Augusts Mežsēts

2 pictures

05.11.1890 – 05.02.1977

Augusts Mežsēts (1890–1977) – rakstnieks, tulkotājs un grāmatizdevējs. Publicējis stāstus, romānus un dzeju, kā arī grāmatas bērniem. Nozīmīgākais darbs: romānu triloģija "Baltā kvēle" ("Apburtā pilsēta", 1929; "Savādi likteņi", 1935; "Baltā kvēle", 1936).1919. gadā nodibinājis apgādu "Vaiņags", kas pastāvējis līdz 1923. gadam un izdevis 45 grāmatas, sadarbojies ar nozīmīgiem latviešu rakstniekiem (Kārli Skalbi, Antonu Austriņu, Jāni Akurateru, Jāni Jaunsudrabiņu, Ādolfu Ersu, Kārli Krūzu, Linardu Laicenu, Jāni Grīnu, Pāvilu Rozīti, Jāni Sudrabkalnu, Kārli Štrālu, Kārli Zariņu, Pēteri Ērmani, Andreju Kurciju u.c.) un izciliem māksliniekiem (Niklāvu Strunki, Ugu Skulmi, Sigismundu Vidbergu, Jāni Jaunsudrabiņu, Valdemāru Toni, Konrādu Ubānu u.c.). 20. gadsimta 20. gados un 30. gadu pirmajā pusē Augusts Mežsēts bijis viens no ražīgākajiem tulkotājiem (sadarbojies ar "LETA" apgādu, Augusta Raņķa apgādu, "Grāmatu Draugu" un citiem izdevējiem), tulkojis angļu (Bairona, Viljama Džona Loka, Deivida Herberta Lorensa), franču (Gija de Mopasāna, Viktora Igo, Aleksandra Dimā (tēva), Emīla Zolā), amerikāņu (Teodora Dreizera, Aptona Sinklera, Harietas Bīčeres-Stovas) un krievu (Fjodora Dostojevska, Ivana Turgeņeva, Ivana Buņina, Olgas Bebutovas) rakstnieku prozu.

Birth time/place

05.11.1890
Odziena
Dzimis Odzienas pagasta Mežsētās.

Place/time of death

05.02.1977
Biksti

Personal information

Dzimis Odzienas pagasta Mežsētās saimnieka ģimenē.
1907: beidzis Vietalvasdraudzes skolu.
1909–1911: mācījies Rīgā – valodu kursos Mūrmaņa komercskolā un Rīgas Ķeizariskajā mūzikas skolā.
1912: devies uz Maskavu, lai iestātos konservatorijā. Nodomu nav izdevies realizēt galvenokārt materiālo apstākļu dēļ.
1913–1926: bijis precējies ar dzejnieci Felicitu (Martu Leontīni Mežsētu), 1919. gadā dzimis dēls Uldis.
1914–1917: dienējiscara armijā rezerves strēlnieku pulkā.
1917: pēc demobilizācijas 1917. gadaseptembrī atgriezies dzimtajās mājās.
1930: apprecējies ar literāti un tulkotāju Zelmu Mežsētu (dzimtas uzvārds – Vidiņa), ģimenē meita Silvija.
1939: pārcēlies dzīvot uz Pļaviņām.
1944: rudeni un ziemu pavadījis Kurzemē.
1944–1945: dzīvojis Rīgas Jūrmalā, Lielupē
1955: pārcēlies pie brāļa – skolotāja un dzejnieka Kārļa Mežsēta (1893–1957) uz Bikstu ciemu Dobeles rajonā, kur pavadījis mūža pēdējos 22 gadus.

Professional activity

Literārā darbība

Pirmās publikācijas: luga "Uzpriekšu jeb atpakaļ?" (1912, ar pseidonīmu M. Augusts) un viencēliens"Lielpilsētas augļi" (1913).

Dzeja1919: romantiskā poēma "Mākoņu puķes" (autorizdevums).
1922: "Jūnijs" (Vaiņags).
1922: "Augusta Jaunas ziņgu lustes: politiskas parodijas, dziedamas uz vispār pazīstamām meldijam" (ar pseidonību Augusts; laikraksta "Latvis" apgāds).
1925: "Maija zvaigznes" (Dorbs un Ziniba).

Īsproza1913: "Meklētāji, ilgas un maldi" (Austrums).
1926: "Liliju ezers" (LETA).
1927: "Vēstule no cietuma" (LETA).
1927: "Aizejošie" (LETA).
1928: "Dvēseļu parāde" (Augusta Raņķa apgāds).
1931: "Dāma rožainā plīvurā" (Grāmatu Draugs; atkārtoti: Latvijas Grāmata, 1991).

