Iemiesošanās. Sievišķās subjektivitātes ģenealoģija latviešu rakstnieču prozā

Publicitātes informācijaŠajā darbā aplūkoto sieviešu rakstītās literatūras vēsturi no 20. gadsimta 60. gadiem līdz mūsdienām vairāk nekā 50 gadu garumā iespējams nosacīti iedalīt trīs posmos, reizē robežas starp šiem posmiem nav stingri noteiktas, bet gan plūstošas, jo dažādos gadu desmitos tapušajiem tekstiem ir daudz līdzību. Trimdas un padomju rakstniecībā atsevišķas tēmas bieži vien parādās aizplīvurotāk, bet, sākot ar 80. un 90. gadu prozu, – daudz atklātāk, atklātības pakāpei arvien pieaugot. Kopīgie motīvi sievišķās subjektivitātes izpētē rāda, ka iespējams runāt par sieviešu rakstniecības ģenealoģiju, aktualizējot femīnās subjektivitātes klātbūtni latviešu literārajā procesā un tradīcijā kā nozīmīgu un reizē veidojot stāstu par atšķirībām un pārmaiņām sieviešu rakstniecībā.

Situācijā, kad, "neskatoties uz vairākas desmitgades ilgušo sieviešu spēcīgo klātbūtni latviešu literatūrā, sievišķā subjektivitāte joprojām uztverta kā "specifiska diference", kā novirze no vispārcilvēciskajiem jautājumiem un universālajiem tematiem", Zitas Kārklas monogrāfija iezīmē sievišķās rakstības ģenealoģiju latviešu literatūrā pēdējā pusgadsimta laikā. Mūsdienu literatūras klasiķu un jaunākās paaudzes rakstnieču tekstu un epitekstu tuvlasījums atklāj sieviešu rakstības virzību uz arvien lielāku atklātību un tabuēto tēmu atsegšanu, kas pavada literārās un kultūras paradigmas maiņu vēlīnajā padomju un pēcpadomju periodā Latvijā, sabalsojoties ar paaudžu nomaiņu trimdas literatūrā. Trīs pētītie jautājumi – sievietes ķermenis tekstā, mātes un meitas attiecību reprezentācijas, rakstnieces sievietes pašizjūta literatūrā – ir klasiskas feministiskās literatūrzinātnes tēmas, kas sniedz bagātīgu materiālu pārdomām par mūsdienu latviešu kultūras norisēm.

Dr. philol. Sandra Meškova