Vija Upmale

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Author (28); Person of reception (14)

Photos: Person in photo(3)

NameVija Upmale
SummaryVija Upmale (1932–1996) — rakstniece, pedagoģe. Beigusi Cēsu skolotāju institūtu un Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu, strādājusi par skolotāju. Daiļrades sākumposmā rakstījusi prozu bērniem. Tajā raksturīgas asprātīgas un neparastas situācijas, spraigs dialogs, reljefi bērnu raksturi. 80. un 90. gados sākusi rakstīt pieaugušajiem — stāstu krājumā "Mežkroga gravīras" (1982) un romānos "Zemes sāpe" (1989), "Lauska" (1991) tēloti lauku cilvēku dramatiskie likteņi kara un pēckara laikā, iedziļinoties tēlu psiholoģijā un atklājot precīzu vides un raksturu tēlojumu.
Work1960: pirmā publikācija – skice "Bitīte" (Padomju Jaunatne, 04.12.1960.).

Proza bērniem

1968: "Mazais Muks" (Liesma).
1970: "Brigas un kapteiņi" (Liesma).
1972: "Mans pasta balodis" (Liesma).
1973: "Jautrās nedienas" (Liesma).
1977: "Papagaiļa saulessvece" (Liesma). Ekranizēts 1987. gadā ar nosaukumu "Saulessvece".
1980: "Normunds un burvju mākslinieks Niko" (Liesma).
1981: "Arņa spēles" (Liesma).
1982: "Draudzības spieķi" (Liesma).
1988: "Slepenais rēbuss" (Liesma).

Stāsti

1982: "Mežkroga gravīras" (Liesma).

Romāni

1989: "Zemes sāpe" (Liesma). ( E. Veidenbauma prēmija)
1991: "Lauska" (Liesma).
1993: "Mēs dzīvosim vēstulēs" (Preses nams).

1996: romāns "Naudas vērpetēs" saīsinātā variantā publicēts laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze".
Quotations

Par stāstu krājumu bērniem "Draudzības spieķi" (Liesma, 1982)

"Vijas Upmales jaunākā grāmata šajā uzskaitījumā labi iederas ne vien hronoloģiski, bet arī kā latviešu bērnu literatūras reālistisko tradīciju konsekvents turpinājums. Turpinājums vistiešākā veidā, realitātei rakstnieces darbos gandrīz nemaz nedeformējoties, paliekot kāda notikuma, dzīves fakta veidolā [..]. V. Upmales stāstos ir veiksmīgi savākti un sintezēti literārie tēli, kas ar savu darbību vairāk vai mazāk veiksmīgi sasaista šos realitātes blokus mākslas darbos. [..] rakstniece draudzību savos stāstos nereducē tikai uz bērnu savstarpējo draudzēšanos (šī jau ir tā viena apbružāta vasa!), bet gan draudzību rāda kā kontaktēšanās formu, kā bērnu attieksmi attiecībās ar pasauli. Un te jau ietverta bērnu literatūras specifika, kas izriet no šis mazā lasītāja attieksmes pozīcijas un uztveres spējām."

Rungulis, Māris. Trīs stāsti par bērniem – lasīšanai bērniem. Literatūra un Māksla, 7.10.1982.

Par garstāstu "Slepenais rēbuss" (Liesma, 1988)

"Pārsteidz autores lietpratība un plašā erudīcija tehnikas būšanās: garstāstā tā vien ņirb dažādu detaļu un mezglu nosaukumi, kā svētā rituālā aizturētu elpu un pavērtām mutēm pārējie vēro Jurīša pūles iedarbināt motoru vai Ričuka montāžas darbus, laiku pa laikam uzvirmo "izpūtēja saldie dūmi". Taču neuzlūkosim grāmatu par himnu divdesmitā gadsimta tehnikas brīnumiem, garajā un sarežģītajā ceļā, sākot no nekā, tikt pie braucamā, kas kust uz priekšu, atklājas arī zēnu raksturi, iezīmējas pieaugušo dzīves kolīzijas."

Aļķis, Ivars. Puikas vienmēr paliek puikas. Karogs, 01.08.1988.


Par stāstu krājumu "Mežkroga gravīras" (Liesma, 1982)

"Mežkroga gravīras" tā savu stāstu kopojumu nosaukusi autore. Tas veidots kā noteiktā vidē (laukos, Mežkroga apkaimē) dzīvojošu cilvēku likteņu zīmējums. Jāsaka gan, ka darbības vietas vienība ir vairāk ārēja un tāpēc neveic krājumā kompozicionālu uzdevumu nav saistības starp tēloto cilvēku dzīvēm, katrā no stāstiem ir sava mikrovide, līdz ar to neveidojas kopīga Mežkroga dzīves aina. [..] Tā mēs esam nonākuši pie vienas no recenzējamās grāmatas īpatnībām — tā nav īsti reālistiska proza, te raksturi nedarbojas reālistiski tvertā sociāli vēsturiskā telpā, tā autori neinteresē. Pāri visam dominē cilvēku pārdzīvojumi, jūtu pasaule, kas attēlota kāpināti romantiskā krāsu sabiezinājumā. [..] vairāk pievēršoties pašai dzīvajai dzīvei, Vija Upmale arī pieaugušajiem lasītājiem domātajos darbos var pateikt savu, vēl citu nepateiktu, bet mums visiem vajadzīgu par dzīvi un cilvēkiem."

Kiršentāle, Ingrīda. Jaunā jomā un lomā. Literatūra un Māksla, 22.07.1983.
Occupationsauthor
educator
Birth time/place14.10.1932
Upmaļi
"Upmaļi", Ērģemes pagasts, Valkas novads, LV-4711
EducationTurna
Turna, Ērģemes pagasts, Valkas novads

Turnas pamatskola


Unknown – 1952
Valkas 1. vidusskola
Raiņa iela 28A, Valka
Raiņa iela 28A, Valka, Valkas novads, Latvija, LV-4701

1952 – 1954
Cēsis Teacher Training Institute
Bērzaines iela 34, Cēsis
Bērzaines iela 34, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

1954 – 1959 (Date is approximate)
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Rīga

Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa.

Working place1954 – 1971
Olaines 1. vidusskola
Olaine
Olaine, Olaines novads
Participation in organisations1974
Latvian Soviet Writers’ Union
Place/time of death02.03.1996
Buried09.03.1996
Ērģemes kapi
"Kapi", Ērģemes pagasts, Valkas novads, LV-4711
RewardsEduarda Veidenbauma literārā prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Zemes sāpe".
1988

Pastariņa prēmija
Prēmija piešķirta par garstāstu "Slepenais rēbuss".
1990

Map legend









Showing 1-7 of 7 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Upmaļi
("Upmaļi", Ērģemes pagasts, Valkas novads, LV-4711)
14.10.1932Birth time/placeFarmstead
2Ērģemes kapi
("Kapi", Ērģemes pagasts, Valkas novads, LV-4711)
09.03.1996BuriedCemetery
3Raiņa iela 28A, Valka
(Raiņa iela 28A, Valka, Valkas novads, Latvija, LV-4701)
1952EducationBuilding, house
4Bērzaines iela 34, Cēsis
(Bērzaines iela 34, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
1952 - 1954EducationBuilding, house
5Rīga
(Rīga)
1954 - 1959EducationCity
6Turna
(Turna, Ērģemes pagasts, Valkas novads)
(Not set)EducationVillage
7Olaine
(Olaine, Olaines novads)
1954 - 1971Working placeCity

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.