Viljams Metjūss

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Author (28); Translator (3); Atdzejotājs (4); Compiler (3); Author of the comment (3); Person of reception (18)

Photos: Person in photo(2)

NameViljams Metjūss
SummaryViljams Metjūss (William Matthews, 1901–1958) – angļu filologs, latviešu literatūras tulkotājs angļu valodā. Londonas Universitātē studējis Austrumeiropas tautu valodas un salīdzināmo literatūrzinātni (1923–1925). No 1926. līdz 1940. gadam dzīvojis Rīgā, kur Angļu valodas institūtā un Latvijas Universitātē pasniedzis angļu valodu un literatūru. Pēc Otrā pasaules kara Londonas Universitātē docējis krievu valodas un literatūras kursus (1946–1958). Poliglots, pratis ap 80 valodu. Angļu valodā atdzejojis latviešu dzeju (“The Tricolour Sun, 1936), papildināts izdevums – “A Century of Latvian Poetry” – 1957. gadā, izdevumos ievietota arī atdzejotāja apcere par latviešu dzeju. Atdzejojis arī Pētera Aigara dzeju “Sarkanais vilciens” (“The Red Train”, 1968) un igauņu dzeju (“Anthology of Modern Estonian Poetry”, 1953), kā arī igauņu dzejniekus Bernarda Kangro un Gustavu Suitsu. Tulkojis Kārļa Skalbes “Kaķīša dzirnavas” (“Pussy’s Water Mill”, 1939). Sniedzis plašus komentārus un kopā ar Anšlavu Eglīti sakārtojis “Angļu dzejas antoloģiju” (1940). Latvijas periodiskajos izdevumos, galvenokārt žurnālos “Daugava” un “Izglītības Ministrijas Mēnešraksts”, un pēc Otrā pasaules kara arī trimdas izdevumos rakstījis par angļu un amerikāņu literatūru.

Personal information1901: 22. februārī Krēnholmā, Narvā, Igaunijā dzimis angļu tautības tekstilinženiera Džozefa un igaunietes Annas Marijas (dzimusi Klēsmane, 1876–1953) Metjūsu ģimenē. Viljamam Metjūsam bijuši brāļi Džordžs Jehu (1911–1981) un Kristiāns un māsa Ida. Kristiāns un Ida miruši agri. Dzīvojot Igaunijā, ģimenē runājuši angļu un igauņu valodā, ar draugiem sarunājies vāciski, mācījies krievu skolā.
1914: ģimene pārceļas uz Blekpūli (Blackpool, Lancashire) Ziemeļanglijā.
1940: pēc Latvijas okupācijas kopā ar citiem britu pilsoņiem atstāj Latviju un caur Maskavu un Vladivostoku aizbrauc uz Austrāliju.
Work1926: iegūst Ph.D. grādu, aizstāvot doktora darbu "The influence of Byron on Russian poetry" (Bairona ietekme krievu dzejā).
1940: gada sākumā universitātes vadība nolemj piešķirt profesora amatu nākāmā akdēmiskā gada beigās. Nodoms netiek īstenot, jo 1940. gada 17. jūnijā Latviju okupē padomju karaspēks.
1953: kļūst par Austrumeiropas studiju grāmatu sērijas redaktoru (Arhlone Press).
1952, 1955, 1957: piedalījies starptautiskos kongresos un konferencēs Londonā, Romā, Belgradā un Oslo.
1956: lasījis lekciju kursu Dienvidslāvijā.
1956: kļūst par Ļubļanas Slāvistikas asociācijas biedru.
1957: Britu Slāvistikas asociācijas prezidents.

