Roberts Eidemanis

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Author (70); Person of reception (42)

Photos: Person in photo(4)

NameRoberts Eidemanis
PseudonymIndriķis Priede, Roberts Lejgalietis, Malēnietis
Summary

Roberts Eidemanis (1895–1937) – rakstnieks un padomju militārais darbinieks. Beidzis Valkas reālskolu (1914), mācījies Petrogradas Mežu institūtā (1914–1916), iesaukts cariskās Krievijas armijā, nosūtīts uz Kijevas karaskolu. Pilsoņu kara laikā Sarkanās armijas divīzijas un armijas komandieris, vadījis cīņas pret čehoslovāku korpusu Sibīrijā, pret Deņikina un Vrangeļa armiju. Vēlāk ieņēmis atbildīgus amatus PSRS bruņotajos spēkos, bijis Frunzes Kara akadēmijas un Osoaviahima priekšnieks. 1937. gadā arestēts, tiesāts un nošauts.

Roberts Eidemanis rakstījis dzeju, prozu (stāsti, romāns) un lugas. 20. gadsimta otrajā desmitgadē (1912–1914) tapušie literārie darbi mākslinieciskā ziņā vēl negatavi, dzeju caurstrāvo romantisks nemiers, prozā un lugā ieskanas sociālie motīvi. Lielākā daļa daiļdarbu tapuši 20. un 30. gados Padomju Savienībā, tajos dominē padomju cilvēka, sociālistiskās iekārtas, Oktobra apvērsuma un komunistiskās partijas slavināšana, romantisko pasaules skatījumu, kas nedaudz saglabājies dzejā, pārmāc klišejisks patoss un lozungi. Izvērsta arī Pilsoņu kara tēma, tēloti 1905. gada notikumi, kolektivizācija, personisko interešu pakļaušana boļševisma ideāliem, nežēlīga, bezkompromisa cīņa pret šķiras ienaidniekiem.

Personal information1895: 9. maijā dzimis tautskolotāja Pētera un viņa sievas Karlīnes Eidemaņu deviņu bērnu ģimenē kā septītais bērns. Māsas – Zigrīda, Anita, brāļi – Hermanis (vecākais, pēc tēva nāves 1907. gadā strādājis par skolotāju Lejasciema draudzes skolā, Ādolfs un Fēlikss bijuši inženieri, reperesēti 1938. gadā, Verners, Haralds. Roberta Eidemaņa tēva māsa ir Linarda Laicena māte.
1913: Valkā iepazīstas ar ģimnāzisti Olgu Krilovu, savu nākamo sievu.
Dēli Gunārs un Arnolds.
Work

Literārā darbība

1908: pirmā publikācija – dzejolis "Kaisli skūpstot vējiņš mazs..." laikraksta "Latvija" literārajā pielikumā (Nr. 20).
1911: iepazīstas ar Augustu Saulieti un Andreju Upīti.

Roberta Eidemaņa darbi

Dzeja
1910: Straumē
1912: Uz saules taka
1920: Uguns un ziedi (kopkrājums ar Pēteri Sviri un Alvilu Cepli)
1924: Zeme un maize smaržo
1925: Neapturams gājiens (poēmas)
1930: Ejam tālāk uzbrukumā
1934: Vārdi un gadi (izlase)
1936: Ar paceltu galvu
1970: Trokšņainā saule (izlase)

Proza
Stāsti
1912: Svešā malā
1926: Miestiņa stāsti
1926: Pienākums; Mežā; Pavārs Kolguškins
1929: Akmeņu sacelšanās
1929: Vaskis
1933: Ap saules lēktu
1935: Pirms vētras (ietverta arī luga)
1958: Izlase
1961: Izlase (kopā ar Augustu Arāju-Bērci, Ernestu Efertu-Kluso, Linardu Laicenu)
1964: Izlase (kopā ar Augustu Arāju-Bērci, Ernestu Efertu-Kluso, Linardu Laicenu)
1965: Akmeņu sacelšanās
1985: Divkauja (izlase)

