Works: Author (28); Person of reception (14)
Photos: Person in photo(3)
| Name | Vija Upmale |
|---|---|
| Summary | Vija Upmale (1932–1996) — rakstniece, pedagoģe. Beigusi Cēsu skolotāju institūtu un Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu, strādājusi par skolotāju. Daiļrades sākumposmā rakstījusi prozu bērniem. Tajā raksturīgas asprātīgas un neparastas situācijas, spraigs dialogs, reljefi bērnu raksturi. 80. un 90. gados sākusi rakstīt pieaugušajiem — stāstu krājumā "Mežkroga gravīras" (1982) un romānos "Zemes sāpe" (1989), "Lauska" (1991) tēloti lauku cilvēku dramatiskie likteņi kara un pēckara laikā, iedziļinoties tēlu psiholoģijā un atklājot precīzu vides un raksturu tēlojumu. |
| Work | 1960: pirmā publikācija – skice "Bitīte" (Padomju Jaunatne, 04.12.1960.).Proza bērniem1968: "Mazais Muks" (Liesma).1970: "Brigas un kapteiņi" (Liesma). 1972: "Mans pasta balodis" (Liesma). 1973: "Jautrās nedienas" (Liesma). 1977: "Papagaiļa saulessvece" (Liesma). Ekranizēts 1987. gadā ar nosaukumu "Saulessvece". 1980: "Normunds un burvju mākslinieks Niko" (Liesma). 1981: "Arņa spēles" (Liesma). 1982: "Draudzības spieķi" (Liesma). 1988: "Slepenais rēbuss" (Liesma). Stāsti1982: "Mežkroga gravīras" (Liesma).Romāni1989: "Zemes sāpe" (Liesma). ( E. Veidenbauma prēmija)1991: "Lauska" (Liesma). 1993: "Mēs dzīvosim vēstulēs" (Preses nams). 1996: romāns "Naudas vērpetēs" saīsinātā variantā publicēts laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze". |
| Quotations | Par stāstu krājumu bērniem "Draudzības spieķi" (Liesma, 1982)"Vijas Upmales jaunākā grāmata šajā uzskaitījumā labi iederas ne vien hronoloģiski, bet arī kā latviešu bērnu literatūras reālistisko tradīciju konsekvents turpinājums. Turpinājums vistiešākā veidā, realitātei rakstnieces darbos gandrīz nemaz nedeformējoties, paliekot kāda notikuma, dzīves fakta veidolā [..]. V. Upmales stāstos ir veiksmīgi savākti un sintezēti literārie tēli, kas ar savu darbību vairāk vai mazāk veiksmīgi sasaista šos realitātes blokus mākslas darbos. [..] rakstniece draudzību savos stāstos nereducē tikai uz bērnu savstarpējo draudzēšanos (šī jau ir tā viena apbružāta vasa!), bet gan draudzību rāda kā kontaktēšanās formu, kā bērnu attieksmi attiecībās ar pasauli. Un te jau ietverta bērnu literatūras specifika, kas izriet no šis mazā lasītāja attieksmes pozīcijas un uztveres spējām."Rungulis, Māris. Trīs stāsti par bērniem – lasīšanai bērniem. Literatūra un Māksla, 7.10.1982. Par garstāstu "Slepenais rēbuss" (Liesma, 1988)"Pārsteidz autores lietpratība un plašā erudīcija tehnikas būšanās: garstāstā tā vien ņirb dažādu detaļu un mezglu nosaukumi, kā svētā rituālā aizturētu elpu un pavērtām mutēm pārējie vēro Jurīša pūles iedarbināt motoru vai Ričuka montāžas darbus, laiku pa laikam uzvirmo "izpūtēja saldie dūmi". Taču neuzlūkosim grāmatu par himnu divdesmitā gadsimta tehnikas brīnumiem, garajā un sarežģītajā ceļā, sākot no nekā, tikt pie braucamā, kas kust uz priekšu, atklājas arī zēnu raksturi, iezīmējas pieaugušo