"Pauls Dauge neaprobežojās ar praktisku organizatorisku darbu vien. Viņš ir vispusīgs zinātnieks, kas darbojās gan medicīnas, gan arī vēstures, filozofijas, ētikas un literatūrzinātnes laukā. Viņš ir viens no pirmajiem latviešu zinātniekiem, kas pēta Latvijas revolucionārās kustības un filozofiskās domas vēsturi. Viņš ir viens no pirmajiem Raiņa literārā mantojuma pētītājiem un apgaismotājiem. Daudzus darbus P. Dauge uzrakstīja arī filozofijā."
Pēteris Laizāns
"Vērtīgs, savdabīgs un tikai P. Daugem iespējams ir viņa sniegtais sarežģītās un dziļās J. Raiņa personības un dzejas skaidrojums. Viņš bija tuvs dzejnieka draugs jau no Jaunās Strāvas laikiem... Draudzību viņi saglabā visu mūžu. Turpmākajos gados, bieži dzīvodami tālu viens no otra, viņi apmainījās vēstulēm... Tajās vaļsirdīgi, ar lielu uzticību un cieņu skarti daudzi literāri un filozofiski jautājumi. Vēstules liecina, cik dziļa un cildena bija lielo personību draudzība, kā arī par to, ka P. Dauge bija viens no Raiņa tuvākiem cilvēkiem, kam dzejnieks uzticēja savas visdziļākās pārdomas, sāpes un šaubas."
Elza Knope
"Viens no būtiskākajiem P. Dauges publicētajiem rakstiem par Raini ir "Prātnieciskais un intuitīvais elements Raiņa "Galā un sākumā". Dzejoļu krājuma analīzē P. Dauge kā raksturīgākās iezīmes uzsver domu un jūtu dziļo sakausējumu, attīstības ideju, ietiekšanos cilvēka dvēseles vissīkākajās vibrācijās un mākslinieka spēju tās izteikt un atveidot, dzejnieka cieņu pret sevi un apkārtējo pasauli, viņa augsti vērtēto indivīda lomu sabiedrībā. [..] Visam P. Dauges rakstam cauri aužas pārliecība, ka "Gals un sākums" jaunā pakāpē pauž to pašu agrāk proponēto sabiedrisko un estētisko ideālu, apliecina domu par jaunas – pilnīgākas sabiedriskās iekārtas nepieciešamību, auna, garīgi bagātāka, dvēselē dziļāka cilvēka veidošanos [..]."
Jānis Zālītis. "Drauga spriedums par "Galu un sākumu"": Rainis un Pauls Dauge. "Gals un sākums": 21. gadsimta sākuma skats. Rīga: LU LFMI, 2017, 109.–110. lpp.
"P. Dauge ir pirmais Raiņa biogrāfs, jaunrades pētnieks un jutīgs vērtētājs, kuram dzejnieks pilnībā uzticējās (par to liecina abu sarakste). P. Dauge saskata dzejoļu krājuma "Gals un sākums" filozofiskumu, kā arī novērtē Raiņa Spīdolas tēmu un tēlu kā latviešiem pilnīgi jaunu, sarežģītu un daudzplākšņainu garīgās attīstības simbolu, kur nacionālais savijas ar patības un cilvēces raksturojumu, tomēr nespēj pieņemt Raiņa pozīciju par patstāvīgas latviešu valsts izveidi kā šī simbola iemiesojumu un tautas mūžīguma galveno nosacījumu."
Ella Buceniece. Pauls Dauge (1869–1946). Ideju vēsture Latvijā. Jaunā strāva – 20. gs. sākums. Antoloģija. II sējums. Rīga: Raka, 2006. 120. lpp.
"P. Dauges teorētiskais mantojums ir ievērojams, neviendabīgs un ideju kontekstā Latvijā arī atšķirīgs. Turklāt tas nav sistematizēts, nav izvērtēts un pētīts kopumā, jo P. Dauges raksti nav sakopoti atsevišķā izdevumā, bet ir izkaisīti 20. gadsimta sākuma daudzskaitlīgajos preses izdevumos gan Latvijā, gan Krievijā, gan arī Vācijā. Nedaudzajos pētījumos par viņu līdz šim ir ticis akcentēts galvenokārt teorētiski virspusīgākais un it kā komentārus nepaģērošais uzskats, kas atbilst nostādnei – marksists, boļševiks. [..]
Nenoliedzami, marksistiskā pareizrakstība un frazeoloģija parādās vairākus P. Dauges darbos – "Šķiru cīņa un viņas vadība", "Filozofija un taktika", "Latvija no 1918. līdz 1940. gadam", "Priekšlasījumi par dialektisko materiālismu", "P. Stučkas dzīve un darbs". Taču pat šajos darbos dominē nevis marksistiskās ideoloģijas apoloģiskais stils, bet gan analītiski socioloģiskā, kultūrvēsturiskā un humānistiski ētiskā pieeja. [..] P. Dauge cilvēku stāda augstāk par ideju, to apliecina [..] P. Stučkas un P. Dauges sarakste: P. Stučka norāda P. Daugem uz viņa marksistiskās pareizrakstības kļūdām, bet P. Dauge to it kā neņem vērā, jo viņš raksta draugam, ar kuru grib dalīties "sirsnībā". [..] Savas domas pilnīgāko līdzskanējumu P. Dauge rod nevis marksisma klasiķu, bet gan "nepatentētā" filozofa J. Dīcgena darbos, kurš mēģina filozofēt "iz dzīves", nevis dzīvi pakļaut teorijai. P. Dauge ir spilgtākais eiropeiskā pozitīvisma filozofijas pārstāvis Latvijā. [..]
Nenoliedzami, P. Dauge ir bijis taisna un cilvēciski godprātīga personība, bet tieši šī taisnā stāja un nemainīgums pret vienreiz izraudzītu ceļu noved viņu teorētiskā utopijā un reālā antiutopijā. Reālists P. Dauge maldījās smagāk nekā sapņotājs Rainis, bet nebija tik nešaubīgs kā viņa otrais draugs – P. Stučka."
Ella Buceniece. Pauls Dauge (1869–1946). Ideju vēsture Latvijā. Jaunā strāva – 20. gs. sākums. Antoloģija. II sējums. Rīga: Raka, 2006. 117.–120. lpp.Avoti
Lilija Limane (b. g.). Šķirklis Dauge Pauls. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/778/