Mūzaīka

Publicitātes informācijaKomponists Zigmars Liepiņš, atzīmējot 70. jubileju, kā dāvanu sava talanta cienītājiem līdzās lielformas oratorijai radījis cita veida opusu – grāmatu "Mūzaīka". Kā pie komponista atlidojusi Mūza? Vai mūžs līdzinājies mozaīkai, vitrāžai paša komponētajā "Parīzes Dievmātes katedrālē"? Vai Mūzika, tās radīšana spējusi dzīvi piepildīt līdz malām? Grāmata ir ne vien Latvijā pazīstama komponista, mūziķa stāsts par komponista gaitu sākumu 17 gadu vecumā, grūtībām, panākumiem – grāmatā rodams milzīgs laika nogrieznis Latvijas mūzikā, kur mozaīkas gabaliņos gan konservatorija, gan Latvijas estrādes mūzikas pirmie soļi uz starptautiskām skatuvēm, gan Latvijas Nacionālā Opera un Balets, bet pirmkārt, mūzikas vide daudzo desmitgažu laikā, komponista laikabiedri, viņam īpašās pilsētas – dzimtā Liepāja, Rīga.

"Zigmars Liepiņš un viņa "Mūzaīka" ir aizraujoša lasāmviela. Visiem, bet jo īpaši mums – paaudzei, kas savu bērnību un jaunību vadījusi absurdajā padomijā, bet brieduma gadus atgūtajā brīvajā Latvijā. Puse uz pusi. Tā ir paaudze savas dzīves kalnā, no kura labi pārskatāmas abas puses. Acis, ar kurām skatās Zigis, ir pārsvarā smejošas un ironiskas. Par laimi – tajās lēkā arī pašironijas velniņi. Labs humors. Pa laikam – aizkustinājums un mīlestība. Bērnišķīgs prieks, piedzīvojumu kāre. Bieži – skumīgs cinisms un nesaudzība pret liekuļiem un nodevējiem. Drebiet visi, kas Zigmaram gadu garumā ieriebuši un riebušies! Tuvu pazīstot Zigmaru kopš rokoperas "Lāčplēsis" laikiem, gribu uzsvērt grāmatas lielāko vērtību – autentiskumu. Rakstītais pēc stila un satura ir atbilstīgs Zigmara būtībai. Tāds ir Zigmārs, un tāda ir viņa grāmata – īsta. Laikmeta precīzas un ietilpīgas skices. Bērnības mistiskie pārdzīvojumi. Lidojošie šķīvīši, masonu loža, bīstamas saskarsmes ar noziedzīgo pasauli, bohēma, un, protams, populārās mūzikas un Operas vide ar visnotaļ pazīstamiem personāžiem, kas tēloti gan ar iznīcinošu jautrību, gan ar goddevību. Visi saukti īstajos vārdos."
Māra Zālīte