RomāniRomānu triloģija "Baltā kvēle":
1929: "Apburtāpilsēta" (Grāmatu Draugs; atkārtoti trimdā: Tilts, 1965).
1935: "Savādi likteņi" (Grāmatu Draugs).
1936: "Baltā kvēle" (Ansis Gulbis).

Grāmatas bērniem1937: "Saulainā pagalmā" (Ziedoņa Kukura grāmatu apgādniecība).
1943: "Ar vectēva bisi" (Latvju Grāmata).

Dramaturģija1912: "Uzpriekšu jeb atpakaļ?: stāsts-drāma [bildes iz tagadnes dzīves]" (ar pseidonīmu M. Augusts ; autorizdevums).
1913
:"Lielpilsētas augļi": viencēliens (Austrums).
1933
: "Mīlas bruņinieki: komisks kompilēts viencēliens" (Jānis Roze).

Atmiņas1991: Atmiņas par Pāvilu Rozīti, Jāni Ezeriņu un citiem rakstniekiem (sakārtojušas Silvija Mežsēta un Aija Štosa) (Teātra anekdošu apgāds).

Pēc 1945: publicējies maz, daži dzejoļi un atmiņu fragmenti publicēti rajonu laikrakstos un žurnālā "Karogs": "Kā tas sākās?" ("Karogs", 1970, nr. 11), "Zem atmiņu varavīksnes" (“Karogs”, 1971, nr. 4).

Neveiksmīgs bijis mēģinājums uz Augusta Mežsēta 80 gadu jubileju izdot izlasi "Saruna ar sirmo mežābeli" (sastādījis Valdemārs Ancītis). Viens no iemesliem rakstnieka izslēgšanai no literārā procesa Padomju Latvijā varēja būt viņa politisko parodiju krājums "Jaunas ziņģu lustes" (publicēts 1922. gadā ar pseidonīmu Augusts), kas (piemēram, "Cel mani pār par Zilupi" un "Stučku Pētera gaudas") bija dziedamas populārās melodijās.

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

1920–1936: viens no ražīgākajiem daiļliteratūras tulkotājiem (tulkojis no angļu, franču un krievu valodas), sadarbojies ar "LETA" apgādu, Augusta Raņķa apgādu, "Grāmatu Draugu" un citiem izdevējiem).

Tulkojumi no angļu valodas
1924: Bairons "Parizina" (LETA).
193–: Viljams Džons Loks "Mīļais klaidonis " (Tautas Bibliotēkas izdevums).
1932: Teodors Dreizers "Dženija Gerhard" (Grāmatu Draugs).
1933: Viljams Džons Loks "Laimes bērns " (Grāmatu Draugs).
1934: Teodors Dreizers "Māsa Kerija" (Grāmatu Draugs).
1933: AptonsSinklers "Nafta" (Grāmatu Draugs).
1934: Deivids Herberts Lorenss "Lēdijas Čaterlejas mīļākais" (Afrodite; atkārtoti: Avots, 1991; Zvaigzne, 2011).
1936: Viljams Džons Loks "Mīļais klaidonis" (Senatne).
1952
: Harieta Bīčere-Stova "Krusttēva Toma būda" (Latvijas Valsts izdevniecība, ar norādi – tulkots no krievu valodas).

Tulkojumi no franču valodas
1928: Gijs de Mopasāns "Olīvu dārzs" (Augusta Raņķa apgāds).
1928: Gijs de Mopasāns "Mademoiselle Fifi" (kopā ar Robertu Kroderu un Jāni Spriņģi; Augusta Raņķa apgāds).
1928: Gijs de Mopasāns "Teljes nams" (Augusta Raņķa apgāds).
1929: Gijs de Mopasāns "Doktors Iraklis Gloss" (Augusta Raņķa apgāds).
1929: Gijs de Mopasāns "Parīzes pilsoņa svētdienas gaitas" (Augusta Raņķa apgāds).
1929: Gijs de Mopasāns "Stipra kā nāve" (Augusta Raņķa apgāds, atkārtoti: Jumava, 2018)
1930: Gijs de Mopasāns "Saules zemē" (Augusta Raņķa apgāds).
1933: Viktors Igo "Cilvēks, kas smejas" (Grāmatu Draugs).
1934: Emīls Zolā "Terēza Rakēna" (Grāmatu Draugs).
1935: Aleksandrs Dimā (tēvs) "Dēku karalis" (Dzintarzeme).