Romāns
1925: Ielenktie

Lugas
1913: Kalnāju dzimta
1918: Atkalredzēšanās
1935: Atkalredzēšanās
1989: Ceļa cirtēji (kopkrājums, publicēta luga “Atkalredzēšanās”)

Militārā darbība

1917: oktobrī tiek ievēlēts Padomju Sibīrijas Centrālās izpildkomitejas valdē un kļūst par tās priekšsēdētāja biedru.
1917: decembrī Irkustskā piedalījās junkuru sacelšanās apspiešanā.
1918: maijā Omskas rajonā vadīja cīņu pret čehoslovāku korpusu, vēlāk vadīja vairākas Sibīrijas partizānu nodaļas.
1919: gada sākumā Eidemanis komandēja 16. strēlnieku divīziju Donas frontē cīņās pret ģenerāli Krasnovu pēc tam kā 41., vēlāk 46. strēlnieku divīzijas komandieris cīnījās pret Deņikina karaspēku.
1920: Eidemanis komandēja 13. armijas kaujās pret Vrangeļa armiju. Viņa vadītajai armijai bija izšķiroša nozīme Kahovkas placdarmu aizstāvēšanā.
1920: 13. martā apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni par nopelniem Pilsoņu kara frontēs.
1921: iecelts par Ukrainas un Krimas kara apgabala komandiera vietnieku. Tur kopā ar Frunzi vadīja cīņu pret Mahno vienībām Ukrainā.
1924: pēc pilsoņu kara, iecelts par Sibīrijas kara apgabala komandieri.
1924: 6. maijā apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni par nopelniem Pilsoņu kara frontēs.
1925–1932: Frunzes vārdā nosauktās Kara akadēmijas priekšnieks un komisārs.
1932: Revolucionārās kara padomes locekli un Aviācijas ķīmijas Centrālās padomes priekšsēdētājs.
1934: 15. janvārī apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni par Sarlanās armijas jauno virsnieku audzināšanu.
1935: 20. novembrī piešķirta korpusa komandiera pakāpe,
1937: 22. maijā arestēts, spīdzināšanā atzinis savu dalību militāri fašistiskā sazvērestībā un latviešu pagrīdes organizācijā.
1937: 11. jūnijā speciālā PSRS Augstākās tiesas sēdē Eidemanim piesprieda nāves sodu
1937: 12. jūnijā sods izpildīts. Līķis slepeni kremēts Maskavas Donas kapsētā un apglabāts masu kapā.

Quotations

Roberts Eidemanis par savu dzeju

"Par sirsnību un skaidrību manās dzejās man pirmām kārtām ir jāpateicas manas dzejas audzinātājai, kādai Lejasciema ravētājai un dziedātājai vecajai Caunes mātei. Viņa man lika atrast vārdus daudzām dziesmām, kuras abi kopā dziedājām.
Nenoliedzot to, ka jaunībā esmu centies mācīties no agrā Skalbes, Raiņa, Plūdoņa, Saulieša, izcilus vieta manām jaunībā rakstītajām dzejām tomēr pieder Caunes mātei. Es apzinīgi esmu sev stādījis par uzdevumu rakstīt skaidrāk, vienkāršāk, nevulgarizējot teikto, pateikt viņu no sirds."

Eidemanis, Roberts. Celtniecības darbs iejūsmo. Komunāru Cīņa, 1934, 17. aprīlī.

