautsaimniecības, zemkopības, dabaszinātņu, ģeogrāfijas, vēstures, valodniecības u.c. jautājumiem, latviešu un krievu presē publicējis rakstus pret latviešu pārvācošanu.Sarakstījis tēlojumus, stāstu "Kāršu spēlēšanas augļi" (1859), apceri "Kurzemes ļaudis un vidi" (pēc A. Heikinga, 1867). Ārzemju autoru darbu tulkojumiTulkojis Nikolaja Gogoļa lugu "Revidents" (1871), Aleksandra Ostrovska lugu "Pašu ļaudis – gan izlīgsim" (1873). |
| Citātu galerija | "Heinrihs Alunāns ir latviešu kultūras vēsturē izcilās Alunānu dzimtas pārstāvis, Jura Alunāna brālis. H. Alunāns līdzās K. Stālbergam Rīgā bija pirmais latviešu tautības grāmatizdevējs Jelgavā, ievērojams jaunlatviešu kustības darbinieks; viņa vārds saistās ar sava laika nozīmīgākajiem sabiedriskās un kultūras dzīves notikumiem. H. Alunāna darbība attiecināma uz 19. gadsimta latviešu nacionālās grāmatniecības veidošanās sākumposmu, kad latvieši sāka apzināties nepieciešamību veicināt tautas kultūras attīstību. [..] Saskaņā ar tālaika tradīciju, H. Alunāns savā grāmatveikalā iekārtoja plašu maksas bibliotēku. Tā izveidojās par lielu bagātību krātuvi, kur varēja atrast vai visas latviešu valodā izdotās grāmatas. H. Alunāna palīdzību meklēja, ja bija vajadzīgs kāds senāks izdevums. Grāmatās H. Alunāns ieguldīja visus savus līdzekļus, veselu kapitālu, bet pats dzīvoja ļoti pieticīgi, ģērbās atturīgi. Grāmatu pasaulē H. Alunāns bija atradis savu īsto vietu." "1879. gads bija nozīmīgs gan latviešu literatūrā, gan grāmatniecībā un nesa paliekošu slavu H. Alunānam – viņa apgādā iznāca pirmais latviešu reālistiskais romāns, brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki". Tas iznāca burtnīcās līdzīgi populārajiem piedzīvojumu romāniem. Grūti nācies autoriem pierunāt H. Alunānu uzņemties tā izdošanu, jo viņš nav bijis augstās domās par to. Vēstulē M. Kaudzītem 1879. gada 24. septembrī H. Alunāns rakstīja: "Viss Jūsu romāns no kāda liela svara nav, to ticiet droši [..] no tiem nekas varens neiznāks." Tomēr "Mērnieku laikiem" bija lemts cits liktenis. [..] Nākamajā, 1880. gadā H. Alunāns izdeva M. Kaudzītes sastādīto dzejas antoloģiju "Smaidi un asaras jeb Dzejnieku labdienas", kas jau kopš 1874. gada bija ceļojusi no viena izdevēja pie otra, līdz nonāca H. Alunāna rokās. Grāmata ar 684 lappusēm bija lielākais latviešu dzejas izdevums. Bija pārstāvēti visi tālaika ievērojamākie latviešu dzejnieki – Auseklis, K. Barons, F. Brīvzemnieks, E. Dinsbergs, M. Kaudzīte, F. Mālbergs, A. Pumpurs, A. Stērste, Vensku Edvarts. Tā bija pirmā latviešu dzejas antoloģija, kas ieguva lielu popularitāti. [..] Vidzemnieku brāļu Kaudzīšu darbus gan prozā, gan dzejā tātad pirmoreiz izdevis H. Alunāns Jelgavā. No šī piemēra redzams, ka pie Jelgavas grāmatizdevējiem un tipogrāfiem bieži griezās autori no Vidzemes. Arī K. Skalbes pirmais dzejoļu krājums "Pie jūras" (1898) iespiests Jelgavā H. Alunāna tipogrāfijā, kura viņam piederēja kopš 1892. gada." Līvija Labrence. H. Alunāns – pirmais latviešu tautības grāmatizdevējs Jelgavā. Jelgavas grāmata. Rīga: Zinātne, 1984, 42.–52. lpp. |
| Saiknes | Ādolfs Alunāns - Nephew Juris Alunāns - Brolis Pēteris Johans Alunāns - Brolis Nikolajs Alunāns - Nephew Elizabete Alunāne - Žmona |
| Nodarbes | vertėjas žurnalistas publisher publisher |
