Paulīna Bārda

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Author (24); Compiler (2); Person of reception (19)

Photos: Person in photo(7)

NamePaulīna Bārda
Additional namesPaulīne
Name at birthPuskalne
SummaryDzejniece Paulīna Bārda (1890–1983) regulāri publicējusies periodikā (1920–44), dzejā dominē mīlas un dabas lirika. 1932. gadā izdots dzejoļu krājums "Vientulības prieks". Rakstījusi arī dzejoļus bērniem. Friča Bārdas sieva.
Personal informationDzimusi laukstrādnieka ģimenē kā ceturtais bērns septiņu bērnu ģimenē. Bērnība pagājusi grūtos apstākļos. Pašai agri vajadzējis sākt pelnīt. Arī ilgas pēc izglītības nebija iespējams pilnībā apmierināt. Zināšanas pa lielākai daļai vajadzējis iegūt pašmācības ceļā.
1908: sākusi sarakstīties ar Frici Bārdu, atsaucoties uz laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis" 1908. g. 24. jūlijā ievietotu sludinājumu: "Vēlos iepazīties ar nopietni izglītotu, bet klusu, kliedzošu emancipāciju nemīlošu (Grietiņas dabas) jaunavu. Vēstules ar ģīmetni (ko uz pirmo vēlējumos returnē) šās avīzes kant. zem "Fausts" Nr. 1740."
1915: apprecējusies ar Frici Bārdu.
1916: 4. aprīlī piedzimst dēls Zigurds (Sigurds; miris 1984. gada 1. augustā Melnburnā).
1917: 4. janvārī piedzimst meita Ulrika Tamāra (mirusi 1920. gada 22. janvārī).
1919: mirst Fricis Bārda.
1920: mirst arī meitiņa.
1920: aizbrauc uz laukiem un strādā Pociema pagastskolā kā skolotāja.
1921: atgriezusies Rīgā, strādā Ebreju skolā par latviešu un vācu valodas skolotāju.
Tulkotāja laikrakstā "Pēdējā Brīdī".
Korektore apgādā "Valters un Rapa".
Work1920: pirmā publikācija – dzejolis "Namdurvīs" (veltīts Fricim Bārdam) publicēts laikrakstā "Latvijas Sargs" (12. maijā).
1920–44: periodikā regulāri iespiesti dzejoļi, stāsti un pastāsti.
1923–1926: kopā ar Antonu Bārdu sakārtojusi Friča Bārdas grāmatas "Dziesmas un lūgšans Dzīvības Kokam" (1923), "Vēstules" (1926).

Dzeja

1932: "Vientulības prieks"

Dzejoļu izlases

1973: "Rudens putniņš"
1982: "Vakarsaulē"

Dzeja bērniem

1974: "Vanadziņš un mazputniņi"
1979: "Bērnu dienas"

Tulkojumi

1933: A. Širokauers. "Vecā un jaunā mīlestība" (publicēts ar Antona Bārdas vārdu laikrakstā "Jaunākās Ziņas").
1942: Gotfrīds Kellers. Romāns "Zaļais Indriķis". Tulkojuši Jānis Kārkliņš un Paulīna Bārda (Latvju Grāmata).
1944: Dita Holesch. "Melnais Bento" (Elmāra Saulītes apgāds).
1955: N. Ņekrasovs "Ģenerālis Ķepainis" Dzejas jaunākā skolas vecuma bērniem (LVI).

Tulkojusi J. V. Gētes, A. Puškina u.c. autoru dzejoļus.

Daudz Paulīnas Bārdas dzejoļu ir komponēti (Adolfs Ābele, Jāzeps Mediņš, Imants Kalniņš, Juris Karlsons, Rihards Dubra, Ēriks Ešenvalds u.c.).
Quotations
"Mūsu jaunāko dzejnieču vēl nenoskaņotā korī, nelīdzinādamās nekam un nejaukdamās ne ar ko, skan kāda dīvaini skaidra un dziļa melodija, Paulīnes Bārdas spēlēta, uz vienkāršas fleites. Acumirklī šīs skaņas vēl pārtrauc un padara nesadzirdamas literāriskas ikdienas troksnis, bet kam viņas ieskanējušas ausīs, — tas viņas vairs neaizmirst. Jaunākos laikos tik divas dzejnieces–sievietes ir likušas atskanēt tiem valdzinošiem akordiem, kuriem likusi atskanēt Paulīne Bārda. Tā ir tagadējā krievu dzejniece Anna Ahmatova un XIX. g. s. pirmajā pusē dzīvojusi franču dzejniece Marselīna Debor–Valmor. Uzkrītoši vienādi likteņi, kuri ķēruši šīs trīs rakstnieces, ir izsaukuši vienādas skaņas no viņu koklēm. Paulīne Bārda sāka savus dzejoļus drukāt tikai no 1920. g. Pārlasot viņus, izkaisītus pa avīzēm un žurnāliem, jāsaka, ka neviena latviešu dzejniece nav pratusi izteikt intīmāki, vienkāršāki un aizkustinošāki savas dzīves postu un savas sirds žēlabas. Viņā ir kaut kas no tās uzvarošās sievišķības, kura raud pie Kristus krusta pakājes un kuras smaids atstarojies neskaitāmās gleznās. Paulīne Bārda dzejo tik pat nepiespiesti, kā čalo avots vai dzied putns. Vai tas būtu prieks, bēdas vai mīlestība, viņa tos izteic reliģiozi, nelietodama neviena nolietota izteiciena. (..) Paulīnes Bārdas dzejoļi ir pilni dziļas dabas saprašanas un burvīgs mūzikālisms viņus visus pavada. Tā mūsu jaunāku dzejnieču pulkā, starp daudzām īstām un neīstām balsīm, aizvijas, lejas un burbuļo Paulīnes Bārdas dzeja, skanēdama visam pāri, kā visdaiļākā melodija."

