Austra Dāle

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

@@@@: Author (49); Translator (2); Atdzejotājs (1); Compiler (1); Person of reception (21)

Ilustrācijas: Person in photo(5)

VardasAustra Dāle
Papildu vārdiĶeniņa
PseidonīmsFiammetta
KopsavilkumsAustra Dāle (1892–1972) – dzejniece. Studējusi vēsturi Maskavas Augstākajos sieviešu kursos. Beigusi Latvijas Universitāti (1928). Strādājusi par skolotāju, bijusi žurnāla "Latviete" redaktore (1934–40). Dzejoļu krājumu "Ēnu rotaļas" (1922), "Dzīves dziesma" (1935), "Vēju vēstis" (1937), "Tāli gaisi" (1944), "Sanoši strauti" (1970) autore. Publicējusi daudz apceru, recenziju par literatūru 20.–30. gadu periodikā.
Personiska informācijaDzimusi muitas ierēdņa un namsaimnieka ģimenē.
1923: salaulājusies ar rakstnieku Ati Ķeniņu.
1926. gada 19. aprīlis: Keniņu ģimenē piedzimst dvīņi Gundars un Agris.
1940: Austras Dāles vīrs Atis Ķeniņš tiek apcietināts un 1941. gada 8. martā notiesāts “par pretpadomju darbību” uz pieciem gadiem izsūtījumā Kazahstānā.
1944: Atis Ķeniņš atgriežas no izsūtījuma.
1951–1955: izsūtījumā Kazahstānā kopā ar vīru Ati Ķeniņu.
Profesionālā darbība1911: pirmā nozīmīgā literārā publikācija – Stendāla stāsta "Kastro klostera priekšniece" tulkojums laikrakstā "Latvija" (17./30.VI-6./19.VII) (pirmais Stendāla darbu tulkojums latviešu valodā).
1913: pirmā dzejas publikācija – dzejolis "Gavēņa laikā" laikrakstā "Latvija" (6./19.IV).

Dzeja

"Ēnu rotaļas" (1922)
"Dzīves dziesma" (1935)
"Vēju vēstis" (1937)
"Tāli gaisi" (1944)
"Sanoši strauti" (1970)

Tulkojumi

1944: Gēte. "Gara radinieki" (Zelta Ābele).
1949: Ivans Turgeņevs. "Tēvi un dēli" (LVI).
1950: D.N. Mamins-Sibirjaks. "Aļonuškas pasaciņas " (LVI).
1957: Vera Inbere. "Kad es biju maziņa" (LVI).
1962: Vasilijs Jans. "Batijs" (LVI).
1964: Aleksandrs Rekemčuks. "Vasaras atvaļinājumu laiks" (Liesma).
1967: Jans Vasilis. "Uz pēdējo jūru" (Liesma).

Atdzejojusi Heinriha Heines, Aleksandra Puškina, Nikolaja Ņekrasova liriku.

Publicējusi daudz apceru, recenziju par literatūru 20.–30. gadu periodikā.

1929
: grāmatā izdota vēsturiska apcere "Sievietes stāvoklis senā Ēģiptē".
Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Ēnu rotaļas" (Vaiņags, 1921)