Par Roberta Eidemaņa daiļradi

"Bet kas bija Eidemanis? Karavadonis, kas dzejoja? Vai dzejnieks, kas karoja? Vai nebija tā, ka aiz Eidemaņa "karavadoņa" muguras visai droši jutās visa "latviešu padomju literatūra" Krievijā? Un kā notika visai romantiski noskaņotā jaunā cilvēka kļūšana par "komkoru", kuram nebija vēl ne trīsdesmit, kad viņš rīkojās ar tūkstošu un tūkstošu dzīvībām, kad viņam domās bija jāaptver Sibīrijas un Ukrainas karalauku plašumi? Un ko jaunajam dzejniekam deva saskare ar Jāni Kārsteni, Augustu Saulieti, ko – ar brālēnu Linardu Laicenu? Un vēlāk – viņa nonākšana Krievijas militāro darbinieku augstākajās aprindās? Kāda nozīme viņa dzīvē bija draudzībai ar sava laika krievu literātiem, Borisu Piļņaku, piemēram, kas nebūt nebija tik "vienādi domājošs" ar "varas virsotnēm"? Tie ir jautājumi nākotnei, kas varētu līdzēt Eidemani vairāk ierakstīt sava laika kontekstā – gan literārajā, gan sabiedriskajā. Līdz ar to saprast 20. un 30. gadu latviešu sabiedrības dzīvi Padomju Krievijā, kas visai nelabvēlīgos apstākļos veidoja savdabīgu kultūrvidi. [..]
Viss R. Eidemaņa sarakstītais, šķiet, satilptu vienā lielā sējumā. Nevarētu teikt, ka tas būtu daudz, taču viņa sarakstītais ir interesanta liecība par Krievijā palikušajiem rakstniekiem, kuri atbilstoši saviem politiskajiem uzskatiem mēģināja veidots "savu" literatūru, atrodoties savdabīgās attiecībās gan ar "pagātnē palikušo" latviešu literatūru, gan "tagadnes" (t. i., 20.–30. gadu) krievu literatūru. Tādēļ īpašas uzmanības vērts ir šis sākuma posms, kad literatūra vēl neatrodas kanonu varā un kad vēl nav iezīmējusies "vienotās padomju literatūras" viennozīmība un vienbalsība, kas sastindzina 30. gadu literatūru. Šajā laikā – 20. gados un 30. gadu sākumā – vēl iezīmējas meklējumi, kas raksturīgi katrai sociālajai grupai, kura nonākusi jaunā situācijā, tās mēģinājumi izveidot savas attieksmes pret pasauli kā dzīvē, tā literatūrā."

Briedis, Raimonds. Tēraudvēju aizrautais (Robertam Eidemanim – 100). Varavīksne 1995. Rīga: Liesma, 1995, 160., 174. lpp.

Par dzejoļu krājumu "Ejam tālāk uzbrukumā" (1930)

"[..] Eidemanis viens no apdāvinātākiem [latviešu dzejniekiem Padomju Savienībā]; ne tik daudz nododas formas meklējumiem kā vielas izlasei. Krājumā 58 dzejoli, lielā daļa gan uzrakstīta ar tendenci, it kā uz pasūtījumu, tomēr nezaudē ne spraigumā, ne ritma sajūtā. Tas pierāda, ka dzejnieks ar nolūku var, izvēloties tēmas, negaidot tā saucamās "iedvesmes". Ne tikai Eidemanis ir lietojis šo metodi, bet gandrīz visi tagad rakstošie Padomju Savienības rakstnieki dara tāpat. Lai mēs piekrītam vai nepiekrītam zināmas ideoloģijas pausmei, tomēr mēs te varam daudz mācīties."

V. Br. [Branks, Voldemārs.] Roberts Eidemanis. "Ejam tālāk uzbrukumā". Literatūras Avīze, 1932, 15. aprīlis.
LinksLinards Laicens (1883–1937) - Cousin
Verners Eidemanis (1888) - Brother
Occupationspoet
author
play writer
military
Birth time/place09.05.1895
Lejasciems
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads
Residence1921 – 1924 (Date is approximate)
Harkova
Kharkiv, Kharkiv Oblast, Ukraine

Puškina iela 82


1925 – 1937 (Date is approximate)
Tverskaya St, 109 Moskva

Agrākā Gorkija iela 109, dz. 2.
Education1903 – 1908
Lejasciema draudzes skola
Lejasciems
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads

Liela nozīme Roberta Eidemaņa iekšējās pasaules veidošanā bija bibliogrāfam Jānim Misiņam, kurš tolaik dzīvoja Lejasciemā.


