Sandra Vensko

1 picture

Sandra Vensko (1958) – rakstniece. Dzimusi Grobiņā. Sākusi rakstīt 14 gadu vecumā, pirmā publikācija – 1974. gadā. Dzejas, prozas un dramaturģijas darbu autore. Raksta gan pieaugušajiem, gan pusaudžiem, gan bērniem. Romānu "Maigā okupācija" (2014), "Adele" (2019) un dzejas krājuma "Pieres vieta" (2019) autore.Aktīvi piedalās Liepājas un novada kultūras dzīvē. 2007. gadā par garstāstu "Vāvere" saņēmusi Baltā Vilka balvu.

Birth time/place

25.05.1958
Grobiņa

Professional activity

Dzejoļus un esejas sākusi rakstīt 14 gadu vecumā.
1974: pirmā publikācija Liepājas rajona laikrakstā "Ļeņina ceļš", kam seko dzejoļu kopas Liepājs pilsētas laikrakstā "Komunists" ("Kurzemes vārds"). Atmodas laikā darbi publicēti avīzē "Atmoda atpūtai", "Kurzemes vārds" gan latviešu, gan krievu valodā.

Dzeja

1993: "Jūras puķe".
2001: "Sudraba putns".
2019: "Pieres vieta".

Lugas

1989: "Pagalms", iestudēta Valsts Liepājas teātrī.
1997: lugas bērniem "Mārča", "Mušmirēns".
2001: lugas bērniem "Eža Pukšķa zelta zābaciņi", "Kā riebeklītis Mēnesi nozaga", "Gaisma pazemas ielā". Lugas pieaugušajiem "KAS TE?", "Pagalms", "Svešiniece", "Žirafe", "Sallija Mūra", "Melnais mežastrazds", "THE END".
Lugas iestudētas gan teātros, gan izskanējušas radio.

Proza

2012: "Vēstules naktssargam"

Romāni

2014: "Maigā okupācija".
2019: "Adele".

Proza un dzeja bērniem un pusaudžiem

2001: "Mākoņu pilsētiņa"
2003: "Mazulīte Vējaslota"
2005: "Pankūkas, kurmis un AstesZvaigzne"
2005: "Pāris–nepāris"
2008: "Mare vairs nerunās"
2008: "Vāvere"

Aktīvi piedalās Liepājas un novada kultūras dzīvē.

Quotes

Par dzejoļu krājumu "Pieres vieta" (Dienas Grāmata, 2019)

"Dzejoļu krājumam nosaukumā liekot ar ciešanām, mokām asociējamu apzīmējumu, pieres vieta, Sandra Vensko jau pirmajā dzejolī to savieto pārī ar putna tēlu. Tas, manuprāt, sāpīgajam, nenoklusējamajam, sakrālajam skatījumam pievieno mirkļa gaisīgumu, tādējādi veidojas trausls līdzsvars starp esošo vai bijušo un kāroto, iedomāto.
Zinu, ka dzejā parasti neizceļ vērojuma pozīciju, ja vien tas nav liroepisks sacerējums. Tomēr tieši saskatītais, pamanītais piesaistīja manu uzmanību Sandras Vensko dzejoļos: vasaras stāstiņi, lietus, pludmale vai Oslo gluži negaidītā rakursā un valodas spēlēs. Šai iespaidu virknē jauki iederas arī margrietiņas balsī runājošais Dievs, kurš reizumis iejūk pūlī.
Dzīves poētiskos vērojumus krājumā variē, papildina un nomaina pieredzes atraisītas emocijas, arī vēstules un vakardienas sarunas. Tas ir ceļš caur zilajām virtuves durvīm, tas ir ceļš, lai sarunātos ar tēvu, tas ir ceļš, lai raudātu deminutīvos."

Silova, Lita. Laligaba ekspertu vērtējumi. laligaba.lv, 2020, 31. marts
"Pieres vieta nav vieta, tomēr Sandras Vensko gadījumā tā ir materializējusies dzejas grāmatā un tapusi par liecinieci dzejnieces emocionālajai, sulīgajai valodai, kur "mamma ir zibens un mīlīgs bubertiņš", bet poēma "astoņas tēta vēstules mammai" ir epistolārais romāns. Biezi un tā, ka nokrakšķ, ir Sandras Vensko tēli un salīdzinājumi, kas rada darbību, dzen uz priekšu slinko lasītāju, lai taču tas ņem visas sēnes mežā, un tādā kā dzejas vaivariņu tvanā lasītājs lauž visas bekas un mušmires vienā grozā, attapdamies uz kāda vārda kā celma, ka ir Vensko bula laika noburts. "Pieres vieta", neskopodamies un nešķirojot pēc kalibra, uzrāda visu Sandras Vensko dzejas ieroču arsenālu."

Rupenheite, Ieva. Laligaba ekspertu vērtējumi. laligaba.lv, 2020, 31. marts
"Sandras Vensko dzejas krājuma nosaukumā paustā pieres vietas metafora kā katalizators iekustina procesus pieres daļā. Dziļāk ir smadzeņu epifīze – neliels veidojums, dziedzeris, gaismu uztverošs orgāns. Gaismas avotu S. Vensko dzejā ir daudz – spilgtas sajūtas, poētiski valodas uzplaiksnījumi, niansēti mirkļu tuvplāni, dabas norišu mirdzums, garīgums.
Dzejoļos jutekliski un emocionāli atklāti dzīves traģiskie, skaistie un rimtie brīži, personiskās un tautas vēstures notikumi. Krājuma kompozīcija vedina domāt par trīsvienību, kurā atsevišķo daļu sākuma un savienojuma punkts ir liriskā varone. Pirmajā daļā viņas skatiens vairāk vērsts uz sevi, otrajā – uz vecākiem un tautas vēsturi, trešajā – uz citiem, vertikālajā aspektā uz Dievu.
Sandras Vensko "Pieres vieta" rosina ar galvu – domāt, ar sirdi – just, ar pieri – uztvert. Tostarp gaismu, kuras atspīdumi slīd arī "pāri manai [..] pieres vietai"."

Gulbe, Evija. Laligaba ekspertu vērtējumi. laligaba.lv, 2020, 31. marts

Occupations

Additional names

Alksne, Vanaga

Participation in organisations

Education

1965–1976
Grobiņas vidusskola
Skolas iela 1, Grobiņa

1978–1984
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Žurnālistikas fakultāte

2004–2008
Liepaja University
Lielā iela 14, Liepāja
Kultūras vadība

2010–2012
Liepaja University
Lielā iela 14, Liepāja
Pedagoģijas un sociālādarbafakultāte. Maģistra grāds izglītības vadības zinātnē; karjeras konsultanta un jaunatnes lietu speciālista profesionālā kvalifikācija.

Working place

1979
Neatkarīgā žurnāliste, publiciste, rakstniece, projektu vadītāja un konsultante, karjeras konsultante.

Awards

Baltā Vilka balva
Par garstāstu "Vāvere" jeb "Stāsts par manu tēvu" ieguvusi I vietu Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes rīkotajā konkursā "Baltā Vilka grāmatas" 2007. gadā.
2007

Annual Latvian Literary Award
Labākais dzejas darbs
Nominee
2020