Works: Author (145); Compiler (7); Editor (35); Artist (1); Author of the comment (12); Person of reception (31)
Photos: Person in photo(2)
| Name | Vitolds Valeinis |
|---|---|
| Pseudonym | V. Atvasars |
| Summary | Vitolds Valeinis (1922–2001) – literatūrzinātnieks un literatūras kritiķis. Beidzis Latvijas Valsts universitāti (1947), bijis ilggadējs Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes docētājs, profesors (1951–1995). Zinātnisko interešu lokā bijusi literatūras teorija – pētījis satīru literatūrā, literāros virzienus, bet īpaši tēlainības, poētikas problēmas dzejas teorijā. Literatūrzinātnes metodoloģijā aplūkojis galvenokārt daiļdarbu analīzes jautājumus. Sarakstījis grāmatas “Poētika” (1961), "Par dzeju" (1967), "Ievads literatūras zinātnē" (1978, pārstrādāts izdevums 1994), "Dzīve – metafora – dzeja", "Literatūras teorija" (abas 1982), "Daiļdarba analīze" (1999), "Ievads latviešu literatūrteorijas vēsturē" (1999). Literatūras vēsturē pētījis latviešu lirikas attīstību, virzienus un stilu, publicējot nozīmīgas monogrāfijas – "Latviešu lirika XX gadsimta sākumā (1900–1917)" (1973) un "Latviešu lirikas vēsture" (1976), "Latgaliešu lirikas vēsture" (1998). Literatūrkritikā (recenzijās, problēmrakstos, gada pārskatos) sistemātiski aplūkojis dzejas attīstības tendences. Vitolda Valeiņa literatūrkritiskajām analīzēm raksturīga teorētiska ievirze. |
| Personal information | Dzimis 1922. gada 27. jūlijā Ludzas apriņķa Istras pagasta Rudovā zemnieka ģimenē. |
| Work | 1940–1941: LK(b)P Latgolas apriņķa un Daugavpils pilsētas laikrakstā "Taisneiba" publicējis informatīvus rakstus par Ludzas vidusskolas dzīvi un skolēnu aktivitātēm. 1948: 14. aprīlī laikrakstā "Padomju Students" – pirmā profesionālā publikācija, raksts "Par sintaksi". 1954: 17. maijā aizstāvēta disertācija "Satīra Andreja Upīša publicistikā", iegūstot filoloģijas zinātņu kandidāta grādu. 1972: 9. jūnijā Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes zinātniskās padomes atklātā sēdē LVU Mazaja aulā Vitolds Valeinis aizstāv disertāciiu "XX gadsimta sākuma latviešu lirika (1900–1919)", par ko tiek piešķirts filoloģijas zinātnu doktora qrāds. 1992: filoloģijas zinātņu doktora grāds pielidzināts habilitētā filoloģijas doktora grādam. 1996: valsts emeritētais zinātnieks. Literatūrteorētiskie un kritiskie darbi1961: Poētika1967: Par dzeju 1973: Latviešu lirika XX gadsimta sākumā 1976: Latviešu lirikas vēsture 1978: Ievads literatūras zinātnē 1981: Daiļdarba analīze 1982: Dzīve – metafora – dzeja 1982: Literatūras teorija 1994: Ievads literatūrzinātnē 1998: Latgaliešu lirikas vēsture 1999: Ievads latviešu literatūrteorijas vēsturē |