"Tās nav drausmīgās pusnakts ēnas, kuru varā ir Austras Dāles dzeja. Tie ir drīzāk saulainas vasaras pusdienas ēnu plankumi, kas rotaļīgi kustas, saules stariem laužoties cauri sulotam lapu biezoknim. Laukā ir spilgta pusdienas saule, bet dzejniece nemīl viņas neaizklāta spilgtuma. Tā ir aizplīvurotu paēnu uzmeklējusi, kurā tīksmīgi izburt jūtu rotaļas no saules un ēnu ņirbīgiem krustojumiem. Šīs ēnu rotaļas ir intīma jūtu lirika, patiesa un nesamākslota, tāpēc Austras Dāles dzejoļu grāmata sniedz patīkamu veldzi dzejas cienītājiem. Dzejnieces tematiem nav tieša sakara ar reālo dzīvi, izņemot pēdējo īsāko grāmatas nodaļu "Aiz karogiem", kur atbalsojas latviešu cīņu laikmets par savu brīvību. Pirmajos trīs nodalījumos: "Ar Tevi", "Mūžība un mirkļi" un "Kristāla kāpes" – tie ir intīmi pārdzīvojumi un pārdomas. Viņi atklāj interesantu personību: vieglas ēnas ir harmoniski izlīdzinājušas pārāk spilgtas gaviles un pārāk tumšas mokas, kādas tās parasti sastop jūtu lirikā."
Paula Jēgere Freimane. Austra Dāle. Ēnu rotaļas. Ritums, Nr.2 (01.02.1922)
"Austras Dāles pirmā laika lirikai raksturīgs garīgums, klusas skumjas un tikpat kluss prieks. Sāpju bangainais dziļums un prieka skurbinošais lidojums tai svešs. Gars, dzīvi uzņemdams kā neatvairāmību, viegli aizslīd pāri traģiskiem momentiem, tomēr tiekdamies pēc lielākas skaidrības un patiesības. Daļa Dāles dzejoļu, kas rakstīti viņas literāriskas darbības pirmos gados, sakopota krājumā "Ēnu rotaļas" (1922). Dzejnieci jau pārveidojušos redzam turpmākā lirikas kopojumā "Dzīves dziesma" (1935). Te dominē mīla, kvēla aizrautība, intimitāte. Visām dzīves parādībām dzejniece pieskaras ar maigumu, visam pārsedz vieglu romantikas plīvuru. Viņa nav dzīves cīnītāja, skarbu vārdu sacītāja, tikai uzticams draugs vīrietim. (..) Tīra sievišķība, sievietes īstā uzdevuma pareiza izpratne, plaša izjūtu gamma, ietverta klusinātos toņos — tas viss Dāles liriku dara pievilcīgu. Skaisti ir vienkāršie, apgarotie dzejoļi "Mīlestība", "Mēs divi vien", "Saules", "Kristus atnākšana", "Bēthovens", "Altāris". Dāle savā būtībā ticētāja. Reizēm iegrimdama skumjās un vientulībā, viņa tomēr jauž, ka "sirds no nakts grib bēgt pret rītu"; diena tai liekas kā "zeltaini zaigojošs vīns". Dzejnieces vaigā mirdz apskaidrība un mīlestība. Šad tad tā pievēršas arī konkrētībai, piemēram, dzejoļos "Vecā māja", "Sējums" u.c., te tomēr neradot spēcīgākus priekšstatus. Maiga jūtu lirika ir un, liekas, arī paliks viņas stiprākā puse."
Jānis Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā. R.: 1936, 127.–128. lpp.

"Dzejoļu krājumos "Ēnu rotaļas" (1922), "Dzīves dziesma" (1935), "Vēju vēstis" (1937), "Tāli gaisi"
(1944), "Sanoši strauti" (1970) pārsvarā ir tradicionālā ritmikā veidoti īsi četrrindu pantu dzejoļi – romantiska kamerstila lirika, kurā pasteļtoņos tēlotas viegli rezignētas mirkļa un mūžības izjūtas un dzidrs intīmais pārdzīvojums."

Jānis Andersons. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

""Savas dzejnieces dāvanas būšu mantojusi laikam no tēva. Neraugoties uz savu prozaisko dienišķo nodarbošanos – tēvs strādāja kā muitas ierēdnis – viņš bija īsts gara estēts, liels literatūras un mākslas cienītājs. Mūsu mājās dažkārt ciemojās rakstnieki – mākslinieki. [..] Jau agri – vēl savos Maldoņa ģimnāzistes laikos sāku grēkot – rakstīt dzejas, ko turpināju kara gados Maskavā, apmeklējot augstākos sieviešu kursus. Studēju vēsturi. Studijas turpināju Latvijas universitātē, kuru beidzu ar cand. hist. grādu. [..]
Visvairāk sevi atrodu dzejās, lai gan prozā esmu rakstījusi diezgan daudz: recenzijas par grāmatām un teātri. [..] Tad vēl – ļoti mīlu ceļot. Pazīstu labi Krieviju – esmu bijusi pat Kaukāzā. Arī Somijā, Lietuvā, Polijā. Mans visjaunākais ceļojums noveda mani Itālijā."
Austra Dāle visa izpaužas savā lirikā – intīmā, maigā un klusā, bez lieliem saviļņojumiem, kāda ir šīs īstās latvju sievietes un mātes dzīve. [..] "viņa nav dzīves cīnītāja, skarbu vārdu sacītāja". A. Dāle ir intīma dzejniece un mīl šo īpašību [..]"

