@@@@: Author (53); Compiler (3); Author of the comment (3); Person of reception (8)
Ilustrācijas: Person in photo(2)
| Vardas | Astrīda Aļķe |
|---|---|
| Dzimtais vārds | Astere Kalniņa |
| Kopsavilkums | Astrīda Aļķe (1937–2020) – literatūrkritiķe. Beigusi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1961). Kritikā aktīvi strādājusi 70. un 80. gados, rakstījusi recenzijas par jaunākajiem prozas darbiem, to vidū Ēvalda Vilka, Jāņa Mauliņa, Andreja Dripes, Vladimira Kaijaka, Andra Kolberga, Alberta Bela, Valentīna Jākobsona, Dagnijas Zigmontes u. c. rakstnieku romāni un stāsti. Kritiķi saistījusi cilvēka un laikmeta mijiedarbe, reālās dzīves problemātikas atspoguļojums latviešu un arī krievu literatūrā, viņas rakstiem socioloģiska un publicistiska ievirze. Daļa rakstu apkopota krājumā “…saprast sevi un pasauli” (1984). 80. gadu beigās un 90. gados pētījusi operdziedoņa Marisa Vētras dzīvi un daiļradi, izdota grāmata “Rīgas bruņinieks Mariss Vētra” (2001). Pievērsusies pretestības kustības dalībnieku darbības izpētei pēc Otrā pasaules kara, par to publicējusi rakstus periodikā. |
| Personiska informācija | Dzimusi 1937. gada 11. jūnijā. Dzīvesbiedrs – literatūras kritiķis Ivars Aļķis. |
| Profesionālā darbība | 1962: žurnālā "Karogs" (Nr. 11) publicēta pirmā recenzija par vācu rakstnieka Hansa Falladas romānu "Starp vilkiem".Darbi1984: ...saprast sevi un pasauli2001: Rīgas bruņinieks Mariss Vētra Sakārtotie darbi un pēcvārdi1971: sakārtojusi fotoalbumu "Tautas rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis"1992: pēcvārda autore Marisa Vētras atmiņu grāmatai "Karaļa viesi" 1994: pēcvārda autore Marisa Vētras atmiņu grāmatai "Rīga toreiz..." |
| Citātu galerija | Par literatūrkritiķi Astrīdu Aļķi"Astrīdas Aļķes vieta mūsu literatūras kritikā ir noteikta un skaidri saredzama, viņu varētu saukt par visspilgtāko un konsekventāko publicistiskās kritikas reprezenti (tātad arī par ļoti nozīmīgas latviešu kritikas tradīcijas turpinātāju) mūsdienās. Publicistiskums – tas nozīmē pirmām un galvenām kārtām no daiļdarba iet tieši uz reālo dzīvi un otrādi – reālās dzīves problēmas likt pamatā daiļdarba izvērtējumos."Izprast un novērtēt literāru darbu – tas nozīmē meklēt atbildes ne tikai uz jautājumu, kā šis darbs uzrakstīts. Izprast un novērtēt literāru darbu nozīmē izprast un novērtēt arī tā galveno objektu – dzīvi," raksta Astrīda Aļķe savas grāmatas "... saprast sevi un pasauli" (1984) ievadā. Tā ir programmatiska atziņa, pie kuras kritiķe savā darbā turas stingri un neatlaidīgi. Protams, tā ir vienpusīga pieeja, bet auglīga un nepieciešama, jo orientēta uz vienu no pašiem būtiskākajiem katras mākslas jautājumiem – uz mākslas attieksmi pret dzīvi. Un, kamēr publicistiskā kritika, īpaši par to nerunājot, katras konkrētās parādības apskatā savos spriedumos tomēr noteikti patur vērā (kaut zemtekstā) stingras mākslinieciskuma mērauklas, tai pa spēkam aktīvi rosināt un urdīt literāro un sabiedrisko domu. Šādu darbu neatlaidīgi veic Astrīda Aļķe, nepakļaudamās nekādām ikreizējam konjunktūras prasībām un cīkstoties ar redakciju pretestību." Hiršs, Harijs. Priekšvārds Astrīdas Aļķes rakstam "No subjektīva cilvēka pārdomām". Karogs, 1987, Nr. 6. Par kritisko rakstu krājumu "...saprast sevi un pasauli" (1984)“Literatūra vērtēta galvenokārt