Kaspars Daugulis

Attālas radu saites ar rakstnieku Marģeri Zariņu, kura vecāsmātes Annas Kalniņas (dz.Ore) māsa Ilze Ore apprecējusi Kasparu Dauguli. Kasparam Daugulim bija 9 bērni, 2 dēli un 7 meitas.
No Kaspara Dauguļa cēlušās gleznotāja Alkšņa un mūziķa Dauguļa dzimtas.

Ap 1868: Kaspars Daugulis Mazsalacā iepircis Jaunalkšņu mājas, kļuvis par zemkopi un savu dzejnieka talantu tālāk nav izkopis.

Ar Kaspara Dauguļa un draudzes skolotāja Hincenberga gādību nodibināts Mazsalacas vīru koris, kurā pats Kaspars Daugulis ilgus gadus dziedājis. Krājis Mazsalacas novada teikas, pasakas un dziesmas.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1863, 14. marts: pirmais publicētais dzejolis – "Neraudi daudz" laikrakstā "Pēterburgas Avīzes".
Publicējies izdevumos "Pēterburgas Avīzes", "Ceļa Biedris", "Mājas Viesis". Sastādījis vēsturisku pārskatu par Mazsalacas draudzes 200 gadu vēsturi.
1880: Jelgavā iznāca grāmata "Smaidi un asaras jeb dzejnieku labdienas, ko latviešu rakstniecībā sakrājis Kaudzīšu Matīss". Šī pati grāmata 1904. gadā iznāca Cēsīs Jāņa Ozola apgādā. Krājumā ievietoti deviņi Kaspara Dauguļa labākie un populārākie dzejoļi.
1897: daži Kaspara Dauguļa dzejoļi ietverti Edvarda Treimaņa-Zvārguļa sakārtots antoloģijā "Dzejas pūrs".

Kaspara Dauguļa dzejā, kas sarakstīta viegli ritošā valodā, dominē dabas un mīlestības tēmas, ieskanas reliģiskie motīvi.

ATDZEJOJUMI, TULKOJUMI

Strādādams par skolotāju Valtenberģu pagastskolā, rakstījis un tulkojis no vācu valodas dzejoļus.
Latviešu valodā atdzejojis un heksametros pierakstījis Garlība Merķeļa senlatvju teiku "Vanems Imanta" (rokrakstā).

RECEPCIJA

1881: brāļi Kaudzītes apciemo Mazsalacas novadu, arī Kasparu Dauguli Jaunalkšņu mājās. Matīss Kaudzīte Daugulim veltījis dzejoli "K. Dauguļam", kas veidots pēc tautasdziesmas stilistiskajiem līdzekļiem un rakstīts tās pantmērā.

"Pagājušā gadusimta 60. gados darbojās vēl arī lirisks dzejnieks Kaspars Daugulis (1843—1903). Viņa dzejai, gan oriģinālai, gan atdzejotai, skumji domīgs raksturs. Tieša sakara ar atmodas laika centieniem Dauguļa ne visai daudzajiem dzejoļiem (kas visvairāk sastopami Mājas Viesī un Pēterburgas Avīzēs) nav."

Ērmanis, Pēteris. Citi sešdesmito gadu stāstnieki un dzejnieki. Latviešu literatūras vēsture. II. Rīga: "Literātūra", 1935. 231. lpp.

"Jau agri jaunībā viņam tuvu pie sirds stāvēja tautas brāļu neapskaužamais liktenis, it īpaši tā laika gara tumsība un sabiedrības trūkums. Apbalvots labām gara dāvanām un siltu tautieša sirdi, tas ar dedzību ķērās pēc iespējas izplatīt gara gaismu un biedrošanās garu. No šiem centieniem skubināts viņš pamudināja citus un pats visai nodevās vairākbalsīgas dziedāšanas veicināšanai. Dauguls neaprobežojās ar darbību tikai tuvākās apkārtnes labā, bet vēlējās kaut ko darīt par labu visai tautai. Viņš pēc iespējas dzīvi piedalījās pie tā laika latviešu laikrakstiem: pie vecām "Pēterburgas Avīzēm", "Ceļa Biedra" un "Viesa", ievietodams tajos dažāda satura rakstus, bet sevišķi kuplinādams dzejas nodaļu. It sevišķi viņš piedalījās pie vecajas "Pēterburgas Avīžu" dzejas nodaļas, kur arī tika nodrukāta lielākā viņa dzejoļu daļa. Viņa dzeja ir liriska ar stipru pesimistisku nokrāsu, bet lasās ar interesi, jo viela tai ir ņemta taisni iz dzīves un ietērpta sevišķi patīkamā, tīrā valodā. Daži viņa dzejoļi ir ievietoti Kaudzītes "Dzejnieka labdienās" un Zvārguļa "Dzejas pūrā"."

Anonīms. Kaspars Dauguls. Latviešu Avīzes, Nr. 13 (14.02.1903), 2. lpp.

"Vēl dzīvi atceros šo kuplūsaino vīru, kad tas ieradās uz sadziedāšanu Raganskolā un pie vecā "Jūča" draudzes skolā [..]. Kaspara Dauguļa cieņu manās acīs lielā mērā pacēla arī tas apstāklis, ka 1881. gadā savā ceļojumā caur Vidzemi pie Dauguļa Alkšņos esot apmetušies brāļi Kaudzīši. Bez tam dziesminieka "švāģeris" bija "Tēva draugu", "Ozolkalniešu mācītāja" u. c. stāstu un lugu rakstnieks Vīkšņa – Kārlis Kalniņš (miris 1919.) – ar to kuplo bārdu."

Melnalksnis, Augusts. Par dažiem aizgājušiem. Atmiņas. Latvis, Nr. 2389., 06.10.1929., 7. lpp.

Mazsalacas draudzes skola
Salacieši
Mācījies Mazsalacas draudzes skolā.

Tērbatas apriņķa skola
Tartu
Mācījies Tērbatas apriņķa skolā.

1862–1865
Laikraksts "Pēterburgas Avīzes"
Laikraksta līdzstrādnieks, strādājis laikraksta "Pēterburgas Avīzes" dzejas nodaļā.

1862–1868
Valtenberģu pagastskola
Mazsalacas pagasts
Skolotājs Valtenberģu pagastskolā.

09.09.1988
Mazsalacas kapi
1988. gada 9. septembrī Mazsalacas kapsētā Dzejas dienu laikā tika atklāts dzejnieka piemiņas kapakmens.

Mazsalacas kapi