Works: Author (29); Compiler (6); Editor (2); Author of the comment (2); Person of reception (6)
Photos: Person in photo(1)
| Name | Voldemārs Maldonis |
|---|---|
| Pseudonym | Valgonis, M. Valdis, M-donu V-dis. |
| Name at birth | Voldemārs Maldons |
| Summary | VOLDEMĀRS MALDONIS (1870-1941) ir dzimis Tirzas pagastā rentnieka ģimenē. Mācījies ar pārtraukumiem Tirzas,
Liezēres un Cēsu skolās. Cēsu pilsētas skolu beidzot, iegūst privātas
pirmmācības skolas skolotāja tiesības. Viņš strādā par palīgskolotāju Blomu
pagastskolā (1889-1892) un iepazīstas ar Smiltenes draudzes mācītāju Kārli
Kundziņu (1850-1937), kas viņu iedrošina teoloģijas studijām Tērbatas
Universitātē (1895-1900). 1900. gada decembrī Tērbatā Maldonis saņem graduēta studenta diplomu
un atgriežas Rīgā, kur dibina Pirmās šķiras sieviešu privātskolu – Maldoņa ģimnāziju
ar latviešu valodu un literatūru kā obligātiem priekšmetiem. Skolu vada līdz
1909. gadam. Paralēli skolotāja darbam Maldonis iesaistās Rīgas Latviešu
biedrības Zinību komisijas darbā, 1902. gadā to vada, atbalsta latviešu
konversācijas vārdnīcas izdošanu. 1909. gada 30. jūnijā Maldoni ordinē mācītāja
amatā, sākumā īslaicīgi kalpo Rīgā Jāņa draudzē (adjunkts: 1909. 7.06.-1909.
11.11.), tad mācītājs Lubānā (1909-1912) un Cēsīs sv. Jāņa pilsētas draudzē
(1912-1918), bet 1918. gada decembrī, vairoties no represijām, Latviju pamet. Paralēli
mācītāja darbam Cēsīs Maldonis ir arī ticības mācības skolotājs vairākās Cēsu
skolās. Pirmā pasaules kara sākumgados Maldonis aktīvi darbojas Cēsu bēgļu
apgādāšanas komitejā, kā arī Latviešu strēlnieku organizācijas komitejas Cēsu
nodaļā, Vidzemes Pagaidu Zemes padomē un 1917. gada vidū nodibinātajā Zemnieku
Savienības Cēsu nodaļā. 1918. gada 31. decembrī Maldonis ar kuģi izceļo uz Vāciju
– uz Štetīni, no turienes – uz Marburgu, apmeklē filozofijas un teoloģijas
kursus Marburgas universitātē pie vācu neokantieša profesora Paula Nātorpa
(1854–1924), viņa vadībā strādā pie darba „Die philosophische Grundlagen der
Sozialpädagogik Schleiermachers. I Teil: Schleiermachers Richtlinien für
die sozialpädagogischen Aufgaben des Staates” (Šleiermahera sociālpedagoģijas
filozofiskais pamats), kas pārtop doktora disertācijā. 1922. gada 18. martā Maldonis Marburgā saņem filozofijas doktora grādu. Latvijā Maldonis ir Vidzemes konsistorijas viceprezidents (1919. 26.09.-1921), aktīvi iesaistās LU Teoloģijas fakultātes
izveidē, kļūst par tās pagaidu dekānu (1920. 28.01) un Sistemātiskās teoloģijas
katedras vadītāju, docentu (1920-1922) un profesoru (1922-1940), saņem goda
doktora grādu (Dr. hon. causa) Prāgas evaņģēliskajā Husa Teoloģijas fakultātē
(1924) un goda doktora grādu teoloģijā (Dr.theol. hon. causa) Latvijas
Universitātē (1938). Kopš 1934. gada Maldonis strādā Baznīcu virsvaldē. 1940.
