Works: Author (32); Atdzejotājs (1); Person of reception (13)
Photos: Person in photo(1)
Name | Rihards Rudzītis |
---|---|
Summary | Dzejnieks, filozofs, sabiedriskais darbinieks. Dzeju rakstījis galvenokārt 20. gadsimta 20. gados un 30. gadu sākumā. Dzīves laikā iznākušajos dzejoļu krājumos "Cilvēka dziesmas" (1922) un "Daiļajai dvēselei" (1933) dominē romantisma motīvi, slavinājums skaistumam. Daudz rakstījis esejas par rakstniekiem un māksliniekiem. Studējis Bībeles tulkojumus vairākās valodās, traktātus par budismu, Bhagavadgitu, sengrieķu filozofiju un dzeju, teozofisko literatūru, Helēnas Blavatskas un Nikolaja Rēriha darbus. No 1935. gada līdz mūža beigām strādājis pie sava mūža darba "Svētā Grāla brālība", kas tika izdots 1994. gadā. No 1936. gada maija līdz 1940. gadam vadījis Latvijas Rēriha biedrību. 1948. gadā Rihards Rudzītis un viņa sieva tika apcietināti un izsūtīti uz Komi APSR, vēlāk uz Kazahstānas GULAGa nometnēm. Pēc Staļina nāves abi atgriezās dzimtenē, tomēr PSRS okupācijas laikā Riharda Rudzīša darbi bija aizliegti un glabājās specfondos. |
Personal information | Dzimis zemnieku Jēkaba Rudzīša un Katrīnas (arī – Katrīnes), dzimušas Amakaras, ģimenē kā trešais bērns. Riharda Rudzīša vectēvs Pēteris bija pārnācis no Salas pagasta Lielupes ielokā. 1926. gada novembrī apprecējies ar tobrīd Liepājas, vēlāk Nacionālā teātra aktrisei Ellu Rudzīti. Ģimenē trīs meitas. |
Work | 1916: pirmā publikācija – dzejolis "Mūžīgā jaunība" laikrakstā "Jaunais Vārds" 1916. 27.XI. Dzeju rakstījis galvenokārt 20. gadsimta 20. gados un 30. gadu sākumā. Dzīves laikā iznākuši dzejoļu krājumi "Cilvēka dziesmas" (1922) un "Daiļajai dvēselei" (1933). Rudzīša dzejas izlases "Sirds, steidzies pret rītu" (1995) pamatā iepriekš nepublicētie krājumi "Uguns spārni" (1942) un "Likteņa kalnā" (1949–1950). Esejistika un rakstiVairāku simtu rakstu un recenziju autors. Daudz rakstījis esejas par rakstniekiem un māksliniekiem.Esejā "Saules kultūra" (1923) analizēta Rabindranata Tagores daiļrade indiešu filozofijas kontekstā un konfrontācijā ar Eiropas kultūru. Eseju krājumā "Atzinēji un cīnītāji" uzsvērta humānisma nozīme mākslinieka personības veidošanā; grāmatas "Nikolajs Rērihs, kultūras ceļvedis" (abi 1935, atkārtots izdevums 1998) galvenā ir ideja par kultūras spēku sabiedrības pārveidošanā un jaunas nākotnes valsts radīšanā. Esejā "Daiļuma apziņa pestīs" (1936) akcentēta estētiskās un ētiskās kategorijas ciešā vienotība. Rokrakstos atstājis daudz rakstu par ētikas jautājumiem, par Nikolaja Rēriha Miera paktu. Ceļojumu apraksti apkopoti grāmatā "Svētceļotāja piezīmes" (1929, atkārtots izdevums 1971). No 1935. gada līdz mūža beigām strādājis pie sava mūža darba "Svētā Grāla brālība", kas tika izdots 1994. gadā. Pēdējais Rudzīša sarakstītais darbs "Kosmiskās stīgas Nikolaja Rēriha daiļradē" (1959, darbs krievu valodā manuskriptā), kā arī grāmata "Uguns Mācība. Ievads Dzīvajā Ētikā" (izdota 2008. gadā). Tulkojumi un atdzejojumi1918: pirmie 12 tulkotie Rabindranata Tagores dzejoļi no "Dārznieka" publicēti Tērbatas universitātes studentu žurnālā "Jaunatne" 1918. gada 1. numurā.Studējis Bībeles tulkojumus vairākās valodās, traktātus par budismu, Bhagavadgitu, sengrieķu filozofiju un dzeju, teozofisko literatūru, Helēnas Blavatskas un Nikolaja Rēriha darbus. Rediģējis Nikolaja Rēriha "Dzīvās Ētikas" grāmatas latvisko tulkojumu. Rudzīša atdzejojumā izdota sengrieķu dzejas izlase "Bišu melodijas" (1927). Kopā ar Kārli Egli piedalījies Rabindranata Tagores kopoto rakstu veidošanā (1-9, 1927-1939), tulkojot Tagores dzeju, drāmas, filozofiju, uzrakstot pirmajam sējumam plašāku viņa filozofijas apskatu "Tagores garīgā seja". Rihards Rudzītis tulkojis Volta Vitmena, ķīniešu dzeju, Sādi, Dž. Rumi, Vivekanandas, Multatuli darbus. Rudzītis sastādījis mīlestības dzejas antoloģijas "Svētnīcā" (1925), "Grāmata par māti" (1932), "Gara daile" (1935), "Mīlestības svētījums" (1938). Pēc atgriešanās no izsūtījuma Latvijā 1954. gadā iztiku pelnīja ar tulkojumiem. PSRS okupācijas laikā Riharda Rudzīša darbi bija aizliegti un glabājās specfondos. |
