@@@@: Author (57); Compiler (3); Editor (3); Co-author (1); Author of the comment (4); Person of reception (11)
Ilustrācijas: Person in photo(1)
| Vardas | Alfrēds Goba |
|---|---|
| Pseidonīms | J. Dokalnietis, Vectēvs |
| Kopsavilkums | Alfrēds Goba (1889–1972) – bibliotekārs, literatūras vēsturnieks, kritiķis un kultūrvēsturnieks. |
| Personiska informācija | Dzimis saimnieka ģimenē. |
| Profesionālā darbība | GOBA Alfrēds (1889.23.XI Dignājas pag. "Slīderos" - 1972.31.I Rīgā, apbed. Slokas kapos) - literatūras vēsturnieks un kritiķis. Beidzis Ģipterānu pagastskolu, mācījies biedrības "Latvija" vakara kursos Rīgā (1908-1910), studējis A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātes Vēst. un filoz. fak. (1912-15). Strād. Baku ūdensvada kantorī un pārtikas komit. (1915-18). 1918 atgriezies Ljā, bijis darbvedis Dignājas pag. valdē (1918-22), no 1922 dzīv. Rīgā, bijis izd. "Ilustrēts Žurnāls" red. (1922-24), dievturu žurn. "Labietis" red. (1933-40). 1924-33 pievērsies gk. lit. darbam. 1934-37 strād. Iekšlietu min-jas Inform. un propagandas pārvaldē, 1937-48 - dažādās Rīgas b-kās, V. Ķuzes fabrikā, LPSR ZA un autortiesību aizsardzības pārvaldē. 1945 arestēts par PSRS apmelošanu, pierādījumu trūkuma dēļ atbrīvots. Pirmā publikācija - raksts "Ētiskas problēmas latviešu rakstniecībā" krāj. "Brīvas balsis" (1915). 20. un 30. gados G. public. vairāk nekā 1000 rakstu un recenz. par latv. literatūru. Sar. grāmatas "Kronvalda Atis un tēvuzemes mīlestības avoti" (1934), "Kronvalda Atis dzīvē un darbā" (1936, kopā ar K. Kārkliņu), "Kronvalda Atis latvisma atmodas vēsturē" (1937, ar ps. Aldis Goba), "Juris Neikens" (1926), "Jēkabs Zvaigznīte" (1927), "Pirmās "Pēterburgas Avīzes" un viņu nozīme tautas atmodas gaitā" (1929), "Andrejs Pumpurs un Lāčplēša spēka avoti", "Auseklis un latvietības avoti" (abas 1934). G. darbos rūpīgs rakstnieku biogrāfijas izklāsts, balstīts uz vēstuļu u.c. materiālu citējumiem, daiļrades apskatos akcentēta nac. vienotības ideja un tautiskuma nozīme rakstn. darba tapšanā un vērtējumā. Daudziem G. pieņēmumiem subjektīvs, hipotētisks raksturs. G. sar. literatūrvēstures grām. skolām "Latviešu rakstnieki" (1926, 1934 {3}), tajā ieskicēta latv. lit. attīstība no tās pirmsākumiem folklorā līdz 20. gs. 20. gadu vidum; sar. grāmatu "Palīgs latviešu literatūras eksāmenos" (1931, ar ps. A. Vīksna), kurā sniegti nozīmīgāko lit. darbu atstāstījumi. G. ir līdzautors A. Prandes grāmatai "Latvju rakstniecība portrejās" (1926), ar šifru xx sniedzis tajā īsus apskatus par vairāk nekā 360 personām. Sastādītie izdevumiG. sast. izdevumi: J. Neikena Raksti un "Dzejoļi" (abi 1924), J. Zvaigznītes Kopoti raksti (1924), F. Mālberģa Raksti (1925, kopā ar J. Misiņu), J. Gulbja izlase "Vētras atbalss" (1926), K. Barona Raksti (1928), Doku Ata Kopoti raksti (1-2, 1928), J. Alunāna Kopoti raksti (1-3, 1929-33), A. Austriņa Kopoti raksti (1-8, 1929-34), Pērsieša Kopoti raksti (1-2, 1930-37), A. Kronvalda "Vēstules" (1934), Kopoti raksti (1-2, 1936-37) un "Rakstu izlase" (1937), F. Trasuna izlase "Dzīve un darbi" (1938, kopā ar A. Sprūdžu). Visiem šiem izd. rakstījis biogr. apceres, vairākus arī rediģējis un komentējis.1931-32 G. rakstījis period. izdevumos par Latgales atmodas sākumu, public. grām. "Latgale" (1933), "Kā radās un kā izzūd plaisa, kas šķir Latgali no pārējās Latvijas" (1934, ar ps. Antons Svarāns) un "Latgales sasniegumi Latvijas valsts laikā" (1935, ar to pašu ps.). G. sar. arī grāmatas "Dievturu svētrunas.." (1933), "Latvju tautas gods" (1935), "Vakarēšana", "Mācība dievturu bērniem mājā un pirmskolā" (abas 1936), "Latviešu dievestības mācība" (1938). Pēc 2. pas. kara G. lit. apdarē izdotas grām.: K. Miesnieka "Mana dzīve un darbs mākslā" (1959), A. Amtmaņa-Briedīša "Pretim saulei" (1963). Almanahos "Latviešu tēlotāja māksla" public. G. apceres par K. Miesnieku, A. Štrālu, V. Zeltiņu. Mūža nogalē G. rakstījis savas un vācis arī citu kult. darb. atmiņas, ko nodevis Raiņa Lit. un mākslas vēst. muzejā, sagatavojis manuskriptus "Rakstniecības vārdnīca" (14 sēj.), "Latviešu daiļražu vārdnīca" (3 sēj. par apm. 900 personām), "Latviešu mākslas vēsture" (6 sēj.), "Latviešu prātnieki" (4 sēj. par 99 personām) u.c. |
| Saiknes | Kārlis Zariņš - Draugs |
| Nodarbes | literary scholar literary critic historian |
| Birth time/place | 11.11.1889 Dignāja Dignāja , Dignājas pagasts, Jēkabpils novads Dzimis Dignājas pagasta "Slīderos". |
| Education | mācījies beidzis Ģipterānu (Dignājas?) pagastskolu 1908–1910 beidzis kursus mācījies biedrības "Latvija" vakara kursos Rīgā 1912–1915 studējis studē A.Šaņavska Maskavas Tautas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē |
| Place/time of death | 31.01.1972 Rīga Rīga |
| Buried | 00.02.1972 Sloka Priedaine, Jūrmala Apglabāts Slokas kapos. |
| Apbalvojumi | Krišjāņa Barona prēmija Prēmija piešķirta par izdevumu "Doku Ata Kopoti raksti" (I–II). 1929 Krišjāņa Barona prēmija Prēmija piešķirta par grāmatām "Jura Alunāna Kopoti raksti", "Pirmās "Pēterburgas Avīzes" un viņu nozīme tautas atmodas gaitā". 1930 Krišjāņa Barona prēmija Prēmija piešķirta par grāmatu "Latgale". 1934 |
|---|