gada 1. jūlijā Maldonis aiziet pensijā un pārceļas uz dzīvi pie meitām
Mežaparkā, kur triekas ķerts mirst 1941. gada 22. februārī. Viņš tiek apglabāts
Cēsīs Brūžu Bērzaines kapsētā. 1893. gadā nāk klajā pirmā Maldoņa publikācija – raksts “Par bērnu sodiem” žurnāla “Austrums” 3. numurā. Viena no nozīmīgākajām Maldoņa darbības jomām ir latviešu rakstnieku reliģisko un ētisko uzskatu pētīšana, pievēršoties latviešu tautasdziesmu un Poruka darbu analīzei: „Poruka reliģija” (1922), „Poruka ētikas problēmi” (1923) un „Poruka uzskati par estētisko audzināšanu” (1924). Balstoties Poruka stāstos, Maldonis cenšas piekļūt viņa dziļākajām, līdz galam neapzinātajām dvēseles reliģiskajām kustībām un to izraisītajām izjūtām un domām. Šādā ievirzē strādāt vēlāk turpina viņa skolnieks Alberts Freijs. Maldonim ir būtiska loma latviešu lasītāju iepazīstināšanā ar reliģijas fenomenoloģiju, jo īpaši - ar fenomenologa fan der Lēva (van der Leeuw, 1890–1950) pamatatziņām. Blakus zinātniskajiem darbiem, Maldonis sarakstījis arī daudzus populārzinātniskus rakstus par reliģiskām, ētiskām un filozofiskā tēmām, kā arī vairākas mācību grāmatas. Maldonis bija laikrakstu "Kristīga Tautas Balss" (1935) un "Ceļš" (1935-40) redkolēģijas loceklis, Skautu organizācijas vadītājs, Latviešu–čehoslovāku biedrības vadītājs, darbojies Tautu Savienības veicināšanas biedrībā, bijis „Latvijas Kultūras veicināšanas biedrība” goda biedrs. Maldonis ir saņēmis vairākus apbalvojumus. |
| Personal information | Voldemārs MALDONIS ir dzimis 1870. gada 18. jūlijā (6. jūlijā pēc vecā kalendāra)
Tirzas pagastā, „Lejas Daudziņu” mājā rokpeļņa Pētera (1842-1929?) un Annas (dzimušas
Beķeres, 1837-1915) Maldoņu (izloksē : Maldūņu) ģimenē, kurā aug arī māsa Alvīne un brālis Kārlis. 1872. gadā vietējais barons izliek Maldoņu
ģimeni no iepriekš piešķirtās rentes mājas. Viņi pārceļas pie tēva brāļa Jēkaba
Maldoņa uz „Ģevjāņu” māju. Līdz 1930. gadu pirmajai pusei pats lieto uzvārdu Maldons - kaut gan kopš 1919. gada izdotajās pasēs ierakstīts Maldonis, pēc tam visur - Voldemārs Maldonis. Studiju laikā Tērbatā Maldonis saderinās ar Raheli Kergu (1880-1934), igauņu mācītāja Johana Kerga meitu, laulības notiek 1901. gada 12. augustā, turpmāk arī pazīstama kā Ella Maldone. Laulībā dzimst pieci bērni: farmaceite Milda (prec. Strautmane, 1903-1953), pianiste Daina (prec. Fogelmane, 1905-1972), zobārste Ilga (prec. I Stukule, II Vilde, 1911-?) un Linda (1914-1917), dēls (1921-1921). Maldoņa laulība ļoti saskanīga, kaut arī Voldemārs Maldonis daudz strādājis, ģimene daudz kopā muzicēja. |
| Work | Dzeja un proza [izlase]1893: Ziemassvētku apcerējums. Latviešu Avīzes. Stāstu nodaļa, nr. 21895: Kur ūdens krāc un burbuļo. Mājas Viesa pielikums, nr. 1 Labās dienas, vieglās dienas. Austrums, nr. 3, 217.lpp. Māmiņai. Baltijas Vēstneša literārais pielikums, nr. 17. Mātes lūgšana. Austrums, nr. 1, 61.lpp. Mēma valoda. Austrums, nr. 2, 138. lpp. Tu, cietā sirds, ko nomocies. Mājas Viesa pielikums, nr. 1. 1901: Kam asaras un dziesmas draugi. Vārds, nr. 22 1903: Malienas grāmatnieks. Austrums, 918.lpp. 1928: Atmodaties / Nun wachet auf [garīga dziesma ar J. Vītola mūziku]. Divas garīgas dziesmas. Rīga: Rode. Publikācijas par literatūras, tradicionālās kultūras, filozofijas un kultūrvēstures jautājumiem [izlase]1893: Kādi sīkumi no senču kāzu ieradumiem iz Tirzas apgabala mēnešrakstā Austrums nr. 12., 591.