Works: Author (7); Compiler (1); Person of reception (7)
Photos: Person in photo(1)
| Name | Vija Svīkule |
|---|---|
| Additional names | Folmane |
| Name at birth | Zvezdova |
| Summary | Rakstniece Vija Svīkule (1924–1971) dzimusi strādnieku ģimenē, 2. pasaules kara bēgļu gaitās Krievijā strādājusi par sanitāri. Pēc atgriešanās Latvijā neklātienē studējusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā, strādājusi izdevumu "Pionieris", "Bērnība" redakcijā. Vairāku stāstu krājumu autore. Žaņa Grīvas sieva. |
| Personal information | Dzimusi Rīgas strādnieka Tihova un Vilhelmīnes Zvezdovu ģimenē. 2. pasaules kara bēgļu gaitās devās uz Urāliem, kur pabeidza medicīnas māsu kursus, pēc tam strādāja hospitālī Jaroslavļā. Precējusies ar rakstnieku Žani Grīvu. |
| Work | Stāsti un tēlojumi"Prezidenta apelsīni" (1966)"Mirkļu mozaīka" (1968) "Gājputnu balsis" (1970) "Piala" (1972) TulkojumiCvetans Stojanovs.Mēs un Arčijs: ekskursiju vadītāja piezīmes (LVI 1963).Izidors Štoks. Ļeningradas prospekts: drāma 3 cēlienos (LVI, 1964). Federiko Garsija Lorka. Bernardas Albas māja. Drāma par sievietes likteni Spānijas ciematos (Liesma, 1965). |
| Quotations | "Rakstnieces talanta spilgtākās iezīmes pamanījām jau viņas trešajā grāmatā "Gājputnu balsis". Tajā bija ievietoti septiņi stāsti, kurus it veiksmīgi apvienoja virsrakstā ievītā gājputnu tēma. Gribas sacīt, ka Vijas Svīkules īpatnības un talanta iezīmes visspilgtāk parādījās divos krājuma stāstos: "Gājputnu balsis" un "Aiziešana". Pirmajā autore emocionāli iedarbīgi un pārliecinoši notēlo kara pēdējo dienu traģiku. Vismiermīlīgākajos apstākļos, uz vitāla, dzīvības spēka pilna dabas fona vada komandieris Viktors Varkalis atceras aizvadīto dzīvi, kura nebūt nav bijusi gluda. Karš beidzies. Ko darīt tālāk? Nupat taču pa īstam jāsāk dzīvot. Un tieši tad sākas traģēdija. Šāds pavērsiens it kā tradicionālas tēmas risinājumā ienes svaigu intonāciju, rada vēlamo māksliniecisko efektu. Iebildumus rada vienīgi rakstnieces cenšanās par katru cenu visu nokomentēt. Tā pašās stāsta beigās emocionālajā tēlojumā kā svešķermenis ielaužas visparastākais notikuma pārstāsts. "Aiziešana" simpatizē ar to, ka atkal sastopamies ar izteiksmīgu tēlojumu, kas tik raksturīgs viņas labākajiem darbiem. Rakstniecei veiksmīgi izdevies izvairīties no didaktikas, kas nāk līdzi stāsta tematikai. (..) Vijas Svīkules pēdējā grāmatiņa "Piala" daļēji turpina "Gājputnu balsīs" aizsākto kara laika tematiku, tikai šoreiz citā mākslinieciskā izpildījumā. Tie ir tēlojumi un skices, vienu otru gribētos nosaukt pat par miniatūru (piemēram, "Tava roka", "Kalna otrā pusē"). (..) Šajos tēlojumos un skicēs visvairāk saista autores prasme aizvadīt līdz lasītājam savas vistiešākās izjūtas, pārdomas, pārdzīvojumu. Izteiksmīgu valodu runā paši mākslinieciskie tēli, kur visai ievērojama vieta ierādīta dabas tēlojumiem, cilvēku izjūtām. Lielākoties tie ir emocionāli iedarbīgi. (..) Salīdzinājumā ar iepriekšējām grāmatām Vija Svīkule kļuvusi vienkāršāka, sirsnīgāka. Šajos tēlojumos un skicēs asociāciju plūsma vijas ar pavisam reālu tēlojumu, kas viņas daiļradē ir lēciens jaunā kvalitātē. (..) Viena no raksturīgākajām iezīmēm simpātisks humors, īpaši skicē "Tēvi un dēli". Taču nebūt nevaram sacīt, ka visi krājumā ievietotie tēlojumi ir vienādi augstā mākslinieciskā līmenī. No dažiem kā īlens no maisa vēl duras laukā moralizēšana, mākslinieciski nepiepildīts idejiskums. To gribētos attiecināt uz tādiem darbiem kā "Piala", "Nedarbi", "Uz jauno māju". "