Quotations | "Smilšainā jūrmalas zeme prasa lielu darbu, zēns agri jau palīdz vecākiem, bet arī uzaug visciešākā saskarē ar dabu. Jūra, mežs, upe gadalaiku maiņā nenoliedzami ietekmē viņa domu un jūtu pasauli, bagātina to, liek ielūkoties sevī un dabas koplikumos." Rudzīte, Gunta. "Sirds, steidzies pret rītu!" Karogs. Nr. 2, 1988, 160. lpp. "Viņu cienīja Rainis un Aspazija, kā dēlu mīlēja Anna Brigadere, viņa skolotājs dzejā ir Jānis Poruks, teoloģijā — Kārlis Kundziņš, folklorai pietuvina Ludis Bērziņš." Kosteņecka, Marina. Tiem, kas patiesi meklē dzīves jēgu jeb Svētā Grāla Brālība. tvnet.lv 26.07.2005. http://www.tvnet.lv/apollo/celojumi/696516-tiem_ka... "[..] Viņš iemīl Poruku un Raini, Aspaziju, K. Skalbi, F. Bārdu. Liels atklājums tēvam ir latviešu tautasdziesmu bagātības. Ģimnāzijā apgūtās krievu, vācu, franču, latīņu valodas viņš vēlāk papildina ar sev tuvo grieķu, arī angļu un sanskritu, lai tuvotos austrumu domai. Valodas dod iespēju pieslēgties pasaules kultūras artērijai." Rudzīte, Gunta. "Sirds, steidzies pret rītu!" Karogs. Nr. 2, 1988, 160. lpp. |
Links | Agris Poikāns - Grandson Gunta Rudzīte - Daughter |
Occupations | poet author philosopher public employee essayist |
Birth time/place | 19.02.1898 Zemeņu iela 20, Melluži, Jūrmala |
Residence | Jūrmala Jūrmala Uzaudzis Jūrmalā, Mellužos. 1915 (Date is approximate) Pirmā pasaules kara laikā pārcēlās uz dzīvi Tērbatā (Tartu). 1918 No Tartu Igaunijā kopā ar citiem bēgļiem atgriežas Latvijā. 1945–1947 (Date is approximate) Grundzāles pagasts Grundzāles pagasts, Smiltenes novads Pēc Otrā pasaules kara vasarās uzturējās Grundzāles pagastā lauku mājās, kur 1947. gadā uzrakstīja poētisku apcerējumu "Mūži". |
Education | Jūrmala Jūrmala Beidzis Mellužu pamatskolu. 1916 Dubultu ģimnāzija Jūrmala Jūrmala Beidzis Dubultu ģimnāziju, kura Pirmajā pasaules karā evakuēta uz Tartu, Igaunijā. 1916–1918 Tērbatas Universitāte Klasiskās filoloģijas studijas 1920–1931 University of Latvia Rīga Rīga Pabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: filozofija. |
Working place | 1919 (Date is approximate) Bermontiādes laikā strādāja avīzē "Latvju kareivis" (kopā ar Jāni Sudrabkalnu un Pēteri Ērmani). 1920–1948 Latvijas Valsts bibliotēka Rīga Rīga Bibliotekārs |
Participation in organisations | 1930 Latvijas Rēriha biedrība Rīga Rīga Biedrs no 1930. gada. 1934–1940 Latvijas Rēriha biedrība Rīga Rīga Biedrības vadītājs (neoficiāli no 1934. gada, oficiāli no 1936. gada). |
Service | 1919 1919. gada rudenī iesaukts, dienēja Latvijas armijā. |
Travelled | 1920–1929 (Date is approximate) 20. gadsimta 20. gados apceļoja Latviju. 1922. un 1924. gada vasarās pirmoreiz apmeklējis Lietuvu. Kā T. Reitera kora koncertturnejas korespondents apceļojis arī citas Eiropas valstis. Kopā ar sievu apmeklējis Čehijas un Polijas puses Tatru kalnus, Ziemeļitālijas Alpus, kā arī Itālijas mākslas pilsētas Venēciju, Milānu, Florenci. |
Detention | 1948 1948. gadā Rihards Rudzītis apcietināts un notiesāts kā bijušās Latvijas Rēriha biedrības priekšsēdētājs un loceklis. |
Deported | 1948–1954 1948. gadā izsūtīts uz Komi APSR soda nometnēm Intu, Abezu. Reabilitēts 1954. gadā, atgriezies Rīgā. |
Place/time of death | 05.11.1960 Rīga Rīga |
Buried |
# | Location | Date | Type | Type of location |
---|---|---|---|---|
1 | Jūrmala (Jūrmala) | (not set) | Residence | City |
2 | Grundzāles pagasts (Grundzāles pagasts, Smiltenes novads) | 1945 - 1947 | Residence | Parish |
3 | Rīga (Rīga) | 05.11.1960 | Place/time of death | City |
4 | Rīga (Rīga) | 1920 - 1931 | Education | City |
5 | Jūrmala (Jūrmala) | 1916 | Education | City |
6 | Jūrmala (Jūrmala) | (not set) | Education | City |
7 | Rīga (Rīga) | 1920 - 1948 | Working place | City |
8 | Rīga (Rīga) | 1934 - 1940 | Participation in organisations | City |
9 | Rīga (Rīga) | 1930 | Participation in organisations | City |