Atdzejojumi latviešu valodā

1940: Angļu dzejas antoloģija (sastādījis kopā ar Anšlavu Eglīti)

Atdzejojumi un tulkojumi angļu valodā

1936: The Tricolour Sun ("Trejkrāsainā saule", ievietoti 68 latviešu dzejnieku 125 dzejoļu atdzejojumi un apcere par latviešu dzeju)
1939: Skalbe, Kārlis. Pussy's Water Mill ("Kaķīša dzirnavas"; atkārtoti izdevumi 1946, 1952, 1981)
1951: Kangro, Bernard. Earthbound. Lunda: Tulimuld.
1953: Anthology of modern Estonian poetry. (Sakārtojis un atdzejojis.) Gainesvill : University of Florida Press.
1953: Suits, Gustav. Flames on the Wind. London: Boreas Publishing Co.
1957: A Century of Latvian Poetry
1968: Aigars, Pēteris. The Red Train ("Sarkanais vilciens", izdevums piecās valodās; Londona)


Darbi literatūras vēsturē

1936: Jaunākā angļu literatūra, 1890–1936
1940: The influence of Byron on russian peotry = Bairona ietekme krievu dzejā

Darbi valodniecībā

1936: Angļu rakstu valodas izruna
1951: Languages of the U.S.S.R. (Cambridge)
1953: The Structure and Development of Russian (Cambridge University Press)
1960: Russian Historical Grammar (London University: Athlone Press)
Quotations

Par latviešu dzejas antoloģiju “The Tricolour Sun” (1936)

“Mūsu presē diezgan klusi pagājis kāds tiešām ievērojams gadījums – latvju dzejas antoloģijas iznākšana angļu valodā. [..] Latviešu dzejas antoloģiju sastādījis Latvijā labi pazīstamais docents Dr. Viljams Metjūss (William K. Matthews), un tā saucss “Trīskrāsainā saule” (The Tricolour Sun), pēc Raiņa vārdiem “Senatnē”. Antoloģiju Kembridžā izdevusi V. Heffnera un dēlu izdevniecība. Ar slavējamu iedziļināšanos katra dzejnieka īpatnībā autors sniedzis labākos latviešu dzejas darbus, sākot ar Ausekli, Vensku Edvartu, A. Brigaderi, Esenberģu Jāni, Rūd. Blaumani, J. Janševski, T. Zeifertu, Zvārguļu Edvartu, Ed. Veidenbaumu, Raini, Aspaziju, K. Skalbi un beidzot ar visjaunākiem dzejniekiem, kuri savus krājumus izdevuši vispēdējā laikā. Tulkotājs un antoloģijas sastādītājs Dr. V. Metjuūss ir Latvijas Universitātes docents, pilnīgi pārvalda latviešu valodu un pats izvēlējies tulkojamos darbus, tādēļ latviešu lasītājam ir interesanti vērot lielas nācijas un kultūras pārstāvja uzskatus par mūsu dzeju, kas izpaužas šīs antoloģijas sastādīšanā. Tulkojamo darbu izvēlē mēs varam vērot īpatnēju gaumi, kas varbūt ne katrreiz sakrīt ar latviešu antoloģiju sastādītāju vispārējām līnijām, kurās būs arī sava daļa latviski subjektīvā, bet ir viscaur izprotoša un vērtīgāko izceļoša.”

Eliass, Kārlis. Latvju dzejas antoloģija angļu valodā. Latvijas Kareivis, 1937, 14. februāris.

Par darbu “Jaunākā angļu literatūra, 1890–1936”

