Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos

Publicitātes informācija

Satura rādītājs

• Priekšvārds, kurā autore iepazīstina ar šīs grāmatas idejas rašanos un pateicas saviem domubiedriem un atbalstītājiem
• Saīsinājumu saraksts 
• Laika skala 
• Ievads, kurā ir pamatota tēmas izvēle, raksturoti galvenie 16. un 17. gadsimta latviešu dzejas žanri, atrodamas norādes par iepriekšējiem pētījumiem un seno tekstu atveides principiem 
• 1. nodaļa sniedz ieskatu latviešu kristīgajā dzīvē viduslaikos un izvirza hipotēzi par latviešu līdzdalību baznīcas kultā jau viduslaikos, kā arī analizē līdz šim pilnīgi novārtā atstāto, bet poētikas ziņā aizraujošo priestera Georga Elgera sakārtoto pirmo latviešu katoļu dziesmu grāmatu (1621)
• 2. nodaļā izklāstīta latviešu luterāņu dziesmu rašanās vēsture, tās centrā – Vidzemes (Rīgas) un Kurzemes latviešu dziesmu grāmatas veidošanās; tajā ar atkāpi lauksaimniecībā pievērsta uzmanība latviešu grāmatu adresāta maiņai. Nodaļu noslēdz ieskats Georga Manceļa tulkotajās garīgajās dziesmās, kā arī pārdomas par to, kāda loma šajā laikā bija dziesmai latviešu draudzēs
• 3. nodaļā ieskicētas līdzības vācu un latviešu valodas un poētikas pētniecībā un pievērsta uzmanība metafiziskās dzejas veidošanās cēloņiem. Šajā nodaļā stāstīts par latviešu baroka dzejas pārsteidzošo strofu dažādību un piesaukts Andrejs Upīts
• 4. nodaļā pievērsta uzmanība Kristofora Fīrekera oriģināldzejas un atdzejojumu mākslai – skaņu spēlēm un deminutīviem, kā arī Sapfo strofai, aleksandrietim, eteostiham un akrostiham; norādīts uz latviešu aforistiskās dzejas sākumiem un pieminēti Fīrekera laikabiedri kurzemnieks Gerhards Remlings un atdzejas tradīcijas turpinātājs Nikolajs Hespe
• 5. nodaļā sniegts ieskats Dundagas mācītāja Johana Višmaņa dzīvē un pirmajā latviešu poētikā (1697), kā arī vilktas paralēles ar Jura Alunāna “Dziesmiņām” (1856); te stāstīts par Višmaņa un Bīnemaņa kopkrājumu “Kukuru un Mežmuižas draudzu dziesmu grāmatiņa” (1714) un par pirmās latviešu pretalkohola dziesmas rašanos
• 6. nodaļā raksturota latviešu dzeja Vidzemē 17. gadsimta otrajā pusē – pārlūkoti Bībeles tulkotāja Ernsta Glika dzejoļi latviešu, vācu un krievu valodā, valodnieka Liborija Depika asprātīgie latviešu frazeoloģismiem piebārstītie un zemnieku sadzīvei tuvinātie atdzejojumi un Depkina kolēģu Andreasa Baumaņa un Kristiāna Lauterbaha devums garīgo dziesmu laukā
• 7. nodaļas centrā ir Svante Gustavs Dīcs, daža viņa gara pasaules šķautne, dažs baznīcas funkcionāra darbības aspekts un rosīgā atdzejotāja darbība. Šajā nodaļā analizēti pirmie atdzejojumi no zviedru valodas, kā arī, baroka laikmeta izskaņai tuvojoties, sperts solis apgaismības virzienā
• 8. nodaļā ir ieskats latviešu laicīgās dzejas sākotnē: tā veltīta pirmajiem gadījuma jeb veltījuma, svinību jeb okazionālajiem dzejoļiem latviešu valodā; šie teksti, kaut maz zināmi un maz pētīti ir formas, valodas un izteiksmes ziņā tikpat daudzveidīgi, nepilnīgi un neskaidri, kā to žanra apzīmējums
• Antoloģija ietver trīsdesmit 16. un 17. gadsimta latviešu dzejas paraugus
• Nobeigums
• Hronikā reģistrēti galvenie notikumi 16. un 17. gadsimta latviešu dzejas attīstības gaitā 
• Vārdnīcā izskaidroti atsevišķi grāmatniecības, vēstures un poētikas termini
• Literatūra
• Personu rādītājs
• Summary
• Zusammenfassung