Edvarts Virza. Paulīne Bārda. "Latvijas Jaunatne" Nr. 92, 1.04.1933.

"Vienkārša, sirsnīga, reliģiozas pazemības pilna savos dzejoļos ir Paulīna Bārda. Mīla, vientulība, Dievs — tie ir galvenie motīvi viņas lirikā. Romantikas un vieglas smeldzes apņemtai, viņai nav impulsīvas domas, uz priekšu raujošu ideju. Bārda meklē apskaidrību vientulībā, kur dvēsele var sarunāties ar Dievu un, atvairījusi no sevis katru emociju satrauktību, mierīgi skatās pretīm savam liktenim. Visur to pavada mīlas maigā elpa un rudenīgas saules skumji gaišais mirdzums. Viņas dzejas forma tikpat vienkārša, cik vienkāršs tās saturs."

Jānis Ķelpe. Latvju jaunākās rakstniecības vēsture. 1934.


Par dzejoļu krājumu "Vientulības prieks" (1932)


"Dzejoļu krājumā "Vientulības prieks" (1932) dominē mīlas un dabas lirika, vienkāršā izteiksmē pausts reliģiskas rezignācijas apskaidrots pasaules redzējums, valodai piemīt izteikta muzikalitāte."

Gints Jegermanis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.


Par dzeju krājumā "Vakarsaulē" (Liesma, 1982)


"Tā ir gaišas sāpes dzeja, kas brīžiem kļūst pavisam smeldzīga, pat izmisīga, bet vairums gadījumos izstaro spēku, ticību un bezgalīgu mīlestību. Dzejoju krājuma tematika nav plaša, visa uzmanība koncentrēta uz mīlestību pret otru cilvēku un dzimteni un tas ļauj dzejniecei izjūtas un atziņas atklāt ļoti daudzveidīgi, niansēti, kopumā sasniedzot iespaidīgu māksliniecisko veselumu."

Atis Skalbergs. Smeldzīga himna mīlestībai un uzticībai. Karogs, Nr.3 (01.03.1983)
LinksAntons Bārda - Radinieks
Fricis Bārda - Husband
Zigurds Bārda - Son
Occupationspoet
Birth time/place08.06.1890
Jelgava
Jelgava
Residence1905
Rīga
Rīga

1915–1919
Rumbiņi
"Rumbiņi", Katvaru pagasts, Limbažu novads, LV-4061

1915–1919
Rīga
Rīga

1919–1983
Rīga
Rīga
EducationStendes skola
Stende
Stende, Talsu novads

Pastendes skola
Pastende
Pastende, Ģibuļu pagasts, Talsu novads

1915
Rīga
Rīga

Ieguvusi mājskolotājas tiesības vēsturē un vācu valodā.

Working place1905–1907
Rīga
Rīga
Grāmatvede aptiekas preču kantorī.

1907–1914
Rīga
Rīga
Aptiekāra mācekle.

1920–1921
Pociema pagastskola
Pociems
Pociems, Katvaru pagasts, Limbažu novads

Skolotāja.


1921–1924 (Date is approximate)
Rīgas Ebreju skola
Rīga
Rīga

Latviešu un vācu valodas skolotāja.


1924 (Date is approximate)
Laikraksts "Pēdējā Brīdī"
Rīga
Rīga

Tulkotāja.


1930 (Date is approximate)
Valters un Rapa
Rīga
Rīga

Korektore.

Place/time of death07.10.1983
Rīga
Rīga
Buried12.10.1983
Umurgas kapi
"Umurgas kapi", Umurgas pagasts, Limbažu novads, LV-4004
MuseumsRumbiņi
"Rumbiņi", Katvaru pagasts, Limbažu novads, LV-4061

Map legend















Showing 1-17 of 17 items.
#LocationDateTypeType of location
  
1Jelgava
(Jelgava)
08.06.1890Birth time/placeCity
2Rīga
(Rīga)
1905ResidenceCity
3Rumbiņi
("Rumbiņi", Katvaru pagasts, Limbažu novads, LV-4061)
1915 - 1919ResidenceFarmstead
4Rīga
(Rīga)
1915 - 1919ResidenceCity
5Rīga
(Rīga)
1919 - 1983ResidenceCity
6Rīga
(Rīga)
07.10.1983Place/time of deathCity
7Umurgas kapi
("Umurgas kapi", Umurgas pagasts, Limbažu novads, LV-4004)
12.10.1983BuriedCemetery
8Rīga
(Rīga)
1915EducationCity
9Stende
(Stende, Talsu novads)
(not set)EducationCity
10Pastende
(Pastende, Ģibuļu pagasts, Talsu novads)
(not set)EducationVillage
11Rīga
(Rīga)
1905 - 1907Working placeCity
12Rīga
(Rīga)
1907 - 1914Working placeCity
13Pociems
(Pociems, Katvaru pagasts, Limbažu novads)
1920 - 1921Working placeVillage
14Rīga
(Rīga)
1921 - 1924Working placeCity
15Rīga
(Rīga)
1924Working placeCity
16Rīga
(Rīga)
1930Working placeCity
17Rumbiņi
("Rumbiņi", Katvaru pagasts, Limbažu novads, LV-4061)
(not set)MuseumsFarmstead

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.