“Šis īsais konspektīvais, bet diezgan pilnīgais pārskats par angļu jaunāko literatūru ir rakstīts ar laba pazinēja roku un būs noderīgs visiem, kas interesējas par lielo, bagāto angļu literatūru, kur arī jaunākos laikos pacēlušies īsti dzejiskās radīšanas vadoņi kā D. H. Lorenss un Džemss Džoiss, par kuriem rakstīju savā laikā “Daugavā”. Autora raksturojumi visumā koncentrēti, zīmīgi, pareizi, tikai vietām viņš nodara dažam ievērojamam rakstniekam pāri. Tā viens no smalkākiem angļu stilistiem un “mūžīgākiem” māksliniekiem Oskars Uailds (Wilde, 1856–1900) nav acīmredzot Metjūsam diez cik tīkams, kaut gan kontinentā un pie mums viņš daudz labāk pazīstams par dažu Metjūsa saslavētu autoru. Uailda lugas vēl pēc kara pie mums izrādīja ar labiem panākumiem, un pie “Doriana Greja ģīmetnes” stila un asprātību dzirkstelēm mācījās novelists Jānis Ezeriņš un daudzi dzejnieki. Bet laikam pašā Anglijā Doriana Greja autors arvien vēl trimdinieks un atgriezīsies tur, tāpat kā Bairons, tikai pēc gadsimteņa ar godu, kas viņam pienākas. Toties ar atzinību jāmin, ka V. Metjūsss izcēlis arī tagad jau visā pasaulē pazīstamo ģeniālo Lorensu (Lawrence, 1885–1930), kas dvēseles dzīvē ir bijis tāds pats stigotājs un jaunu novadu atklājējs kā savā laika Šekspīrs, Balzaks, Dostojevskis un Prusts. Varētu vēlēties, ka raksturojumi būtu pilnīgāki, plašāki, dziļāki. Pārskats neko nebūtu zaudējis, ja daži vārdi būtu izmesti, toties par lielākiem meistariem sniegts vairāk.”

Veselis, Jānis. Dr. phil. Viljamss Metjūss – “Jaunākā angļu literatūra 1890–1936”. Sējējs, 1937, Nr. 1.


Par Viljama Metjūsa un Anšlava Eglīša sastādīto “Angļu dzejas antoloģiju” (1940)

"Pēdējā laikā tulkotās literatūras vidū ļoti svarīga nozīme piešķirama Anšlava Eglīša un Viljama Metjūsa rediģētajai “Angļu dzejas antoloģijai”. [..] Plašu ievadu par angļu dzejas attīstību no renesanses līdz tagadnei, tāpat biogrāfiskus datus par katru atsevišķu antoloģijā uzņemto dzejnieku sniedzis erudītais zinātnieks Viljams Metjūss. Ja te varam ko iebilst, tad vienīgi varbūt to, ka viņa stils šai gadījumā varēja būt arī mazliet populārāks. Katrā ziņā viņa apceru lasīšana prasa jau krietnas iepriekšējas zināšanas un speciālu literāru izglītību. Tad nu jānožēlo, ka antoloģijas izplatība un izpratne šai gadījumā gan laikam būs ierobežota. [..] Šķiet, ka Viljams Metjūss bijis arī galvenais noteicējs angļu īpašvārdu rakstības sarežģītā jautājuma izlemšanā. Pazīstot viņu kā angļu fonētikas speciālistu un vispār kā cilvēku ar apbrīnojami spilgtām valodnieka dāvanām, varam to tikai apsveikt. Taču domājam, ka dažos gadījumos konsekvence bijusi pārāk pedantiska. Tik tiešām būs grūti konsekventi ieturēt fonētisko rakstību itin visos angļu īpašvārdos. Ir vairāki vārdi, kam latviešu rakstos un valodā vispār jau nodibinājusies lietojamās izrunas tradīcija. Kaut tā arī nav adekvāta angļu izrunai, būs grūti pret to cīnīties."

Rudzītis, Jānis. Angļu dzejas antoloģija. Sējējs, 1940, Nr. 6.

Occupationstranslator
philologist
Birth time/place22.02.1901
Residence1926 – 1940
Rīga
Rīga

1941 – 1945
Austrālija
Australia
EducationNarva
Narva, Ida-Viru County

Mācījies Minkovicas vācu privātskolā.


Narva
Narva, Ida-Viru County

Mācījies krievu ģimnāzijā.


1914 – 1919
Blackpool, United Kingdom

Vidusskolas izglītību ieguvis Blekpūlā, Anglijā (Blackpool Grammar School).