Raksta pirmpublikācija žurnālā "Zeltene". J. Mednieks. Sarunas. Latvju sievietes mākslā un darbā. Rīga: J. Grīnberga apgāds, 46.–48. lpp.
SaiknesKarola Dāle (1905–1967) - Sister-in-law
Pauls Dāle (1889–1968) - Brolis
Atis Ķeniņš (1874–1961) - Vyras
Gundars Ķeniņš Kings (1926–2015) - Sūnus
Karmena Dāle (1921–1998) - Niece
Nodarbesmokytoja
poetė
vertėja
political activist
Birth time/place23.06.1892
Rīga
Rīga
Education1901 – 1910
Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Rīga
Rīga

1914 – 1917 (Duomenys nėra tiksūs)
Maskavas Augstākie sieviešu kursi
Maskava
Moscow, Russia
Studējusi vēsturi.

1920 – 1928
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050

Beigusi Latvijas universitātes vēstures nodaļu ar cand. hist. grādu (1928).

Pēc Latvijas Universitātes beigšanas izdeva vēsturisku apceri "Sievietes stāvoklis senā Ēģiptē" (1929).

Working place1912 – 1914
M.Milleres privātā pamatskola un ģimnāzija
Rīga
Rīga

Strādā par skolotāju Milleres privātģimnāzijā.


1914 – 1917 (Duomenys nėra tiksūs)
Maskava
Moscow, Russia

Strādājusi par skolotāju Maskavas latviešu bēgļu skolās.


1917 – 1919 (Duomenys nėra tiksūs)
Valmieras sieviešu ģimnāzija
Rīgas iela 42, Valmiera
Rīgas iela 42, Valmiera, LV-4201

Skolotāja


1919 – 1924
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Rīga
Rīga

Skolotāja


1930 – 1936
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Kalpaka bulvāris 13, Rīga, LV-1050

Vēstures skolotāja


1934 – 1940
Mēnešraksts "Latviete"
Rīga
Rīga
Redaktore
Participation in organisations
Student Sorority "Varavīksne"
Viena no korporācijas dibinātājām


Bijusi aktīva Latvijas izglītības biedrības locekle, biedrības dāmu komitejas sekretāre.

1920
Latvju demokrātu savienība

Deputāta kandidāte Rīgas domes vēlēšanās (1920)

Deputāta kandidāte Satversmes sapulces vēlēšanās

Travelled
Kaukāzs
Caucasus


Somija
Finland


Polija
Poland


Itālija
Italy


Lietuva
Lithuania

1966
Amerikas Savienotās Valstis
United States
Rudenī Austra Dāle viesojas pie dēla, profesora Gundara Ķeniņa–Kinga ASV rietumkrastā, dažas dienas uzturoties arī Ņujorkā.

1966
Ņujorka
New York, USA
Detention07.03.1951
Apsūdzēta par pretpadomju aģitāciju.
Deported1951 – 1955
Kekšetau
Kokshetau, Akmola Region, Kazakhstan
Place/time of death06.02.1972
Rīga
Rīga
Buried
Rīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026

Kartes leģenda















Rodomi rezultatai 1-2020.
#VietaDataTipasVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
23.06.1892Birth time/placeCity
2Rīga
(Rīga)
06.02.1972Place/time of deathCity
3Kekšetau
(Kokshetau, Akmola Region, Kazakhstan)
1951 - 1955DeportedCity
4Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)BuriedCemetery
5Rīga
(Rīga)
1901 - 1910EducationCity
6Maskava
(Moscow, Russia)
1914 - 1917EducationCity
7Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050)
1920 - 1928EducationBuilding, house
8Rīga
(Rīga)
1912 - 1914Working placeCity
9Maskava
(Moscow, Russia)
1914 - 1917Working placeCity
10Rīgas iela 42, Valmiera
(Rīgas iela 42, Valmiera, LV-4201)
1917 - 1919Working placeBuilding, house
11Rīga
(Rīga)
1919 - 1924Working placeCity
12Kalpaka bulvāris 13, Rīga
(Kalpaka bulvāris 13, Rīga, LV-1050)
1930 - 1936Working placeBuilding, house
13Rīga
(Rīga)
1934 - 1940Working placeCity
14Kaukāzs
(Caucasus)
(Nav norādīts)TravelledRegion, area
15Somija
(Finland)
(Nav norādīts)TravelledCountry
16Polija
(Poland)
(Nav norādīts)TravelledCountry
17Itālija
(Italy)
(Nav norādīts)TravelledCountry
18Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1966TravelledCountry
19Ņujorka
(New York, USA)
1966TravelledCity
20Lietuva
(Lithuania)
(Nav norādīts)TravelledCountry

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.