Tulkojumi no krievu valodas
1927: Fjodors Dostojevskis "Piezīmes mirušo namā" (Augusta Raņķa apgāds).
1929
: Fjodors Dostojevskis "Kņazs Miškins (Idiots)" (Grāmatu Draugs).
1932: Olga Bebutova "Aktrises mīla (Kaisle un dvēsele)" (Grāmatu Draugs).
1933: Olga Bebutova "Dzīve ir nežēlīga" (Grāmatu Draugs; atkārtoti: Avots, 1993).
1933: Ivans Buņins "Arseņjeva dzīve" (Grāmatu Draugs).
1933
: Mihails Arcibaševs "Saņins" (Grāmatu Draugs).
1935
: Olga Bebutova "Zvaigznītes" (Dzintarzeme; atkārtoti: Avots, 1993).
1935: Vasilijs Kamenskis "Puškins" (Grāmatu Draugs).
1941
: Fjodors Panfjorovs "Brusku kolhozs" (1. daļa; VAPP Daiļliteratūras apgāds).
1950: Ivans Turgeņevs "Pavasara ūdeņi" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1950, nenorādot tulkotāja vārdu; atkārtoti: Liesma, 1966 un 1985; Zvaigzne, 2011).

Tulkojis (visticamāk, no starpniekvalodas) arī spāņu rakstnieka Blasko Ibanjesa romānu "Kailā" (Grāmatu Draugs, 1932) un norvēģu rakstnieka Bjernsterna Bjernsona romānu "Karogi pār pilsētu un ostu" (saīsināts izdevums) (Grāmatu Draugs, 1934).

Padomju Latvijā Augusta Mežsētatulkojumā publicēts Fjodora Panfjorova romāns "Brusku kolhozs" (1,1941), Harietas Bīčeres-Stovas "Krusttēva Toma būda" (1952) un Ivana Turgeņeva stāsts "Pavasara ūdeņi" (1966, 1985)tulkojums, pirmpublikācijā 1950. gadā – bez tulkotāja norādes (grāmatā Ivana Turgeņeva"Stāsti", 1950).

Izdevējdarbība

1919: par līdzekļiem, ko ieguvis, pārdodot Maskavā pirkto zirgu, kopā ar sievu Rīgā nodibinājis un līdz tā likvidēšanai 1923. gadā vadījis grāmatu apgādu "Vaiņags" ar redakciju, ekspedīciju un grāmatu veikalu. Uzņēmums atradās Troņmantnieka (mūsdienās Raiņa) bulvārī 25.
Apgāds izdevis 45 grāmatas. Izdoto grāmatu skaitā galvenokārt latviešu daiļliteratūra, tai skaitā J. Akuratera, A. Austriņa, A. Dāles, V. Damberga, P. Ērmaņa, Ā. Ersa, A. Grīna, J. Jaunsudrabiņa, K. Krūzas, A. Kurcija. L. Laicena, P. Rozīša, K. Skalbes, K. Štrāla, A. Švābes, K. Zariņa darbu pirmizdevumi.
Izdevis arī nedaudz tulkotās daiļliteratūras, to skaitā H. Longfello poēmu "Dziesma par Hajavatu" (1921) un M. Servantesa "Lamančas Don–Kihotu" (1921–1922).

Grāmatu ārējā apdare rūpīga un glīta. Apgāds sadarbojās ar sava laika ievērojamākajiem māksliniekiem (J. Jaunsudrabiņu, J. Madernieku, U. Skulmi, N. Strunki, A. Štrālu, V. Toni, K. Ubānu, S. Vidbergu). Grāmatas tika pārdotas par mērenām cenām un lasītāju vidū bija iecienītas. Apgāds piedzīvoja zaudējumus ar grezno Servantesa "Lamančas Don–Kihota" izdevumu un, nespējot izturēt konkurenci ar citām izdevniecībām, 1923. gadā izbeidza darbību.

1919–1920: izdevis divus daiļliteratūrai, literatūrzinātnei un mākslai veltītus žurnālus "Latvijas Rīts" (1919, 1.–4. nr.) un "Vaiņags" (1920, 1.–3. nr.).

Pēc apgāda likvidācijas Augusts Mežsēta strādāja "Letas", "Ilustrētā Žurnāla" un "Grāmatu Drauga" izdevniecībās par korektoru un tulkotāju.

Quotes

Par Augusta Mežsēta prozu

"Labs arī pats vienkāršais, ārēji mierīgais, apvaldītais, lirizējumiem nesabojātais atstāstījums. Tikai šur tur sīkumos autoram, kā saka, paslīd kāja. Mežsēts tiecas mest skatu grūtajos un noslēpumainajos liktenīgo spēku problemos, un viņa tverums te dziļāks kā daža izslavēta rakstnieka (piem., Pāvila Rozīša) darbos."

Ērmanis, Pēteris. A. Mežsēts. Liliju ezers. Latvju Grāmata, 1927, nr. 1.