1908 – 1914
Valkas reālskola
Valkas novads
Valkas novads

1914 – 1916
Petrogradas mežu institūts
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

1916 – 00.10.1916
Kijeva
Kyiv, Ukraine

Nikolaja kara skola (Николаевское военное училище)

Working place00.02.1925 – 00.03.1932
Maskava
Moscow, Russia

M. Frunzes Kara akadēmijas priekšnieks un komisārs


1932 – 1937
Maskava
Moscow, Russia
Žurnāla "Война и революция" redaktors

00.04.1932 – 1937
Osoaviahims
Maskava
Moscow, Russia
Osoaviahima Centrālās padomes priekšsēdētājs

22.11.1934 – 22.05.1937
Maskava
Moscow, Russia
Aizsardzības Tautas komisariāta Kara padomes loceklis
Participation in organisations1917 – 1918
Sociālistu revolucionāru partija (Партия социалистов-революционеров, saīsināti – eseri).

1918 – 1925
Krievijas komunistiskā (boļševiku) partija (1918–1925)

1924 – 1937
Padomju Savienības Latviešu rakstnieku centrālbirojs
Maskava
Moscow, Russia

Priekšsēdētājs


1925 – 1937
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)

1934 – 1937
Padomju Savienības rakstnieku savienība
Maskava
Moscow, Russia
Latviešu sekcijas priekšsēdētājs
Service19.04.1916
Krievijas Impērijas armija

00.10.1916 – 00.02.1917
Kanska
Kansk, Krasnoyarsk Krai, Russia
16. Sibīrijas strēlnieku rezerves pulks

1918
Sarkanā armija
Travelled1927
Vācija
Germany

Sarkanās armijas komandieru grupas sastāvā komandējumā Vācijā, kur iepazīstas ar militāro apmācību karaskolās.


1936
Turcija
Turkey

Kā Osoviahima delegācijas loceklis apmeklēja Turciju.

Detention22.05.1937 – 11.06.1937
Maskava
Moscow, Russia

Apsūdzēts par sazvērestību pret padomju varu.

Reabilitēts 1957. gada 31. janvārī.

Place/time of death12.06.1937
Maskava
Moscow, Russia
Buried
Apbedīts Donas klostera kapsētā.
Memorials29.10.1967
Valka
Valka, Valkas novads

Piemineklis uzstādīts skvērā starp Rīgas, Emīla Dārziņa un Semināra ielu.
Tēlniece: Marta Lange.

Map legend























Showing 1-19 of 19 items.
#LocationDateTypeType of location
  
1Lejasciems
(Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
09.05.1895Birth time/placeVillage
2Tverskaya St, 109 Moskva1925 - 1937ResidenceBuilding, house
3Harkova
(Kharkiv, Kharkiv Oblast, Ukraine)
1921 - 1924ResidenceCity
4Maskava
(Moscow, Russia)
12.06.1937Place/time of deathCity
5Lejasciems
(Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
1903 - 1908EducationVillage
6Valkas novads1908 - 1914EducationRegion
7Kijeva
(Kyiv, Ukraine)
1916 - 01.10.1916EducationCity
8Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1914 - 1916EducationCity
9Maskava
(Moscow, Russia)
01.02.1925 - 01.03.1932Working placeCity
10Maskava
(Moscow, Russia)
01.04.1932 - 1937Working placeCity
11Maskava
(Moscow, Russia)
1932 - 1937Working placeCity
12Maskava
(Moscow, Russia)
22.11.1934 - 22.05.1937Working placeCity
13Vācija
(Germany)
1927TravelledCountry
14Turcija
(Turkey)
1936TravelledCountry
15Kanska
(Kansk, Krasnoyarsk Krai, Russia)
01.10.1916 - 01.02.1917ServiceCity
16Maskava
(Moscow, Russia)
22.05.1937 - 11.06.1937DetentionCity
17Maskava
(Moscow, Russia)
1924 - 1937Participation in organisationsCity
18Maskava
(Moscow, Russia)
1934 - 1937Participation in organisationsCity
19Valka
(Valka, Valkas novads)
29.10.1967MemorialsCity

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.