socioloģiski; tiešām interesanti, ja padomā, ka kritika reizumis aizmirst literāro varoņu saistību ar laikmeta sociālo dzīvi, it kā viņi staigātu kādu metru virs grēcīgās zemes. Grāmatas autore labi uztvērusi rakstnieku sāpi un patiesīguma izjūtu, kas noteikusi iztirzāto darbu tapšanu, vai arī otrādi pamanījusi gadījumus, kad kāds literāts apzinīgi vairījies skatīt dzīves īstenības skarbumu. [..] Ielauzties kāda indivīda iekšējā pasaulē nozīmē saprast arī dzīvi kā visu cilvēku kopējo darbības lauku. Bet kritiķe savu sociālā asredzīguma smaili jau vērš uz tādu pašu mērķi proti, uz cilvēka būtības izpēti. [..] Tūdaļ saprotams, kāpēc A. Aļķe izvēlas tādus autorus kā F. Abramovs, V. Astafjevs, V. Belovs, J. Trifonovs, A. Vampilovs, kamēr no latviešiem viņai īpaši tuvs ir Ēvalds Vilks, arī Andris Puriņš, Harijs Gulbis, Jānis Mauliņš: tie ir rakstnieki, kas ar nopietno problēmu izvirzi, ar dziļu līdzcietību un mīlestību pret cilvēku arī tādā gadījumā, ja šis cilvēks sabiedrības uzskatā pelnījis nosodījumu, guvuši ievērību tajos lasītājos, kurus neapmierina cildeni uzskrūvēts patoss un varonis supergribētājs, supervarētājs. [..] Astrīda Aļķe savā grāmatā vairāk apskatījusi mūsdienu sabiedrības sarežģītā mehānisma darbību, kurā atsevišķam indivīdam jālūko atrast savu vietu.”Lāms, Visvaldis. Apstākļu vara un cilvēka griba. Literatūra un Māksla, 1984, 21. septembris. |
| Saiknes | Ivars Aļķis (1939) - Vyras |
| Nodarbes | literary scholar literary critic critic |
| Birth time/place | 11.06.1937 Rīga Rīga |
| Education | 1945 – 1956 Iecavas vidusskola Iecava Iecava, Iecavas pagasts, Bauskas novads 1956 – 1961 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa |
| Working place | 1961 – 1963 Kokneses P. Stučkas astoņgadīgā skola Koknese Koknese, Kokneses pagasts, Aizkraukles novads Latviešu valodas un literatūras skolotāja 1964 – 1970 Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs Pils laukums 3, Rīga Pils laukums 3, Rīga, LV-1050 Muzeja speciāliste 1970 – 1971 Valsts grāmatu palāta Rīga Rīga Bibliogrāfe 1971 – 2000 (Duomenys nėra tiksūs) Mākslas darbinieku nama bibliotēka Vaļņu iela 9, Rīga Vaļņu iela 9, Rīga, LV-1050 Bibliotekāre |
| Participation in organisations | 1985 – 1990 Latvian Soviet Writers’ Union Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 1990 – 2020 Latvian Writers’ Union Rīga Rīga |
| Place/time of death | 08.12.2020 |
| # | Vieta | Data | Tipas | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 11.06.1937 | Birth time/place | City |
| 2 | Iecava (Iecava, Iecavas pagasts, Bauskas novads) | 1945 - 1956 | Education | City |
| 3 | Brīvības bulvāris 32, Rīga (Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050) | 1956 - 1961 | Education | Building, house |
| 4 | Koknese (Koknese, Kokneses pagasts, Aizkraukles novads) | 1961 - 1963 | Working place | City |
| 5 | Pils laukums 3, Rīga (Pils laukums 3, Rīga, LV-1050) | 1964 - 1970 | Working place | Building, house |
| 6 | Rīga (Rīga) | 1970 - 1971 | Working place | City |
| 7 | Vaļņu iela 9, Rīga (Vaļņu iela 9, Rīga, LV-1050) | 1971 - 2000 | Working place | Building, house |
| 8 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1985 - 1990 | Participation in organisations | Building, house |
| 9 | Rīga (Rīga) | 1990 - 2020 | Participation in organisations | City |
