Works: Author (311); Compiler (9); Editor (6); Co-author (3); Author of the comment (7); Person of reception (58)
Audio/video: Narrator (1)
Photos: Person in photo(2)
| Name | Pēteris Ērmanis |
|---|---|
| Pseudonym | Edgars Lapenieks, Kalēju Indriķis |
| Summary | Pēteris Ērmanis (1893–1969) – rakstnieks un literatūrvēsturnieks. Ievērojams kā viens no latviešu ekspresionisma dzejas pārstāvjiem (īpaši pirmie divi dzejoļu krājumi "Es sludinu" (1920) un "Es šaubos, es ticu" (1923)), kā arī ražīgs citu autoru kopotu rakstu sastādītājs (Jāņa Poruka, Annas Brigaderes, Rūdolfa Blaumaņa, Jāņa Ezeriņa u.c.) un apceru vai atmiņu autors (par Edvardu Treimani-Zvārguli, Jani Akurāteru, Antonu Austriņu, Jāni Ziemeļnieku u.c.). Pirmā pasaules kara laikā iesaukts cariskajā Krievijas armijā, vēlāk nokļuvis latviešu strēlnieku pulkā. Karš ir spēcīgs iedvesmas avots pirmajiem dzejoļu krājumiem. Otrā pasaules kara beigās Ērmanis ar ģimeni devās trimdā uz Vāciju, kur ražīgi turpinājis savu radošo darbu. Kopā ar Arturu Plaudi rediģējis latviešu rakstnieku autobiogrāfiju krājumu "Trimdas rakstnieki" (1-3, 1947). Minsteres latviešu centrā iekārtots Ērmaņa piemiņas stūrītis. |
| Personal information | Dzimis saimnieku ģimenē. Pēterim Ērmanim bija dēls un meita. Dēls pazuda 2. Pasaules kara apstākļos, meita nomira bēgļu nometnē Čehoslovākijā. 1915: rudenī Ērmani iesauc armijā un nosūta apmācībā uz Novgorodas guberņas Medvedju sādžu (tā sauktās Arakčejeva kazarmas). "Turienes šausmīgo dzīvi esmu attēlojis stāstiņā "Svešumā" (grāmatā "Atsacīšanās"), bet jāsaka, šai stāstiņā es vēl esmu krāsas mīkstinājis; īstenībā ši dzīve bij vēl nejēdzīgāka. Māte brauca pie manis ciemā uz Krieviju 5 reizes pusgada laikā, nebēdādama par toreizējām ceļa grūtībām un sirdskaiti. Neaizmirstams biedris Medveģā man bij Jūlijs Sīlis, tagad skolotājs Liepājā un rakstnieks. Tā kā sliktā rokraksta dēļ nevarēju strādāt nevienā kancelejā un savu dažādo rakstura dīvainību dēļ arī citādi karadienestā nespēju tikt uz priekšu, tad izbaudīju zaldāta pirti visā viņas sūrumā un vēl dubulti smagi kā citi." Ērmanis, Pēteris. Īsas ziņas par mani pašu. Atziņas. 3. daļa. Cēsis, Rīga: O. Jēpes izdevniecība, 1924. 361. lpp. 1916: nosūtīts uz Oranienbaumas ložmetēju pulku, vēlāk uz Pēterhofu. 1916: aprīlī nonāk latviešu bataljonā. "Režīms, protams, arī te bija nežēlīgs un bargs, virsnieki un apakšvirsnieki reizēm lamājās niknāki nekā krievi (liekas, zināmo "trīsstāvaino" krievu izteicienu latvieši lietoja vairāk nekā paši krievi), un, kad dzirdu pārmērīgi slavinot šos bataljonus, man vienmēr gribas šo to piezīmēt. Tādēļ sapratu arī revolucionāro strēlnieku naidu pret virsniekiem un daudzas 1917. g. parādības." Ērmanis, Pēteris. Īsas ziņas par mani pašu. Atziņas. 3. daļa. Cēsis, Rīga: O. Jēpes izdevniecība, 1924. 361.–362. lpp. 1917: atrodas frontē. 1918: nedodas līdzi savam pulkam uz Krieviju, šo laiku pavada Plāņu "Kalna-Ruķos". 1919: Stučkas valdības laikā mobilizēts Sarkanajā armijā, uzturas Rīgā. 1919: no 22. maija veselu mēnesi uzturas Pie Jāņa Misiņa bibliotēkā, tad pāriet frontes līniju un tiek mobilizēts Latvijas armijā, kur tiek piekomandēts štāba informācijas nodaļai. 1921: sākumā demobilizēts. 1923: pavasarī apprecas ar Annu G. |
