(Ditleba Alnpeķes) Rīmju hronika latviski M. Siliņa, ar piezīmējumiem, vēsturīgu pārskata karti un fotogrāfiskiem izskatiem uz pilskalniem

Tulkojumu papildina kartes un īpaši hronikai sagatavotas pilskalnu fotogrāfijas. Tulkojums salīdzinājumā ar Livonijas Indriķa hronikas tulkojumu (1883) ir paviršāks. Tulkotājs nav pamanījis, ka jau 19.gs. vidū vācu avotos Alnpekes autorība kā fiktīva pamatoti noraidīta, kopš tā brīža Atskaņu hronika tiek publicēta bez autora norādes. Latviski hronika nav tulkota tieši, bet gan pārstāstā, tā sagatavošanai galvenokārt izmantots Kallmeiera un Napierska sagatavotais “(Ditleb`s von Alnpeke) Livländische Reimchronik ethaltend Der Riterlichen Meister und Bruder zu Nieflant geschicht“ (1857), kurā arī izklāsts sadalīts nodaļās un apakšnodaļās, līdzās viduaugšvācu vācu valodas oriģinālam publicēts tā pārstāsts vācu literārajā valodā. Līdzīgi vācu izdevumam arī Siliņam Atskaņu hronikas tulkojuma noslēgumā ir „Piezīmējumi“, kas piedāvā vēlreiz nodaļu pēc nodaļas izsekot notikumiem ar īsu komentāru par ziņu vēsturisko patiesumu un ieskatu pieminēto personu biogrāfijās, kā arī salīdzinājumu ar Livonijas Indriķa hronikā attēlotajiem notikumiem. Romantizētais laikmeta vērojums Atskaņu hronikas pielikumā ir atbilstošs 19.gadsimta otrās puses latviešu literārajai tradīcijai. Par to, cik organiski tas latviešu literatūrā iekļaujas, liecina Raiņa piezīmes, strādājot pie traģēdijas “Indulis un Ārija” (1911). Rainis ne tikai ir studējis Siliņa tulkojumu, bet jo rūpīgi arī “Piezīmējumus”, kuros pārstāstīta pati teika. Sal.: Dzidra Vārdaune. Komentāri. Indulis un Ārija. Rainis. Kopoti raksti. 10. sējums. Lugas. Rīga: Zinātne, 1980, 478.-479.lpp.

Title in original language

Livländische Reimchronik

Type of publication

Book

Type of work

Translation

Translator

Publishing year/ place

1893, Rīga