| Quotations | Par grāmatu "Poētika" (1961)"Valeiņa "Poētiku" pašreiz ļoti daudz lasa un par to debatē. Ir zināms, ka par šīs grāmatas atsevišķām nodaļām notiek pat semināri kultūras universitāšu literārajos pulciņos. Katrs kaut ko atrod, katram rodas dažādi iebildumi, bet atzinums laikam gan visiem ir viens: padarīts milzīgs, ļoti vajadzīgs darbs, pie tam padarīts visumā sekmīgi. Kā jau teikts, šī ir padomju laikā pirmā latviski uzrakstītā literatūras teorija, tāpēc atsevišķi trūkumi un neprecizitātes autoram viegli piedodami. [..]Par literatūras teoriju varētu sarakstīt milzīgus sējumus, “Poētikas” autors šoreiz apmierinājies ar 15 autorloksnēm, cenzdamies neizplūst, bet samērā lakoniski pateikt pašu galveno, pašu svarīgāko. Pozitīvi vērtējama viņa cenšanās pateikt līdz galam visu, dot skaidrus, nepārprotamus definējumus, grāmatas vērtību ievērojami ceļ daudzie literārie piemēri, kas ilustrē literāras aksiomas un Valeiņa teorētiskos nopamatojumus. Bez tam šie piemēri vairumā ņemti no visjaunākā latviešu padomju rakstnieku darbu klāsta, un šī operativitāte piešķir “Poētikai” visai šodienīgu skanējumu. [..] Radies iespaids, ka Vitolda Valeiņa lielā mīlestība ir tieši dzeja. Ka tas tiešām tā, ļoti uzskatāmi pa rāda tā nodaļa, kur runāts par dzejas mākslu. Grūti būs apšaubīt, ka tā “Poētikā” ir pati labākā, pilnīgāka. Ļoti nopietni, ļoti kvalificēti rakstīdams gan par vārsmojuma sistēmām, gan par pantu formām un strofām, autors dod atzīstamu ieguldījumu latviešu padomju dzejas kultūras celšanā [..].” Saulītis, Bruno. Padarīts liels, vajadzīgs darbs. Karogs, 1962, Nr. 4. Par rakstu krājumu "Par dzeju" (1967)“Pārlasot Vitolda Valeiņa apceres, recenzijas un pārskatus, kas atspoguļo ļoti svarīgus laikmeta griežu posmus Savienības tautu kultūras dzīvē pēdējos gadu desmitos, saredzam kritikas tiklab neapšaubāmi pozitīvo devumu, kā trūkumus. Pats nopietnākais: zināma ierobežotība, kas daudzkārt kritizētājai domai sasējusi spārnus. Bet tam ir savi objektīvi cēloņi. [..] Vitolds Valeinis nepieder pārāk miermīlīga kritiķa tipam, kuri cenšas par katru cenu sadzīvot ar visiem. Pagaidām Vitolds Valeinis ir pats nopietnākais dzejas vērtētājs, vismaz publicistiskajā kritikā. Tūdaļ gan jāpiebilst: diez vai viņa raksti un recenzijas pieskaitāmi šai nozarei. Vitolds Valeinis palaikam gan izsakās kaismīgi, sekmīgi izmanto mākslas publicistikas paņēmienus, taču pamatos ir pētnieks analītiķis. Viņa uzmanības centrā līdz šim bijusi latviešu padomju dzeja, īpaši daudz apcerētas taisni jaunākās un sarežģītākās parādības. Kritiķa labā ir viens liels pluss: allaž stingri norobežodamies no šaurākas grupas vai viena virziena tendences, viņš vienmēr aizstāvējis īstu dzeju. Savlaicīgi pamanīta ik svaigāka iezīme, ja vien kur parādījies darbs, kas devis cerības, kritiķis līdzīgi rūpīgam dārzniekam centies sekmēt augšanu.”Damburs, Edgars. Tālāk – jaunu atziņu plašumos. Karogs, 1967, Nr. 10. Par rakstu krājumu "Dzīve – metafora – dzeja" (1982)“[..] nebūs pārspīlēts, ja teikšu: pēdējo gadu aktuālajā kritikā nezinu grāmatu, kurā vēl tik sistemātiski un organiski, neatrauti no pārējās analīzes, būtu reaģēts uz katru strofikas maiņu dažādo dzejnieku daiļradē, kā tas vērojams grāmatas “Dzīve – metafora – dzeja” otrās daļas rakstos. Kopumā viss teiktais ļauj uzskatīt tieši grāmatas otro daļu par tās kodolu. Pirmo un trešo nodaļu pieteic raksti, kas saistīti ar kritiku: pirmajā gadījumā tas ir interpretācijas problemātikai veltīts teorētisks pārspriedums, otrajā 1973. gada dzejas kritikas