-592.lpp.Rotaļa "Numurus saukt", "Vārdus saukt", "Dāvanas dot" Mājas Viesa lit. pielikums, nr. 19 - nr. 21. 1895: Dažādas valodas [latvju tautas anekdote] Austrums, nr. 1, 84.lpp. 1903: Latviešu ābeces [pārskats]. Baltijas Vēstnesis, nr. 242 1922: Poruka reliģija. Latvijas Augstskolas raksti, nr. II 1923: Poruka ētikas problēmi. Rīga: K. Priedīts. 1924: Kanta reliģijas filozofija pēc viņa grāmatas "Religion innerhalb der Grenzen der blossen Vernunft". Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 10. Natorpa dzīve un filozofija. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 12. Poruka uzkati par estētisko audzināšanu. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 8 1935: Dievs, der Gott der lettischen Volkstraditionen [Dievs latviešu tautas tradīcijās] krājumā Studia Theologica I , 119.-157.lpp. Pagodinājumi1924. gada 19. maijā: Prāgas universitātes goda doktors. diploma oficiālas pasniegšanas Maldonis nolasa lekciju par latviešu tautasdziesmām.1938. gada 28. septembrī: Latvijas Universitātes goda doktors. 1927. gada 2. jūlijā: Zviedrijas Vazas ordeņa II šķiras komandiera krusts Čehoslovākijas Baltās Lauvas ordenis |
| Quotations | Augstu vērtēdams visu, kas saistīts ar centieniem pēc izglītības, prof. Maldonis iekala savu sirdi Daugavietes dibināšanas pamatakmenī, un jāšaubās, vai bez viņa mūsu korporācija būtu izaugusi par to, kas tā ir. Viņš nevien palīdzēja tās dibinātājām izvērpt domu par latviešu studenšu organizēšanās nozīmi, bet arī mudināja, kad tās sāka šaubīties par izvēlētās formas pareizībuun sprausto mērķu vērtību. Viņš vienīgais no visiem goda filistriem bija klāt pie jaunās korporācijas šūpuļa. Viņš deva tai vārdu, svētīja tās pirmos nedrošos soļus un līdzināja ceļu visās tapšanas un augšanas cīņās. No korporācijas 40 gadu jubilejas grāmatas. Citēts pēc: Edgars Ķiploks. Profesors Voldemārs Maldonis. Dzīve, darbs, laikmets. LELBA, 1995, 71. lpp. Par Maldoņa dzīves pēdējo gadu: ..pēc tam, kad presē bija parādījusies rakstu virkne par teologu tumsonību, sekoja arī teoloģijas fakultātes likvidācija, atlaižot no darba mācības spēkus un atņemot tiem visas tiesības pat uz valsts minimālo nodrošinājumu. Viņi jau divus mēnešus pēc padomju varas nodibināšanās saņēma attiecīga rakstura paziņojumu, pie kam vienam no tiem - L. Adamovičam - ierēdne vēl ar roku pierakstījusi klāt "asprātīgu" teikumu: "Jūs pensiju varat meklēt pie saviem eņģeļiem debesīs". Vienam no mācības spēkiem - V. Maldonim, kam Cēsīs piederēja neliela mājiņa, kvadratūra tika tik nelabvēlīgi aprēķināta, ka tā, lai gan atļauto normu nepārsniedza, tomēr tika ietilpināta atsavināmo māju sarakstā. Kad profesors Maldonis mira, dienas avīzēm bija aizliegts iespiest viņa nāves ziņu. K. Kundziņš. Laiki un likteņi: atmiņas un apceres.Mineapole: Sējējs, 1955, 153.-154.lpp. Voldemārs Maldonis mums jāiepazist, tad viņš būs mums pacietīgs skolotājs. Tāds viņš bija visu mūžu. Viņš nesteigsies ar gatavām atbildēm par Absolūto, par absolūtajām vērtībām, bet izvadās pa daudziem atziņu ceļiem, līdz liks izšķirties par kādu no tiem. Lai kā būtu, mēs izšķirsimies par savu vienīgo un īsto ceļu, kas vedīs uz patiesību. Nikandrs Gils. Voldemārs Maldonis. Grāmata, 1991, nr. 9, 22. lpp. No sava skolotāja un līdzgaitnieka profesora V. Maldoņa es esmu paņēmis līdzi visai savai dzīvei vadmotīvu: saki tā, kā tas ir. Šis mans dzīves dzīpars vijas pāri laiku robežai (..) . Viņa vārdi ir pārformulējami imperatīvā "Saki patiesību!" Šis brīdis kļuva par ceļa stabu manā dzīvē. Zinātnieka uzdevums ir arī savu atzīto patiesību arī bez aiztures apliecināt, nedomājot par konsekvencēm. Ļoti bīstama atziņa! Haralds Biezais. Saki tā, kā tas ir... Nebraska: Gauja, 1986, 172. lpp. |