| Birth time/place | 18.08.1835 Jaunkalsnava Jaunkalsnava, Kalsnavas pagasts, Madonas novads Dzimis Jaunkalsnavas muižā. |
| Residence | 1873 Jelgava Jelgava No 1873. gada dzīvojis Jelgavā. |
| Education | 1846–1848 Jelgavas reālskola Lielā iela, Jelgava Lielā iela, Jelgava Mācījies Jelgavas reālskolā. 1848–1856 Jelgavas ģimnāzija Akadēmijas iela 10, Jelgava Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001 Mācījies Jelgavas ģimnāzijā. 1858–1859 Maskava Moscow, Russia Studējis filoloģiju Maskavā. 1859–1863 Tērbatas Universitāte Ülikooli 18, Tartu Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005 Studējis zemkopību Tērbatā. 1864 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Studējis dabaszinātnes Pēterburgā. |
| Working place | 1864–1865 Laikraksts "Pēterburgas Avīzes" Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia No 1864. gada laikraksta "Pēterburgas Avīzes" līdzstrādnieks. 1865–1867 Novgoroda Veliky Novgorod, Novgorod Oblast, Russia Krišjāņa Valdemāra pilnvarnieks zemes pārdošanā Novgorodas guberņā 1867–1873 Glūdas pagasts Glūdas pagasts, Jelgavas novads Bramberģes pagasta (mūsdienās – Glūdas pagasts) rakstvedis 1873–1904 Heinriha Alunāna apgāds Jelgava Jelgava 1873. gadā atvēris grāmatveikalu Jelgavā ar maksas bibliotēku un apgādu. 1892–1904 Jelgava Jelgava No 1892. gada bija spiestuves īpašnieks Jelgavā. |
| Participation in organisations | Jelgavas Latviešu biedrība Jelgava Jelgava Aktīvi darbojies Rīgas un Jelgavas Latviešu biedrībā. Rīgas Latviešu biedrība Merķeļa iela 13, Rīga Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050 Aktīvi darbojies Rīgas un Jelgavas Latviešu biedrībā. |
| Place/time of death | 27.12.1904 Jelgava Jelgava |
| Buried | Jelgava Jelgava Apglabāts Jelgavas literātu kapos. |
| # | Vieta | Data | Tipas | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Jaunkalsnava (Jaunkalsnava, Kalsnavas pagasts, Madonas novads) | 18.08.1835 | Birth time/place | Village |
| 2 | Jelgava (Jelgava) | 1873 | Residence | City |
| 3 | Jelgava (Jelgava) | 27.12.1904 | Place/time of death | City |
| 4 | Jelgava (Jelgava) | (Nav norādīts) | Buried | City |
| 5 | Lielā iela, Jelgava | 1846 - 1848 | Education | Street |
| 6 | Akadēmijas iela 10, Jelgava (Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001) | 1848 - 1856 | Education | Building, house |
| 7 | Maskava (Moscow, Russia) | 1858 - 1859 | Education | City |
| 8 | Ülikooli 18, Tartu (Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005) | 1859 - 1863 | Education | Building, house |
| 9 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1864 | Education | City |
| 10 | Glūdas pagasts (Glūdas pagasts, Jelgavas novads) | 1867 - 1873 | Working place | Parish |
| 11 | Novgoroda (Veliky Novgorod, Novgorod Oblast, Russia) | 1865 - 1867 | Working place | City |
| 12 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1864 - 1865 | Working place | City |
| 13 | Jelgava (Jelgava) | 1873 - 1904 | Working place | City |
| 14 | Jelgava (Jelgava) | 1892 - 1904 | Working place | City |
| 15 | Jelgava (Jelgava) | (Nav norādīts) | Participation in organisations | City |
| 16 | Merķeļa iela 13, Rīga (Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050) | (Nav norādīts) | Participation in organisations | Building, house |