| Work | 1912: pirmā publikācija – stāsts "Maija" kalendārā "Jaunais gads" 1912. gadam. 1913: pirmo dzejoli "Divi gaismas varoņi" publicējis Linards Laicens Valkas laikrakstā "Kāvi" (18./31.V.1913). 1913: pirmā grāmata "Jāņu vakarā" ir stāstiņa "Maija" pārstrādājums lugā. |
| Quotations | Par dzejoļu krājumu "Es sludinu" (Vaiņags, 1920)"Pēteris Ērmanis pie tam viens no vismazāk iepazītiem latviešu jaunākiem rakstniekiem, visvairāk pārprasts un nesaprasts. Vietā un nevietā, runājot par latviešu jaunāko literātūru, dzirdam pieminam Sudrabkalna un Laicena vārdus. Pēteris Ērmanis it kā aizmirsts. Patiesībā viņš gan bija viens no pirmiem, un pie tam visapzinīgākais latviešu rakstnieks, kurš savos darbos ievirzīja pirmo lūzumu mūsu pēckara literātūrā. Tieši un konkrēti Pēteris Ērmanis ar grāmatu „Es sludinu" sāka ne tikai sludināt, bet arī parādīt ekspresionistiskās dzejas paraugus. Viņa dzeja bija reti dinamiska, domu un atziņu bagāta. Jaunās pēckara Eiropas garu Ērmanis attēloja vispareizāk. Viņš, saprotams, nogāja arī līdz visiem ekspresionistu pārspīlējumiem: brīžiem tukšas klaigāšanas, pārspīlēta egocentrisma un — mistikas. Ērmanis apzinīgi mūsu dzejā nostājas kā ekspresionists. Viņš prasīja jaunu, apgarotu cilvēku. Glābiņu no kara šausmām viņš saskatīja — paša cilvēka pārveidošanā, garīgā atdzimšanā. Pārveidojiet cilvēku! — prasīja Ērmanis līdz ar citiem ekspresionistiem kā garantiju visas cilvēces mieram. ledziļināties sevī, izsacīt savu iekšējo pasauli, Ērmanis skaitīja tai laikā par rakstnieka uzdevumu".Ķikuts, Pēteris. Pēteris Ērmanis. Piesaule, Nr. 11, 1929. |
| Links | Kārlis Plukšs (1906–1945) - Like-minded |
| Occupations | poet author literary historian |
| Birth time/place | 03.02.1893 Plāņu pagasts Plāņu pagasts, Strenču novads Dzimis Plāņu pagasta "Kalna Ruķos". Mājvārds citviet arī "Kalna-Ruķi", "Kalna-Rūķi". "Mazs daudz slimoju, un māte, kurai jau pirmais dēls bij miris, mani ļoti lutināja. Tas arī vienīgais, ko varu viņai pārmest. Citādi māte bijusi manas dzīves jaukākā gaisma vienmēr; vienmēr jutusi līdz manām sāpēm, priecājusies līdz maniem priekiem." Ērmanis, Pēteris. Īsas ziņas par mani pašu. Atziņas. 3. daļa. Cēsis, Rīga: O. Jēpes izdevniecība, 1924. 359. lpp. |
| Residence | 1946 – 1949 Vircburga Würzburg, Bavaria, Germany 1949 – 1951 Traunšteina Traunstein, Bavaria, Germany 1952 – 1964 Ingolštate Ingolstadt, Bavaria, Germany 1964 – 1969 Delmenhorsta Delmenhorst, Lower Saxony, Germany |
| Education | 1904 Tiepeles pagasta skola Trikāta Trikāta, Trikātas pagasts, Beverīnas novads 1906 – 1908 Smiltenes draudzes skola Smiltene Smiltene, Smiltenes novads 1909 – 1912 Smiltenes tirdzniecības skola Zaķu iela 2, Smiltene Zaķu iela 2, Smiltene, Smiltenes novads, LV-4729 |
| Working place | 1913 – 1915 Smiltenes zemkopības biedrības bibliotēka Smiltene Smiltene, Smiltenes novads Bibliotekārs. 1919 Laikraksts "Latvijas Kareivis" Korektors, vēlāk darbs redakcijā. 1929 (Date is approximate) The Archives of Latvian Folklore Rīga Rīga |