Par Augustu Mežsētu un viņa apgādu "Vaiņags"

"Upesmuižas "Mežsētas" atrast nav grūti. Tīri vai pašā šosejas malā, tikai kādus simt soļus no autobusa pieturas, tieši pretī veikalam. Bet, ja ar šīm koordinātēm vēl jums nepietiek, tad, lūdzu, – orientējieties pēc dālijām un rozēm! Augusts Mežsēts visu vasaru un pat visu rudeni dzīvo ziedu valstības vidū. Un kā gan citādi? Viņa meita ir mācīta dārzniece. Toties istabā, kur viņš ciemiņus ieved, netrūkst ne brieža ragu, ne ādas trofeju. Ja nu vēl ņemam vērā, ka arī suņu šai mājā savas trīs reizes vairāk nekā citās lauku sētās, tad gandrīz bez teikšanas var uzminēt, ka znots – Bikstu kopsaimniecības agronoms – ir kaislīgs medību sporta cienītājs.
Bet pats rakstnieks? Jāsaka, ka visai priecīgā omā viņu nesastopam. Viņu nomākušas raizes par dzīvesbiedres veselību. Taču vārds pa vārdam, – valodas pamazām atraisās, un namatēvs sāk atcerēties gan labo, gan, protams, arī ļauno, jo garajos gados piedzīvots kā viens, tā otrs.
(..) Valodas lāgu lāgiem atgriežas pie "Vaiņaga". Tā A. Mežsētam bijusi viņa "lielā" iecere. Tiesa gan, simpātiskais apgāds pastāvējis tikai neilgu laiku. Apstākļi bijuši pārāk nelabvēlīgi, un arī pašam izdevējam pietrūcis praktiskās izveicības, tāpēc apgāds drīz vien izputējis. Bet arī tā īsajā darbības laikā (1920–1923) klajā nākušas 45 grāmatas (43 nosaukumi). Līdzās Antonam Austriņam un Jānim Jaunsudrabiņam, Kārlim Krūzam un Pāvilam Rozītim, Jānim Sudrabkalnam, Kārlim Štrālam un vēl daudziem citiem latviešu autoriem "Vaiņags" izdevis arī pirmo "Donu Kihotu", pirmo "Dziesmu par Haijavatu", pirmo japāņu dzejas antoloģiju latviešu valodā.
Par spīti toreizējām pēckara grūtībām "Vaiņaga" grāmatas iznāca glītā ārējā noformējumā ar krietnu meistaru (N. Strunkes, B. Dzeņa, U. Skulmes, S. Vidberga, J. Jaunsudrabiņa, V. Tones, K. Ubāna u.c.) darinātiem vāka zīmējumiem."

Ancītis, Valdemārs. Kā tas sākās? Karogs, 1970, nr. 11.Avoti
Lilija Limane (b. g.). Šķirklis Mežsēts Augusts. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/2584/

Affinities

Andrejs Mezītis - Relative
Felicita - Ex-wife
Mārtiņš Augusts - Relative
Zelma Mežsēta - Wife

Pseudonym

Augusts, Augusts M.

Education

–1907
Vietalvas draudzes skola
Vietalva
1907. gadā beidzis Vietalvas draudzes skolu.

1909–1911
Rīgas Ķeizariskā mūzikas skola
Rīga
Mācījies Rīgas Ķeizariskajā mūzikas skolā.

1911–1913
Mūrmaņa komercskola
Rīga
Mācījies valodu kursos Mūrmaņa komercskolā Rīgā.

Working place

LETA
Pēc apgāda "Vaiņags" likvidācijas Augusts Mežsēta strādāja "Letas", "Ilustrētā Žurnāla" un "Grāmatu Drauga" izdevniecībās par korektoru un tulkotāju.

Žurnāls "Ilustrēts Žurnāls"
Pēc apgāda "Vaiņags" likvidācijas Augusts Mežsēta strādāja "Letas", "Ilustrētā Žurnāla" un "Grāmatu Drauga" izdevniecībās par korektoru un tulkotāju.

1919–1923
Apgāds "Vaiņags" (1919–1923)
Raiņa bulvāris 25, Rīga
Apgāda dibinātājs un vadītājs

1929–1936
Apgāds "Grāmatu Draugs" (1926–1992)
Pēterbaznīcas iela, Rīga
30. gadu pirmajā pusē strādājis par korektoru apgādā "Grāmatu Draugs".

Service

1914–1917
Dienējis cara armijā rezerves strēlnieku pulkā.

Residence

1919–1939
Rīga

1939–1955
Pļaviņas

1944
Kurzeme
1944. gada rudenī un ziemā dzīvojis Kurzemē.

1944–1946
Lielupe
No 1944. līdz 1946. gadam dzīvojis Lielupē.

1955–1977
Biksti

Participation in organisations

Buried

Bikstu kapi