Rubulis Vladislavs (1887. 24.XII Rēzeknē - 1937. 26.VI Rīgā, apbed. Rēzeknes kapos) - publicists, valstsvīrs.
Dz. lauksaimnieka ģim. Māc. Rēzeknes psk. (1897-1901), Rēzeknes pils. sk. (1901-03), Pēterburgas katoļu garīgajā seminārā (1905, nav beidzis), stud. Maskavas univ. (1911-14), beidzis Harkovas univ. Farmācijas fak. (1915) ar kandidāta grādu. Bijis laikr. "Jaunas Zinias" red. un izdevējs (1913-14). Sab. darbību uzsācis Pēterburgā, bijis latv. mūzikas b-bas valdes loc. (1906-07), organizējis un vadījis Latgaliešu b-bu palīdzības sniegšanai kara upuriem (1915-18), Latgaliešu kongresa loc. (1917), Latv. pagaidu nac. padomes loceklis. 1920 atgriezies Ljā, bijis Latgales apgabala darba inspektors, Latgales t-ra administrators Rēzeknē, iekšlietu ministra b. Latgales lietās (1921-23), visu Saeimu loc. (1922-34) un 9 ministru kabinetu tautas labklājības ministrs (1925-37). Latgales demokrātisko zemnieku part. vadītājs (no 1930). Laikr. "Latgalīts" red. un izdevējs (1921, 1923-26), laikr. "Zemnīka Ziņas" red. kolēģijas loc. un izdevēju pārstāvis (1926-31), laikr. "Jaunais Vōrds" izdevējs, idejiskais vadītājs un red. loc. (no 1934).
Pirmā publikācija - raksts "Kai zemnīkam palikt bogōtōkam?" laikr. "Dryva" 1908. 15.XI, ar ps. Ontōns Bryuvers. Public. stāstu "Tērgōtōjs" (laikr. "Dryva" 1910) un satīru "Kodel es naīsastoju ni "Krysteigu zemniku savineibas partijā un frakcijā", ni tagadejā "demokratyskajā blokā"" (laikr. "Latgalīts" 1924). Per. publicējis daudz rakstu par politisko, sab., saimniecisko dzīvi, lauksaimniecību Ljā, īpaši Latgalē, kā arī savas runas Saeimā par dažādiem jautājumiem. R. organizējis pirmo latgaliešu grām. izd-bu "Jaunā Latgale", veicinājis Latgales tuvināšanu pārējai Latvijai.
L. Smagars A. Ministra Vladislava Rubuļa 30 gadi sabiedriskā darbā // Sējējs, 1937, 4; Dimants J. Vladislavs Rubulis // Tāvu zemes kalendars. 1989. Minhene, 1988; Broks J. Vladislavs Rubulis // Broks J. Latgales kultūras darba entuziasti. R., 1995; Latkovskis D. Vladislavs Rubulis // Latkovskis D. Nacionālā atmoda Latgalē. Rēzekne, 1999.
I.Rubule