Augusts Saulietis. Modernisms un sadzīves reālisms

Publicitātes informācija

Augusts Saulietis (1869–1933) ir viens no izcilākajiem latviešu literatūras klasiķiem – dzejnieks, rakstnieks, dramaturgs, esejists , tulkotājs, arī skolotājs, grāmatu izdevējs un aktīvs kultūras un sabiedrisks darbinieks. Saulietis ir diezgan izvērsti portretēts visās latviešu literatūras vēsturēs (Teodora Zeiferta, Viļa Plūdoņa, Luda Bērziņa redakcijā, Andreja Johansona, Gunta Bereļa u.c.), viņu minot līdzās Rūdolfa Blaumaņa, Jāņa Poruka, Jāņa Ezeriņa u.c. izcilākajiem laikabiedriem, bet mūsdienās mazzināms un piemirsts autors. 1949. gada 25. martā Saulieša ģimene tika politiski represēta un izsūtīta uz Sibīriju, daļa viņa darbu padomju laikā nonāca aizliegtās literatūras sarakstos, rakstnieks tika atvirzīts arī no skolu mācību programmām. Savukārt trimdā pēc Otrā pasaules kara viņš ir salīdzinoši daudz izdots un lasīts , kā vienu no reprezentatīvākajiem izdevumiem minot Saulieša stāstu izlasi “Neaizberamā aka” (Upsala, 1956) Andreja Johansona sakārtojumā.
2019. gada decembrī Saulietim apritēja 150. mūža gadskārta, un Saulieša dzimtajā novadā Cesvainē 2019. gads tika pasludināts par Augusta Saulieša gadu un plaši atzīmēts visa gada garumā. Saulieša jubilejas gada ietvarā notika arī LU Humanitāro zinātņu fakultātes sadarbībā ar Cesvaines novada pašvaldību rīkota konference “Latviešu literatūras klasika kā kritiskās domāšanas impulss. Augustam Saulietim 150”. Rakstu krājuma “Augusts Saulietis. Modernisms un sadzīves reālisms” pamatā ir daļa šajā konferencē nolasīto referātu, kas apliecina Saulieša aktualitāti un nozīmi mūsdienu kultūras un jaunrades procesos. Viņa literārajai jaunradei un sabiedriskajām aktivitātēm ir bijusi liela nozīme latviešu literatūrvēsturiskā procesa virzībā, kā arī intelektuālās diskusijās par dzīves jēgas un latviskās identitātes jautājumiem uzturēšanā. Savukārt 20. gs. 2. pusē Saulietis nonāk literatūras un kultūras dzīves perifērijā (galvenokārt idejiski politisku motīvu dēļ), līdz ar to arī padomju literatūrzinātne pret Saulieti izturējās rezervēti.
Kolektīvās monogrāfijas “Augusts Saulietis: modernisms un sadzīves reālisms” autori sniedz padziļinātu ieskatu Saulieša mantojumā, izceļot tā savdabību, aktualitāti un nozīmi mūsdienu kultūras un sabiedriski politisko norišu kontekstā. Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Cesvaines novada domes un Madonas novada domes atbalstu.

Saturs: 
1. IDENTITĀTE UN MODERNITĀTE
Ella Buceniece. Konservatīvā apziņa modernisma ideju kontekstā: Augusts Saulietis
Viesturs Vecgrāvis. Patriarhāli kristīgo vērtību krīzes drāma Augusta Saulieša darbos jeb "Tam labam būs augt!"
Kaspars Zalāns. Maskulinitāte Augusta Saulieša un jaunākajā latviešu dzejā

2. JAUNRADES PROCESS UN RECEPCIJA
Sandra Ratniece. Hipotētiska Augusta Saulieša daiļrades laboratorija "Zalkša" un literārā jūgendstila kontekstā
Sigita Kušnere. Augusta Saulieša vērtējums literatūras kritikā un preses pieminējumos
Elīna Kļaviņa. Augusta Saulieša darbu recepcija trimdā pēc Otrā pasaules kara: izdevumi, izdevēji, lasītāji

3. DOKUMENTĀRAS LIECĪBAS ATMIŅU INSTITŪCIJĀS
Gunta Jaunmuktāne. Augusta Saulieša kolekcija LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā
Sanita Dāboliņa. Augusts Saulietis un Cesvaine: dzīve, darbi un piemiņa
Dace Zvirgzdiņa. Augusta Saulieša darbības atspoguļojums Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja materiālos