| Occupations | writer author theologian |
| Birth time/place | 18.07.1870 Tirza Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads Dzimis "Lejas Daudziņu” mājās. |
| Residence | 1913 – 1940 (Date is approximate) Piebalgas iela 6, Cēsis Piebalgas iela 6, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 Dzīvo savas ģimenes mājā. |
| Education | 1878 – 1881 Tirzas pagastskola Tirza Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads Mācās pie skolotāja Andrieva Dzelzkalna (1840-1926), dzejnieces Tirzmalietes tēva. Maldoņa skolas biedri - Andrievs Niedra, bibliofila Misiņa brālis Andrievs Misiņš un vēlākais Vidzemes guberņas pārvaldnieks Andrejs Priedkalns. 1881 – 1884 Tirzas draudzes skola Tirzas pagasts Tirzas pagasts, Gulbenes novads Skolotājs Kārlis Dzelzkalns (1852-1931), pagastskolas skolotāja brālēns. Maldonis sāk apgūt vācu valodu, mācās trīs gadus un skolu pabeidz. 1885 – 1886 Vecpiebalgas draudzes skola Vecpiebalgas pagasts Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads Mācās ar krusttēva Jēkaba Maldoņa atbalstu vienu gadu, izstājas. 00.06.1886 – 00.09.1886 Kārzdaba Kārzdaba, Cesvaines pagasts, Madonas novads Kārzdabas pareizticīgo draudzes skolā apmeklējis vasaras kursu, lai iemācītos krievu valodu. 00.09.1886 – 00.12.1886 Liezēres draudzes skola Liezēres pagasts Liezēres pagasts, Madonas novads Labo skolēnu burtnīcas par uztura tiesu, skolasbiedri - Jānis Poruks, vēlākais arhitekts Aleksandrs Vanags. 00.09.1886 – 00.06.1889 Cēsu pilsētas skola Cēsis Cēsis, Cēsu novads Iedraudzējas ar dzejnieku Edvardu Treimani-Zvārguli, mācību laikā mitinās viņa istabā Cēsu nomalē, iesaistās jauniešu literārajos vakaros, kur savus pirmos darbus lasa arī J.Poruks. Skolu beidzot, iztur skolotāja pārbaudījumus un iegūst privātās pirmmācības skolas skolotāja tiesības, pašu zemāko skolotāja pakāpi. 08.05.1895 – 06.06.1895 Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija Krišjāņa Barona iela 1, Rīga Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050 Nokārto eksāmenus, iegūst ģimnāzijas gatavības apliecību. 29.08.1895 – 16.12.1895 Tērbatas Universitāte Ülikooli 18, Tartu Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005 Iestājas Juridiskajā fakultātē, bet ar 7. septembri pāriet uz Teoloģijas fakultāti. Studē ar pārtraukumiem 1896./97. gadā (6 mēneši) un 1899./1900. gadā (4 mēneši) līdzekļu trūkuma dēļ. Īpaši patīk filozofijas vēsture, ko lasījis vācu filozofa,
personālisma pārstāvja Gustava Teihmillera (1832–1888) skolnieks, pirmais
akadēmiski izglītotais latviešu filozofs Jēkabs Osis (1860–1920), šī ievirze pēc Gunāra Jansona domām novērojama vairākos Maldoņa darbos: rakstos „Vai idejas var pavēlēt?” (1930) un „Dievs – cilvēks –
