Pauls Skrābāns

2 pictures

15.07.1884 – 30.09.1938

Pauls Skrābāns (1884–1938) – tulkotājs, tipogrāfs un grāmatu apgādātājs. Viens no izdevēja Jāņa Ozola darba turpinātājiem, strādājis viņa grāmatniecības uzņēmumā Cēsīs, bijis viens no centīgākajiem viņa mācekļiem. Pēc J. Ozola nāves no 1906. līdz 1914. gadam viņa spiestuves pārzinis un veikalvedis. Bijis "Alūksnes kalendāra" (1905–1915) redaktors, aktīvs vietējo biedrību darbinieks. Šajā laikā tulkojis A. Čehova, N. Gogoļa, L. Andrejeva, G. de Mopasāna un citu autoru stāstus un lugas galvenokārt kalendāru pielikumiem un avīzēm. Pirmā pasaules kara gados dzīvojis Maskavā, izdevis almanahu daiļliteratūrai, mākslai un zinātnei "Dzintars" (1918, R. Egles redakcijā). Latvijas brīvvalsts laikā Skrābānam piederējusi tipogrāfija "Dzintars" (1920–1930), bijis žurnāla "Latvijas Grāmatrūpniecības apskats" redakcijas kolēģijas loceklis (1928).

Birth time/place

15.07.1884
Vecpiebalga
Dzimis 3. jūlijā pēc vecā stila.

Place/time of death

30.09.1938
Rīga
Miris Rīgas 1. pilsētas slimnīcā no plaušu karsoņa.

Personal information

Dzimis zemnieka ģimenē.

Sieva – Zelma Emīlija Veronika, dzimusi Vāgnere.
Dēls – žurnālists, muzikologs, literāts Raimonds Skrābāns (1911–1980).

Professional activity

Ārzemju autoru darbu tulkojumiTulkojis nelielus literārus darbus kalendāru pielikumiem un avīzēm.

Pirmā publikācija – krievu rakstnieka B. Zaiceva stāsta "Vilki" tulkojums (ar pseidonīmu Skr-nu P-ls) Ansberga un Antona "Kalendārā" (1908).
Tulkojis lugas: A. Čehova viencēlienu "Jubileja" (1909, atsevišķā izdevumā), N. Gogoļa "Precības" (1927).
Kalendāros (īpaši J. Ozola "Tēvijas kalendārā" un "Vispārējā kalendārā", kā arī E. Nīderbergera "Kalendārā"), laikrakstā "Cēsu Apskats" un dažos citos periodiskajos izdevumos publicēti A. Čehova, L. Andrejeva, I. Franko, A. Istomina, A. Remizova, F. Sologuba, K. Tetmaiera, A. Kjēlanda, G. de Mopasāna un citu autoru stāstu tulkojumi.

Pēc 1915. gada Latvijas presē publikāciju nav.
Izdevējdarbība un iespieddarbībaStrādājis J. Ozola grāmatniecības uzņēmumā Cēsīs, bijis viens no centīgākajiem viņa mācekļiem. Pēc Jāņa Ozola nāves no 1906. līdz 1914. gadam spiestuves pārzinis un veikalvedis.
Bijis "Alūksnes kalendāra" (izdevis J. Ozols Cēsīs, 1905–1915) redaktors.

Pirmā pasaules kara laikā dzīvojis Maskavā, izdevis almanahu daiļliteratūrai, mākslai un zinātnei "Dzintars" (1918, R. Egles redakcijā).

1920. gadā nopircis spiestuves "Baltika" tipogrāfijas iekārtu. Viņa tipogrāfija ar nosaukumu "Dzintars" uzsāka darbību 1920. gada 10. augustā un atradās Rīgā, Elizabetes ielā 22. Par tehnisko vadītāju strādāja burtlicis, arī aktieris amatieris Jānis Zviedris. Spiestuve bija vidēja lieluma, tās iekārtas sastāvēja no 4 ātrspiedēm, 4 bostonspiedēm, saliktuves. Spiestuvē izpildīja dažādus pasūtījuma sīkiespieddarbus labā poligrāfiskā kvalitātē, grāmatas galvenokārt "Letas" un J. Rozes izdevumā, "Ilustrēto Žurnālu", Nacionālās Operas programmas. 1930. gadā spiestuve bankrotē.

Bijis žurnāla "Latvijas Grāmatrūpniecības apskats" redakcijas kolēģijas loceklis (1928). Apgādājis vairākus kalendārus.

Quotes

Avoti
Aleksejs Apīnis, Lilija Limane (b. g.). Šķirklis Skrābāns Pauls. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/51/

Affinities

Antons Salums - Cousin
Raimonds Jānis Skrābāns - Son
Zelma Skrābāne - Wife
Zenta Skrābāne - Daughter-in-law

Name at birth

Pauls Ferdinands

Pseudonym

Sobolietis

Education

Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga
Mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā.

Working place

–1914
Jāņa Ozola apgāds
Cēsis
Strādājis J. Ozola grāmatniecības uzņēmumā Cēsīs, bijis viens no centīgākajiem viņa mācekļiem. Pēc Ozola nāves no 1906. līdz 1914. gadam bijis viņa spiestuves pārzinis un veikalvedis.

1920–1930
Tipogrāfija "Dzintars"
Elizabetes iela 22, Rīga
Spiestuves īpašnieks

1928
Žurnāls "Latvijas Grāmatrūpniecības apskats"
Bijis žurnāla "Latvijas Grāmatrūpniecības apskats" redakcijas kolēģijas loceklis.

Detention

1908
1908. gadā ar divu mēnešu cietumsodu notiesāts par piedalīšanos 1905. gada revolūcijas sapulcēs.

Residence

1915–1918
Maskava
Pirmā pasaules kara laikā dzīvojis Maskavā.

Buried

04.10.1938
Rīgas Pirmie Meža kapi