Pa Volgas upi uz Kaukāziju III

Open

Pa Volgas upi uz Kaukāziju

(No Minnas Frehmann)

III.

No Kazaņas līdz Simbirskai neatrodas nekādu īpašu jaukumu ceļā, kas būtu ievērojami. Pieminami varbūt būtu tikai lielie ābolu dārzi, kas še, īpaši pie Tatāru ciemiem, visur redzami. Ceļā nonākam pie Berezovskaja Kriva jeb Spaskij priton. Še pieturas vietas tā sabūvētas, ka viņās kuģi it ērti un droši var arī pārziemot; tur ir arī fabrikas, kur kuģi tiek pielaboti vai arī jauni taisīti. Atstāju citas vietas un runāšu nu par Simbirsku. Kamēr dzimtbūšana vēl nebija atcelta, Simbirskas apkārtējās muižnieku famīlijas nometās še uz dzīvi un ar pilniem makiem veda še jauku kopdzīvi. Toreiz sauca Simbirskas pilsētu par "muižnieku ligzdu". Muižnieki savos zelta laikos lika še taisīt: teātri, 2 klubas namus un baznīcu. Tagad Simbirska nebūt neatgādina senajo "ligzdu": Bagātie muižnieki pazuduši, tirgošana gadu no gada mazinājas un pilsēta nīktin nīkst. Pie citām pieturas vietām ļaudis sagaida kuģi ar visvisādām pārtikas un atspirdzināšanas lietām, bet Simbirskā tu neatradīsi it ne tā! Miegs un slinkums ieviesies agrākās jautrības vietā.
57 verstis no Simbirskas ir apriņķa pilsēta Sengileja ar lielu tirgošanu. Aiz Sengilejas ievērojams Novodevitčij ciems, ar 1400 iedz. Šī ciema sievietes lielas vistu kopējas, kas caur olām un cāļiem pelnot krietnas naudas summas. Ik gadus no šī ciema izsūtot līdz 8 1/2 milj. olu.
Sasniedzam Žiguļu kalnus, kur 16. gadu simtenī slavenais Jermaks kā laupītāju virsnieks ar saviem biedriem mita un Volgas braucējus izlaupīja. Ar laiku šis vienkāršais darba lauks viņam apnika un viņš aizgāja karot ar Tatāru kņazu Kučumu, ieņēma viņa valdības pilsētu un zemi un nolika tās Krievu caram pie kājām, par ko dabūja savu agrāko nedarbu piedošanu.
Jermaks vēl Žiguļu jaukajos kalnos uzturēdamies, saķertos cilvēkus nežēlīgi spīdzināja līdz nelaimīgie izsacījuši, kur viņu manta paglabāta. Citus viņš licis kult dedzinātām slotām un no tam esot vārds "dedzināja" cēlies, kurš vēlēk pārvērties par "Žiguļi".
Šajos kalnos rokot atrodot daždažādas sudraba un zelta lietas no laupītāju laikiem. Žiguļi ir gara kalnu mugura gar Volgas krastu. Kalni ir skaisti un dažādā izskatā. Te redz lielu, skaistu kalnu, apaugušu no augšas līdz lejai smukiem kokiem; tam blakus cits izskatās kā lepnas virssaišu pils atliekas; tur tālāki redz apaļus kā torņus; šeit pašā krastmalā vēl jo stāvākus un košākus. Neviena roka nav kalusi viņus tādā izskatā, neviena lāpsta nav cilāta pie jauko, dziļo leju izrakšanas kalnu starpā. Tikai visvarenais Dievs ar savu spēcīgo "lai top" ir Žiguļus padarījis par Krievijas Šveiciju. Un šī paradīze ilgu laiku bij laupītāju un slepkavu miteklis!
Otrā krastmalā, kas arī kalnains, starp citiem redz vienu īpaši apaļu augstu kalnu, kuram nosaukums "Zarev kurgan". Par šo kalnu stāsta tā: Ivans Groznojs, gribēdams savu karapulku pārskatīt, pavēlējis katram zaldātam cepurē atnest smiltis un tās ierādītā vietā izbērt. Tā cara priekšā izcēlies augsts kalns iz sabērtām smiltīm un no šī kalna viņš nu turējis smotru pār savu karaspēku.

Nākošā lielākā pilsēta ir Samara. Samarā ir citāda dzīve: visur kust, čum un mudž, it kā skudru pūznī. Īpaši dzīva ir še tirgošanās kviešiem (Kazaņā un Simbirskā tirgojas rudziem). Samarā, kā jau laikrakstos lasījām, šovasar bija lopu mēris. Pa šo laiku daudz neprasīja, vai lops vesels vai slims, bet ņēma iz staļļa un nošāva. Tā mēs iegājām kādā ciemā piena meklēdami. Ko domājiet – 20 namus izstaigājām un tik 21. laimējās dabūt; par 1 1/2 stopa friša piena bija jāmaksā 20. kap. Tur mums stāstīja šādu bēdīgu gadījumu: Mūsu ciemā ienāk policists, lopu ārsts un vēl citi vīrišķi; šie iet no staļļa stallī, rauj veselas govis iz staļļa un šauj nost. Gan negribējām ļaut, bet nevarējām nekā darīt, jo viņi draudēja un solīja skādi atlīdzināt naudā. Bet, kad govis bija nošautas, šie sacīja, ka govis bijušas slimas un par slimām netiekot maksāts. Šie kungi atņēma arī kādai nabaga atraiknei viņas vienīgo gosniņu, vienīgo pārtikas devēju un aizveda projām. Atraikne no žēluma – pakārusies! Tad mēs sievas kādas 100 pulcējāmies un aizdzinām atnācējus kungus projām; tomēr kādas 300 govis jau bija nošautas.

Map legend



Showing 1-5 of 5 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Kazaņa
(Kazan, Tatarstan, Russia)
(Not set)Mentioned in textCity
2Uļjanovska
(Ulyanovsk, Ulyanovsk Oblast, Russia)
(Not set)Mentioned in textCity
3Sengileja
(Сенгилей, Сенгилеевское городское поселение, Сенгилеевский район, Ульяновская область, Приволжский федеральный округ, 433380, Россия)
(Not set)Mentioned in textCity
4Šveice
(Switzerland)
(Not set)Mentioned in textCountry
5Samāra
(Samara, Samara Oblast, Russia)
(Not set)Mentioned in textCity

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.