Baltādainā dzejnieka vēstules II

Saturs
Nesteidzoties
Diriģents nekustina rokas
Tik maz cilvēku
Dzejolis par to, ka ezītis aizdomājoties ievēra diegu visās savās adatās
Kopdzīves likums
Narcises aplūko manas galvassāpes
Dzejolis par to, ka neviens no simts aptaujātajiem vakar
nebija gājis ciemos bez zvanīšanas, neviens nebija skatījies
ģimenes fotoalbumus, neviens nebija rakstījis vēstuli ar pildspalvu
Balkānu meitenes
Latvijai, pirmās 100 klases jeb pamatskolu beidzot
Kad mēs dosimies uzbrukumā
Laiki mainās
Tāds brīvāks vakars
Latvijai simts
Diriģente
Nāve apkārt. Pērs Gints
Nekas nav tik kantains kā karš
Dzejolis par to, kā bērzu kapos sabrauc bērinieki ar visu zārku un, protams, mirušo, bet kaps gruntsūdeņu darbības rezultātā naktī ir aizgruvis
Dzejolis par veterināru Osvaldu, kurš, pārcēlies uz Anglijas laukiem, joprojām neoperē pilnmēnesī
Personīgā lieta
Dzejolis par to, ka viņa otrā istabā apsver, vai esmu sajucis prātā, bet es esmu uzlicis austiņas un skatos spēli "Veiksme.Intuīcija.Prāts." patlaban čukstēdams priekšā pareizo atbildi
Dzejolis par to, ko šajā sakarā (jūsu situācijā) būtu teicis mans bijušais kaimiņš, nelaiķis santehniķis Marčello
Ņujorkas rudens
Dzejolis par melnajiem matiem uz mašīnas bampera
Sudrabs uz ekvatora
Klusuma skaņas
Pie sāpēm pierod un nogurst
Dzejolis par to, ka laikapstākļi šodien mainīgi
Dzejolis par to, kā mana paziņa iepazīstas internetā un ka viņai jau sakrāti gandrīz visu profesiju pārstāvji, bet nekas neiet uz priekšu, jo viņa baidās kādu uzaicināt pie sevis mājās
Ar semikoliem
Dzejolis par to, kā kaijas beidzot kārtīgi saliek jūrā mākoņus
Viņa mani gaidīšot Etnas pakājē
Paguli ar kaķi, kam dzintara acis
Manā naktī Rīgā nomira pēdējais krievs