pasaule” (1940). Studiju laikā pievienojas Tērbatas studentu pulciņam (to dibina A. Niedra un J. Alksnis), pulciņa biedri lasa referātus par Spensera filozofiju, Nīčes pārcilvēku, Ričla dievības jēdzienu, katolicismu un pareizticību, utt. 1896. gada rudenī Maldonis pievienojas studentu biedrībai „Letonija”. 1897. gada 14. maijā Maldonim piešķir Letonijas krāsas un uzņem viņu par tautieti. 00.01.1919 – 00.06.1919 (Date is approximate) Philipps-Universitaet Marburg; University of Marburg Marburga Marburg, Hesse, Germany Dažus mēnešus studējis filozofiju, beigu datums nav zināms, īpašu iespaidu uz Maldoni atstāj Pauls Natorps (Natorp, 1854-1924), Marburgas skolas neokantietis un Platona filozofijas pārzinātājs. 1922 Philipps-Universitaet Marburg; University of Marburg Marburga Marburg, Hesse, Germany Aizstāv disertāciju "Die philosophische Grundlage der Sozialpedagogik Schleiermachers" [Šleiermahera sociālpedagoģijas filozofiskie pamati], iecerēts plašāks darbs trīs daļās, disertācija ietver tikai pirmo daļu, iegūst filozofijas doktora grādu. |
| Working place | 01.06.1889 – 30.06.1892 Blomes pamatskola Blomes pamatskola, Cēsu iela 13, Blome Cēsu iela 13, Blome, Blomes pagasts, Smiltenes novads, LV-4707 Palīgskolotājs, skolotāja Oto Ābeles (1861-1922) pamudināts, iepazīst šveiciešu pedagoga J. H. Pestalocija un vācu filozofa Artura Šopenhauera darbus. Iepazīstas ar Smiltenes mācītāju Kārli Kundziņu (1850-1937), iekļaujas Smiltenes draudzes skolotāju lokā, apgūst latīņu un grieķu valodu, iedrošināts studēt teoloģiju. 1893 Torņakalna zēnu skola Vēja iela, Rīga Vēja iela, Rīga Palīgskolotājs 1894 – 00.07.1895 Torņakalna meiteņu skola Bauskas iela 4, Rīga Bauskas iela 4, Rīga, LV-1004 Palīgskolotājs, piedalās Friča Brīvzemnieka rīkotajos skolotāju vakaros kopā ar T. Zeifertu, V. Zālīti u.c., pārspriež literārus, sabiedriskus un pedagoģiskus jautājumus. 00.11.1899 – 00.02.1900 Ikšķile Ikšķile, Ogres novads Mājskolotājs papīrfabrikas "Hochenfichte" īpašnieka Šablovska ģimenē 1901 – 1909 Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija Peldu iela 22, Rīga Peldu iela 22, Rīga, LV-1050 Pirmās latviešu ģimnāzijas izveidotājs, dibinātājs, vadītājs un pedagogs. 12.11.1909 – 03.12.1912 Lubānas evaņģēliski luteriskā draudze Lubānas luterāņu baznīca Baznīcas iela 1, Lubāna, Madonas novads, LV-4830 Kalpo kā draudzes mācītājs, aktivizē sabiedrisko dzīvi un sakārto izglītības jautājumus. 01.07.1911 – 31.12.1912 Lubāna Town School Lubāna Lubāna, Madonas novads Skolas dibinātājs, atbalstītājs un skolotājs. 04.12.1912 – 06.11.1919 Parish of St.Johannis in Cēsis (Wenden) Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca Lielā Skolas iela 8, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 Cēsu sv. Jāņa Pilsētas draudzes mācītājs, ievests amatā 1912. gada 23.XII/ 1913. gada 5.I. 1912. gada jūlijā vada nodarbības par bībeles stāstu un katehisma mācīšanas metodiku un didaktiku ticības mācības skolotāju kursos Valmierā; aktīvi darbojas visās Vidzemes sinodēs. Kara laikā arī Cēsu bēgļu apgādāšanas komitejas priekšnieks, darbojas arī citās Cēsīs kara laikā dibinātajās organizācijās, t.sk. latviešu strēlnieku organizācijās, kopš 1916. gada septembra kalpo arī Cēsu Lauku draudzē un Cēsu Vācu draudzē; piedalās Latviešu mācītāju sapulcēs, referē par baznīcas un skolas attiecībām. 1917. gadā ievēlēts Vidzemes Zemes padomē, darbojies arī prezidijā, kopš rudens - Zemnieku Savienības Cēsu nodaļā, pieaug domstarpības latviešu un vācu draudzes starpā, 1918. rudenī pēc īslaicīga aresta un bēgšanas Maldonis gada beigās Latviju pamet. Tātad faktiski kalpošanu 1918. gada decembra beigās pārtrauc. 1913 – 1918 Cēsis Town 2nd Primary School Cēsis Cēsis, Cēsu novads Pārraugs toreizējā Cēsu pilsētas Annas skolā, strādā par ticības mācības skolotāju. 