Gunārs Kļava. Pusvārdā aprauta dziesma. "Literatūra un Māksla" Nr. 9, 26.02.1972. "V. Svīkules četrdesmit septiņi dzīves gadi bija lielu sociālu un psiholoģisku kontrastu, dziļu pārvērtību laiks, kas deva bagātu materiālu prozas darbiem, kuri cieši balstījās dzīves realitātē, galvenokārt ieveidojās pašās dzīves formās. No krājuma uz krājumu pilnveidojās rakstnieces prasme atlasīt materiālu, izvairoties no fotogrāfiskā reālisma, kailākas didaktikas, psiholoģiski un emocionāli iekrāsojot detaļu. Šādā virzienā īpašu padziļinājumu vērojam viņas tēlojumu krājumā "Piala". Septiņpadsmit tēlojumi, katrs pāris lappuses garš, aptver V. Svīkulei jau agrāk raksturīgo tematisko loku. (..) Laba tiesa tēlojumu veidoti "es" formā. Vispār V. Svīkules darbos daudz autobiogrāfiska materiāla, visvairāk traģisko Lielā Tēvijas kara dzīves ainu uzzīmējumos. (..) H. Gāliņš izdevumā "Jaunās Grāmatas" (1972, 1) par raksturīgāko V. Svīkules "Pialas" iezīmi atzīst optimismu, un šādam vērtējumam varam tikai pievienoties. Rakstniece ir optimiste tādā ziņā, ka viņa tic mūsu šodienas cilvēkam, tā humānismam, spēkam, apliecina rītdienu, tajā pašā laikā nevairoties pieminēt arī dažādas nebūšanas. (..) "Pialā" skan slavinājums melnā darba darītājam, cilvēkam ar bagātu dvēseli, kas savos līdzbiedros un nākotnē veras ar gaišu, saulainu smaidu. Tur, kur Vija Svīkule izgājusi ne no dzīvās dzīves, reālā vērojuma, bet no iecerētās idejas, izlīdzoties ar konstrukciju, tāpat kā iepriekšējos krājumos pazib didaktika, mākslinieciski nepiepildīta shēma ("Uz jauno māju", "Nedarbi", "Kapteiņi"), taču šādu lappušu nav daudz." Jānis Kleiva. Pēdējā piala. "Karogs" Nr. 5, 1.05.1972. "Vija Svīkule bija optimiste šī vārda visplašākajā nozīmē. (..) Dzīve taču aizvien uzvar, tāds visu mūžu bija Vijas Svīkules uzskats visā viņas daiļradē. (..) Žurnālistes gaitas Vijai Svīkulei nākušas gan par labu, paplašinājušas viņas redzesloku, daiļrades tematisko aploci, taču tai pašā laikā ne vienmēr ir ļāvušas atbrīvoties no faktu gūsta." Harijs Gāliņš. Sīkstums. Vija Svīkule. Kartupelis zied. R., 1974, 345. lpp. |
| Links | Žanis Grīva - Husband |
| Occupations | author |
| Birth time/place | 23.03.1924 Rīga Rīga |
| Education | Rīgas 3. vidusskola Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļas neklātiene |
| Working place | Jaroslavļa Yaroslavl, Yaroslavl Oblast, Russia Medmāsa kara hospitālī Rīgas radiofons Rīga Rīga Žurnāliste Laikraksts "Pionieris" Rīga Rīga Žurnāliste Žurnāls "Bērnība" Rīga Rīga Žurnāliste |
| Participation in organisations | 1970–1971 Latvian Soviet Writers’ Union Rīga Rīga Biedre |
| Place/time of death | 22.10.1971 Rīga Rīga |
| Buried | 1971 Raiņa kapi Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026 |
| # | Location | Date | Type | Type of location |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 23.03.1924 | Birth time/place | City |
| 2 | Rīga (Rīga) | 22.10.1971 | Place/time of death | City |
| 3 | Raiņa kapi (Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026) | 1971 | Buried | Cemetery |
| 4 | Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010) | (not set) | Education | Building, house |
| 5 | Brīvības bulvāris 32, Rīga (Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050) | (not set) | Education | Building, house |
| 6 | Jaroslavļa (Yaroslavl, Yaroslavl Oblast, Russia) | (not set) | Working place | City |
| 7 | Rīga (Rīga) | (not set) | Working place | City |
| 8 | Rīga (Rīga) | (not set) | Working place | City |
| 9 | Rīga (Rīga) | (not set) | Working place | City |
| 10 | Rīga (Rīga) | 1970 - 1971 | Participation in organisations | City |
