Mērnieks: skatu luga 4os cēlienos

Luga ar nosaukumu "Plītnieks" sarakstīta jau 1872. gadā. Ar Ausekļa prologu pirmizrāde 1875. gadā Pēterburgas latviešu teātrī, bet tā paša gada rudenī - 23. novembrī arī Rīgas Latviešu teātrī. Lugas priekšlapā piezīme: "Nodomātai latviešu Aleksandra skolai par labu no ikkatra izrādījuma veltu desmit procentus."

Lugu Kažoku Dāvis pārstrādā un pārdēvē, ar nosaukumu "Mērnieks" tā izrādīta Ād. Alunāna režijā 1877. gadā Rīgas Latviešu teātrī. Kritikas atsauksmes negatīvas. Lugā attēlots zemes pārmērīšanas laiks Latvijas laukos. Lugas centrā mērnieks un "šeftmanis" Šulcs, mērnieka Trifelta palīgs, pēdējam tikai epizodiska loma. Plaša zemnieku galerija: Drebuls, Sprands, Lauzums, rentnieks Liepiņš, saimnieks Kalniņš. Lugas konfliktu veido Liepiņa un Šulca mīlestība uz Bērzumuižas īpašnieka Krauklīša meitu Lienu. Sava loma arī tautas atmodas laikmetam raksturīgajai problemātikai, kas negatīvajiem tēliem (Šulcs), protams sveša. Luga rada labu priekšstatu par 1870to gadu lauku dzīvi. Tā ir viena no pirmajām latviešu četrcēlienu lugām.
Pēc: Viktors Hausmanis. Latviešu drāmas sākotne. Rīga: Zinātne, 2009, 57.-60. lpp.

Type of publication

Book

Type of work

Original work

Publishing year/ place

1877, Sanktpēterburga
Izdevējs: R. Golike (Р. Голике)