apskats. Ievadapcerē “Daiļdarba analīzes un vērtējuma problēmas” mēģināts attiecīgajā jautājumā aptvert visus literatūras veidus. Nozīmīgi, manuprāt, ka autors atkārtoti uzsver: uz vērtējuma statusu nevar pretendēt mākslas darba tematisks pārstāsts vai daiļdarba ierosināto asociāciju virknējums. Vērtējums izaug tikai tad, ja atklātas tiek tēlu, to struktūras un jēgas saites sociāli ētiskajā izplatījumā, kurš, protams, katrreiz ir vēsturiski nosacīts. Atziņa vērā ņemama, jo vairāk tāpēc, ka kritikas praktiskajā sadarbībā ar presi tieši konkrēts un mūsdienu dzīvē sakņots sociāli ētisks vērtējuma tendējums saņem vislielāko pretestību. Tiesa, pie vērtējuma ģenēzes izklāstam jābūt pārskatāmam, iespējami pilnīgam (tēlu struktūras analīzi saistot arī ar stilistisko, psiholoģisko u.c.) un bez iekšējām pretrunām. Domāju, ka speciālistu vidū iebildes apcerē radīs tās vietas, kur jūtama vēršanās pret strukturālo pieeju [..]. “Dzīve – metafora – dzeja” ir grāmata, kas abstraktāk vai tiešāk atgādina: mākslas darba estētiskā pievilcība vispirms ir atkarīga no rakstnieka talanta, prasmes un godīguma mēra, tēlojot un izzinot savas tautas patieso likteni, bet savukārt kritiķa sabiedriskā nozīmība, cik nesavtīgi viņš uzdrošinās un prot aizstāvēt šo mākslinieka godīgumu [..]."Kubuliņa, Anda. Galvenokārt dzejas izpratnei. Literatūra un Māksla, 1983, 6. maijs. |
| Occupations | literary scholar literary critic educator |
| Birth time/place | 27.07.1922 Tagad – Lauderu pagasts. |
| Education | mācījies Zilupē 1936 – 1941 Ludzas ģimnāzija Ludza Ludza, Ludzas novads 1942 – 1947 Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958) Rīga Rīga Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa 1947 – 1950 Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958) Rīga Rīga LVU Filoloģijas fakultātes aspirantūra |
| Working place | 1947 – 1951 Latvian State Pedagogical Institute Lektors, vēlāk – Latviešu valodas un literatūras fakultātes dekāna vietnieks 1951 – 1958 Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958) Filoloģijas fakultātes, docētājs 1958 – 1990 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Filoloģijas fakultāte, docētājs 1990 – 1995 University of Latvia Visvalža iela 4a, Rīga Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050 Filoloģijas fakultāte. docētājs, profesors |
| Place/time of death | 20.12.2001 Rīga Rīga |
| Buried | Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Rewards | Andreja Upīša prēmija (ZA) Prēmija piešķirta par darbu "Latviešu lirikas vēsture". 1977 |
|---|
| # | Location | Date | Type | Type of place |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 20.12.2001 | Place/time of death | City |
| 2 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | (Not set) | Buried | Cemetery |
| 3 | Rīga (Rīga) | 1947 - 1950 | Education | City |
| 4 | Ludza (Ludza, Ludzas novads) | 1936 - 1941 | Education | City |
| 5 | Rīga (Rīga) | 1942 - 1947 | Education | City |
| 6 | Visvalža iela 4a, Rīga (Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050) | 1990 - 1995 | Working place | Building, house |