dzīves kolīzijas."Aļķis, Ivars. Puikas vienmēr paliek puikas. Karogs, 01.08.1988. Par stāstu krājumu "Mežkroga gravīras" (Liesma, 1982)"Mežkroga gravīras" tā savu stāstu kopojumu nosaukusi autore. Tas veidots kā noteiktā vidē (laukos, Mežkroga apkaimē) dzīvojošu cilvēku likteņu zīmējums. Jāsaka gan, ka darbības vietas vienība ir vairāk ārēja un tāpēc neveic krājumā kompozicionālu uzdevumu nav saistības starp tēloto cilvēku dzīvēm, katrā no stāstiem ir sava mikrovide, līdz ar to neveidojas kopīga Mežkroga dzīves aina. [..] Tā mēs esam nonākuši pie vienas no recenzējamās grāmatas īpatnībām — tā nav īsti reālistiska proza, te raksturi nedarbojas reālistiski tvertā sociāli vēsturiskā telpā, tā autori neinteresē. Pāri visam dominē cilvēku pārdzīvojumi, jūtu pasaule, kas attēlota kāpināti romantiskā krāsu sabiezinājumā. [..] vairāk pievēršoties pašai dzīvajai dzīvei, Vija Upmale arī pieaugušajiem lasītājiem domātajos darbos var pateikt savu, vēl citu nepateiktu, bet mums visiem vajadzīgu par dzīvi un cilvēkiem."Kiršentāle, Ingrīda. Jaunā jomā un lomā. Literatūra un Māksla, 22.07.1983. |
| Occupations | author educator |
| Birth time/place | 14.10.1932 Upmaļi "Upmaļi", Ērģemes pagasts, Valkas novads, LV-4711 |
| Education | Turna Turna, Ērģemes pagasts, Valkas novads Turnas pamatskola Unknown – 1952 Valkas 1. vidusskola Raiņa iela 28A, Valka Raiņa iela 28A, Valka, Valkas novads, Latvija, LV-4701 1952 – 1954 Cēsis Teacher Training Institute Bērzaines iela 34, Cēsis Bērzaines iela 34, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 1954 – 1959 (Date is approximate) Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Rīga Rīga Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa. |
| Working place | 1954 – 1971 Olaines 1. vidusskola Olaine Olaine, Olaines novads |
| Participation in organisations | 1974 Latvian Soviet Writers’ Union |
| Place/time of death | 02.03.1996 |
| Buried | 09.03.1996 Ērģemes kapi "Kapi", Ērģemes pagasts, Valkas novads, LV-4711 |
| Rewards | Eduarda Veidenbauma literārā prēmija Prēmija piešķirta par romānu "Zemes sāpe". 1988 Pastariņa prēmija Prēmija piešķirta par garstāstu "Slepenais rēbuss". 1990 |
|---|
Map legend
Showing 1-7 of 7 items.
| # | Location | Date | Type | Type of place |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Upmaļi ("Upmaļi", Ērģemes pagasts, Valkas novads, LV-4711) | 14.10.1932 | Birth time/place | Farmstead |
| 2 | Ērģemes kapi ("Kapi", Ērģemes pagasts, Valkas novads, LV-4711) | 09.03.1996 | Buried | Cemetery |
| 3 | Raiņa iela 28A, Valka (Raiņa iela 28A, Valka, Valkas novads, Latvija, LV-4701) | 1952 | Education | Building, house |
| 4 | Bērzaines iela 34, Cēsis (Bērzaines iela 34, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101) | 1952 - 1954 | Education | Building, house |
| 5 | Rīga (Rīga) | 1954 - 1959 | Education | City |
| 6 | Turna (Turna, Ērģemes pagasts, Valkas novads) | (Not set) | Education | Village |
| 7 | Olaine (Olaine, Olaines novads) | 1954 - 1971 | Working place | City |