01.01.1913 – 01.07.1919 Kristīnes Apkalnes privātā sieviešu ģimnāzija Raunas iela 7, Cēsis Raunas iela 7, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 Ticības mācības skolotājs 01.01.1913 – 01.07.1919 Cēsu Longīna Ausēja reālskola Ticības mācības skolotājs 01.06.1919 – 30.09.1930 Riga secondary school No. 2 Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010 Strādā par filozofijas skolotāju kopā ar reliģijas un ētikas skolotāju Kārli Kundziņu jun. 04.02.1920 – 00.06.1940 University of Latvia Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Viens no Teoloģijas fakultātes dibināšanas rosinātājiem, pagaidu dekāns, docents, sekretārs un loceklis LU padomē. 1920/21 mācību gadā ir 47 studenti, kopš 1923. gada profesors sistemātiskās teoloģijas katedrā un Teoloģijas fakultātes dekāns, lasa kursus reliģijas psiholoģijā, reliģijas filozofijā, dogmatikā, ētikā u.c. 29.04.1929 – 1941 Akadēmiskā draudze Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca Ģertrūdes iela 8, Rīga, LV-1010 Draudzes dibināšanas iniciators un mācītājs |
| Participation in organisations | Student Sorority "Daugaviete" Goda filistrs 14.05.1897 Studentu korporācija "Lettonia" Tērbatā mācoties, konventa ekonoms un literāro vakaru dalībnieks; filistrs 1899 – 1941 Science Commission of the Riga Latvian Society R. Blaumaņa rosinātā Literatūras fonda priekšnieks; trīs gadus RLB ZK runasvīrs, RLB ZK priekšnieks (1902-1903; 1907-1908) 1925 – 1941 Latvijas - Čehoslovakijas kulturēlās tuvināšanas biedrība Biedrības pirmais vadītājs |
| Travelled | 1913 Vācija Germany Lai labāk sagatavotos iekšmisijas uzdevumiem (apkop slimniekus, nespējniekus utml.), Maldonis apceļo Vāciju, Austriju, Šveici un Itāliju, iepazīstoties ar iekšmisijas iestādēm Berlīnē, Vīnē, Bētelē pie Bīlefeldes. Maldonis raksta: "Zināšanām bagāts pārnācu, bet nabags tapu, kad gribēju realizēt mūsu dzīvē". Pēc: E. Ķiploks. Voldemārs Maldonis. Dzīve, darbs, laikmets. LELBA, 1995, 43.lpp. 1920 Beatenberga Beatenberg, Canton of Bern, Switzerland Kā Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvis piedalās Baznīcu sadraudzības apvienības trešajā kongresā, kopā ar Igaunijas pārstāvjiem iesniedzot rezolūciju par mazo tautu tiesību atzīšanu. 1925 Kopenhāgena Copenhagen, Denmark Piedalās Baznīcu sadraudzības apvienības ceturtajā kogresā kā LELB pārstāvis 1925 Lambetas pils, Londona Lambeth Palace Rd, London, United Kingdom Kā LELB oficiāls pārstāvis piedalās Latvijas un Igaunijas ev.baznīcu un angļu valsts baznīcas priekšstāvju apspriedē par savstarpēju tuvināšanos. |
| Place/time of death | 22.02.1941 Poruka iela 3, Rīga Poruka iela 3, Rīga, LV-1014 Miris ar trieku Mežparkā, kur tobrīd dzīvo pie meitām Mildas Strautmanes un Daigas Fogelmanes. |
| Buried | 00.02.1941 Bērzaines kapi Bērzaines iela 33, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 Izvadīts no Doma baznīcas Rīgā, apglabāts Brūžu Bērzaines kapsētā, Cēsīs. Jau pēc sievas nāves uz kapa uzstādīta tēlnieka Kārļa Jansona piemiņas plāksne ar uzrakstu "Mīlestība nekad nebeidzas". |
| Rewards | The Order of Three Stars Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1927. gada 28. aprīļa lēmumu. III šķira 1927 Krišjāņa Barona prēmija Prēmija piešķirta par rakstu "Bērnu audzināšana". 1929 |
|---|
| # | Location | Date | Type | Type of place |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Tirza (Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads) | 18.07.1870 | Birth time/place | Village |