| Participation in organisations | 1940 – 13.06.1942 Latvian Soviet Writers’ Union Ģertrūdes iela 6, Rīga Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010 Biedrs, izslēgts no savienības 1942. gada 13. jūnijā Latvijas Padomju rakstnieku savienības plēnumā Maskavā – "par dzimtenes un tautas nodevību, pārejot latviešu tautas un visas cilvēces lielākā ienaidnieka vācu fašisma kalpībā" (lēmums plēnuma protokolā). |
| Service | 1915 – 1919 Krievijas armijā 1. Pasaules kara laikā 1919 – 1921 Latvijas armijas sastāvā cīnījies 1. Pasaules karā. |
| Emigrated | 1944 Vircburga Würzburg, Bavaria, Germany Sudetijas Lušicas bēgļu nometnē (Čehoslovākija), vēlāk Vircburgā (Vācija). |
| Place/time of death | 08.10.1969 Delmenhorsta Delmenhorst, Lower Saxony, Germany Mūžībā aizgājis Delmenhorstas pansionātā. |
| Buried | 13.10.1969 Delmenhorsta Delmenhorst, Lower Saxony, Germany Apbedīts Vildenhauzenes kapos Delmenhorstā, Vācijā. |
| Memorials | Munster Latvian Gymnasium Minstere Münster, North Rhine-Westphalia, Germany Piemiņas stūrītis. Pēc Pētera Ērmaņa nāves viņa rakstāmgalds, grāmatas un cietas lietas pārveda uz Minsteri, jo Ērmanis bija novēlējis Minsteres Latviešu ģimnāzijai visus savus rakstus, bibliotēku un personīgos īpašumus. |
| Rewards | Kultūras fonda prēmija Es visur dzīvību redzu Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Es visur dzīvību redzu". Literatūra 1926 Kultūras fonda prēmija Vecie skolotāji Prēmija piešķirta par stāstu "Vecie skolotāji". Literatūra 1936 Kultūras fonda prēmija Ēku burvība Prēmija piešķirta par stāstu "Ēku burvība". Literatūra 1937 Kultūras fonda prēmija Sejas un sapņi Prēmija piešķirta par grāmatu "Sejas un sapņi". 1955 PBLA Tautas balva 1963 |
|---|
| # | Location | Date | Type | Type of place |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Plāņu pagasts (Plāņu pagasts, Strenču novads) | 03.02.1893 | Birth time/place | Parish |
| 2 | Vircburga (Würzburg, Bavaria, Germany) | 1946 - 1949 | Residence | City |
| 3 | Delmenhorsta (Delmenhorst, Lower Saxony, Germany) | 1964 - 1969 | Residence | City |
| 4 | Ingolštate (Ingolstadt, Bavaria, Germany) | 1952 - 1964 | Residence | City |
| 5 | Traunšteina (Traunstein, Bavaria, Germany) | 1949 - 1951 | Residence | City |
| 6 | Delmenhorsta (Delmenhorst, Lower Saxony, Germany) | 08.10.1969 | Place/time of death | City |
| 7 | Vircburga (Würzburg, Bavaria, Germany) | 1944 | Emigrated | City |
| 8 | Delmenhorsta (Delmenhorst, Lower Saxony, Germany) | 13.10.1969 | Buried | City |
| 9 | Trikāta (Trikāta, Trikātas pagasts, Beverīnas novads) | 1904 | Education | Village |
| 10 | Smiltene (Smiltene, Smiltenes novads) | 1906 - 1908 | Education | City |
| 11 | Zaķu iela 2, Smiltene (Zaķu iela 2, Smiltene, Smiltenes novads, LV-4729) | 1909 - 1912 | Education | Building, house |
| 12 | Rīga (Rīga) | 1929 | Working place | City |
| 13 | Smiltene (Smiltene, Smiltenes novads) | 1913 - 1915 | Working place | City |
| 14 | Ģertrūdes iela 6, Rīga (Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010) | 1940 - 13.06.1942 | Participation in organisations | Building, house |
| 15 | Minstere (Münster, North Rhine-Westphalia, Germany) | (Not set) | Memorials | City |