1919 – 1923
Mančestra
Manchester, Greater Manchester

Studējis tautasaimniecību, vēlāk slāvu filoloģiju Viktorijas universitātē Mančestrā ieguvis B.com. (1922) un B.A. (1923) grādu.


1923 – 1925
Londona
London, Greater London, United Kingdom

Studē Austrumeiropas tautu valodas un salīdzināmo literatūrzinātni Londonas Universitātes Karaliskajā koledžā (King's College).

Working place1926 – 1932
English Language Institute
Rīga
Rīga
Lektors

1932 – 1940 (Date is approximate)
University of Latvia
Rīga
Rīga
Angļu valodas un literatūras docētājs

1941 – 1943
Kvīnslenda
Queensland, Australia

Mācījis vācu valodu Kvīnslendas Universitātē.


1943 – 1945
Brisbena
Brisbane, Queensland, Australia

Militārais cenzors Austrālijas Armijas departamentā (Australian Department of the Army)

"Drīz pēc ierašanās Austrālijā iestājos brīvprātīgi kara cenzūrā, un, kad sākās karš ar Japānu, mani saistīja pie Austrālijas armijas (AMF) cenzūras. Palīdzēju arī ģen. D. Mac Artur'am, kad amerikāņu karaspēka galvenais štābs atradās Brizbanā. Mans pienākums bija tulkot dokumentus utt. no kādām 50 valodām, jo pamazām biju iemācījies vairākas eksostiskas valodas, piemēram, malajiešu, fidžijiešu, samoāņu, tagalogu u. c. iemācījos arī dažas Ziemeļindijas valodas un tagad ziņu kādas 80. Bez tam pasniedzu vācu valodu Kvīnzlandes universitātē un biju dažu literāru laikrakstu līdzstrādnieks. paguvu arī intensīvi studēt – valodniecību, fonētiku, pa daļai literatūru..."

Viljama Metjūsa vēstule Andrejam Johansonam 1946. gada 25. jūlijā. (Citēts pēc: Johansons, Andrejs. Rīgas svārki mugurā. Rīga: Daugava, 2000, 177.–178. lpp.)


1946 – 1948
Londona
London, Greater London, United Kingdom

Londonas Universitātes Slāvistikas un Austrumeiropas studiju skola, krievu valodas un literatūras docētājs


1950 – 1958
Londona
London, Greater London, United Kingdom
Londonas Universitātes Slāvistikas un Austrumeiropas studiju skolas Valodas un literatūras nodaļas (Department of Language and Literature) vadītājs

1950 – 1958
Žurnāls "The Slavonic and East European Review"
Londona
London, Greater London, United Kingdom

Galvenais redaktors

Place/time of death03.05.1958
Londona
London, Greater London, United Kingdom

Surbitona (Londonas dienvidrietumu piepilsēta)



Map legend











Showing 1-15 of 15 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Austrālija
(Australia)
1941 - 1945ResidenceCountry
2Rīga
(Rīga)
1926 - 1940ResidenceCity
3Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
03.05.1958Place/time of deathCity
4Narva
(Narva, Ida-Viru County)
(Not set)EducationCity
5Narva
(Narva, Ida-Viru County)
(Not set)EducationCity
6Blackpool, United Kingdom1914 - 1919EducationCity
7Mančestra
(Manchester, Greater Manchester)
1919 - 1923EducationCity
8Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
1923 - 1925EducationCity
9Rīga
(Rīga)
1926 - 1932Working placeCity
10Rīga
(Rīga)
1932 - 1940Working placeCity
11Brisbena
(Brisbane, Queensland, Australia)
1943 - 1945Working placeCity
12Kvīnslenda
(Queensland, Australia)
1941 - 1943Working placeRegion, area
13Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
1946 - 1948Working placeCity
14Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
1950 - 1958Working placeCity
15Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
1950 - 1958Working placeCity

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.