| 2 | Piebalgas iela 6, Cēsis (Piebalgas iela 6, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101) | 1913 - 1940 | Residence | Building, house |
| 3 | Poruka iela 3, Rīga (Poruka iela 3, Rīga, LV-1014) | 22.02.1941 | Place/time of death | Building, house |
| 4 | Bērzaines kapi (Bērzaines iela 33, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101) | 01.02.1941 | Buried | Cemetery |
| 5 | Tirza (Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads) | 1878 - 1881 | Education | Village |
| 6 | Vecpiebalgas pagasts (Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads) | 1885 - 1886 | Education | Parish |
| 7 | Liezēres pagasts (Liezēres pagasts, Madonas novads) | 01.09.1886 - 01.12.1886 | Education | Parish |
| 8 | Kārzdaba (Kārzdaba, Cesvaines pagasts, Madonas novads) | 01.06.1886 - 01.09.1886 | Education | Village |
| 9 | Cēsis (Cēsis, Cēsu novads) | 01.09.1886 - 01.06.1889 | Education | City |
| 10 | Tirzas pagasts (Tirzas pagasts, Gulbenes novads) | 1881 - 1884 | Education | Parish |
| 11 | Krišjāņa Barona iela 1, Rīga (Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050) | 08.05.1895 - 06.06.1895 | Education | Building, house |
| 12 | Ülikooli 18, Tartu (Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005) | 29.08.1895 - 16.12.1895 | Education | Building, house |
| 13 | Marburga (Marburg, Hesse, Germany) | 01.01.1919 - 01.06.1919 | Education | City |
| 14 | Marburga (Marburg, Hesse, Germany) | 1922 | Education | City |
| 15 | Blomes pamatskola, Cēsu iela 13, Blome (Cēsu iela 13, Blome, Blomes pagasts, Smiltenes novads, LV-4707) | 01.06.1889 - 30.06.1892 | Working place | Building, house |
| 16 | Vēja iela, Rīga | 1893 | Working place | Street |
| 17 | Bauskas iela 4, Rīga (Bauskas iela 4, Rīga, LV-1004) | 1894 - 01.07.1895 | Working place | Building, house |
| 18 | Ikšķile (Ikšķile, Ogres novads) | 01.11.1899 - 01.02.1900 | Working place | City |
| 19 | Peldu iela 22, Rīga (Peldu iela 22, Rīga, LV-1050) | 1901 - 1909 | Working place | Building, house |
| 20 | Lubānas luterāņu baznīca (Baznīcas iela 1, Lubāna, Madonas novads, LV-4830) | 12.11.1909 - 03.12.1912 | Working place | Church |
| 21 | Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca (Lielā Skolas iela 8, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101) | 04.12.1912 - 06.11.1919 | Working place | Church |
| 22 | Lubāna (Lubāna, Madonas novads) | 01.07.1911 - 31.12.1912 | Working place | City |
| 23 | Cēsis (Cēsis, Cēsu novads) | 1913 - 1918 | Working place | City |
| 24 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 04.02.1920 - 01.06.1940 | Working place | Building, house |
| 25 | Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca (Ģertrūdes iela 8, Rīga, LV-1010) | 29.04.1929 - 1941 | Working place | Church |
| 26 | Raunas iela 7, Cēsis (Raunas iela 7, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101) | 01.01.1913 - 01.07.1919 | Working place | Building, house |
| 27 | Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010) | 01.06.1919 - 30.09.1930 | Working place | Building, house |
| 28 | Vācija (Germany) | 1913 | Travelled | Country |
| 29 | Beatenberga (Beatenberg, Canton of Bern, Switzerland) | 1920 | Travelled | City |
| 30 | Kopenhāgena (Copenhagen, Denmark) | 1925 | Travelled | City |
| 31 | Lambetas pils, Londona (Lambeth Palace Rd, London, United Kingdom) | 1925 | Travelled | Castle |
