Ceļojums dzejnieku pasaulē

3 pictures

Sastādītājas: Ieva E. Kalniņa, Anda Kubuliņa.
Zinātniskā redaktore Ieva E. Kalniņa.
Redaktore Gunta Lejniece.
Priekšvārdu sarakstīja Anda Kubuliņa.
Māksliniece Antra Urtāne.

Publicitātes informācijaKatram cilvēkam, jo vairāk māksliniekam, ir sava pieredzes pasaule. Krājums piesaistīs ar apcerēs uzsvērtajām atšķirībām vai līdzības zīmēm divu spožu pēckara dzejnieku Māra Čaklā un Egila Plauža, poētiskajā pieredzē un ar pētnieku spēju vienubrīd pacelties filoloģiskās kultūras un precizitātes augstākajās virsotnēs, lai citubrīd paraudzītos uz literārajām parādībām arī vienkāršāk. (Anda Kubuliņa)

Rakstu krājums par Māra Čaklā un Egila Plauža daiļradi ir balstīts 2010. un 2011. gadā organizēto konferenču materiālos. Krājumā apkopoti divdesmit pieci raksti, kuru autori ir LU LFMI, LU Humanitāro zinātņu fakultātes, Sociālo zinātņu fakultātes un Vēstures un filozofijas fakultātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta, Daugavpils Universitātes un Rēzeknes Augstskolas pētnieki. Grāmata sagatavota LZP pētījumu projekta "Latviešu literatūra un literatūras teorija: literatūrteorētiskās skolas un literatūras veidi" ietvaros un izdota ar Ievas Čaklās, izdevuma "Latvijas Vēstnesis", Saldus novada domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

SatursRaimonds Briedis. Mazliet par Māra Čaklā lietotajām atskaņām: statistika un daži aspekti
Olga Senkāne. Ceļš uz metabolu: Māra Čaklā tropu ģenēze 20. gadsimta 60.–90. gadu dzejā
Ruta Veidemane. Dzīvības motīvi, tēli un simboli Māra Čaklā dzejā
Māra Grudule. Lietus tēls un daži tematiski loki Māra Čaklā 60.–80. gadu lirikā
Valentīns Lukaševics. Māra Čaklā lirika: retromānija versus "senču zelts"
Kārlis Vērdiņš. Māris Čaklais un Gunars Saliņš: trīs aspekti
Rolfs Ekmanis. Disharmonijas harmonizētājs Māris Čaklais
Viesturs Vecgrāvis. Nīcība un stoicisms Māra Čaklā lirikā
Edgars Lāms. Topogrāfiskās zīmes un toponīmiskie orientieri Māra Čaklā dzejas pasaulē
Māra Rubene. Poētiskais laiks un telpa Māra Čaklā dzejas estētikā
Elīna Vasiļjeva. Telpa Māra Čaklā dzejoļu krājumā "Pagaidu latvietis"
Skaidrīte Lasmane. Uzticība dzejniekam
Anda Kubuliņa. Ojāra Vācieša pirmo divu krājumu kultūras konteksts
Anda Kubuliņa. Ojārs Vācietis – Egila Plauža ilgotā virsotne
Māra Rubene. Distentio animi jeb laika forma Egila Plauža dzejā
Raimonds Briedis. Egila Plauža atskaņu tīrskanības īpatnības
Inta Čaklā. Skaņu tēli Egila Plauža dzejā
Ruta Veidemane. Jūras tēls Egila Plauža dzejā
Maija Burima. Kultūras zīmes Egila Plauža dzejā
Elīna Vasiļjeva. Egila Plauža "Lietuvēna spēle": struktūra un poētika
Elīna Kokareviča. Briedums un dzeja: divi varianti. Skatījums uz Egila Plauža dzejoļu krājumiem "Sāp pavasaris" un "Izkal putnu"
Ieva E. Kalniņa. "Mēs nākam no savas bērnības...": trīsdesmito gadu dzejas atskaņas Egila Plauža lirikā
Marians Rižijs. Kultūras-dabas-dzejas "es" mijiedarbes problemātika Egila Plauža pēdējā krājumā "Pelnu deja": ekopoētiska lasījuma mēģinājums
Olga Senkāne. Egila Plauža metarealitāte 20. gadsimta 60.–80. gadu lirikā
Viesturs Vecgrāvis. Elēģiskā nīcības izjūta: Valdis Grēviņš un Egils Plaudis. Daži komparatīvi skatījumi