Oto Krolls

3 pictures

26.05.1888 – 02.02.1969

Oto Krolls (1888–1969) – sabiedrisks darbinieks, publicists un grāmatizdevējs. Dzimis Inčukalnā, uzaudzis un izglītību ieguvis Rīgā. Aktīvi darbojies sabiedriskajā un kultūras dzīvē Latvijā un trimdā, uzstājies kā lektors, dibinājis Latviešu Kultūras veicināšanas biedrību, darbojies dažādās organizācijās un periodiskajos izdevumos. Trimdā Vācijā un Čikāgā izveidojis Mākslas aģentūru, Krolla Kultūras biroju, organizējot latviešu kultūras dzīvi. Vairākus gadus bijis Latvijas Nacionālās Operas inspektors. Ar rakstniecību un žurnālistiku saistīts kopš 1904. gada. Galvenokārt rakstījis īsprozas darbus, Rīgas vēsturi un ainavu personiskā skatījumā aprakstījis "Rīga dimd" (1963), autobiogrāfiskas iezīmes un laikmeta konturējums atmiņu grāmatā raksturo grāmatu "Skrējiens cauri dzīvei" (1967), savukārt atskats uz Latvijas operu sniegts grāmatā "Karalis gaida" (1962); kā arī tulkojis no vācu valodas, tostarp vācu dramaturgu darbus.

Birth time/place

26.05.1888
Inčukalns

Place/time of death

02.02.1969
Čikāga

Personal information

Dzimis zemkopja (lauksaimnieka) ģimenē kā jaunākais bērns. Brāļi: Vihelms (1874–1944) un Kārlis Johans Augusts (1881–?), māsa Alvīne Krolls (precējusies Brūkers; 1879–1929).
Vectēvs Jāzeps Krolls no Breslavas, toreizējās Prūsijas galvaspilsētas, tēvs Augusts dzimis Potsdamā (1845), 1860. gadā ģimene pārcēlusies uz Ikšķili. Māte Ieva Stūris (precējusies Krolls: 1847) dzimusi Viskaliešos, Vecbebros, Rīgas apriņķī.

1891. gadā ģimene pārcēlās uz Rīgu, tēvs strādāja Krievu-Baltijas vagonu rūpnīcā.
1937: kļuva par Neldnera nošu un mūzikas instrumentu tirgotavas īpašnieku, Rīgā Aspazijas bulvārī 2, izdevis notis un grāmatas par
1944: devies bēgļu gaitās uz Vāciju.
1950: izceļojis uz ASV, dzīvoja Čikāgā.

Dēli: medicīnas doktors Sigurds Oto Krolls (1931–2016), banku darbinieks Egils H. Krolls; meita Zaiga Krolls (precējusies Tums).

Professional activity

LITERĀRĀ DARBĪBA

Kopš 1904: publicējas latviešu periodiskajos izdevumos.
Pats minējis, ka laikrakstam "Baltijas Vēstnesis" rakstījis kopš 13 gadu vecuma (1901), rakstus parakstīdams kā Pastarītis, Burtnieks, Narciss, arī ro, ls, OKrs.
Literārus darbus publicējis kopš 1913: dzejoļus un stāstus, kas publicēti periodikā, arī recenzijas un apceres par literārām problēmām.
Sarakstījis pirmo plašāko Latvijas ģeogrāfijas grāmatu.
Literāro darbību turpinājis trimdā, vairāku atmiņu grāmatu autors, tostarp "Karalis gaida" (1962), "Rīga dimd" (1963), "Skrējiens cauri dzīvei" (1, 1967).

SABIEDRISKĀ DARBĪBA

Kopš jaunības saistīts ar skautu kustību Latvijā, pirmais skautu žurnāla izdevējs un redaktors.
Strādājis Latvijas telegrāfa aģentūrā, laikrakstu redakcijās un organizējis veselu rindu kulturālu pasākumu.
Darbojies Latvijas Kultūras veicināšanas biedrībā. Darbojies arī daudzu izglītības, mākslas un amatniecības kursu rosināšanā un vadībā, veicinot ārpusskolas izglītību. Piedalījies un organizējis dažādus kursus, seminārus un priekšlasījumu ciklus, izveidojis Tehnisko vakara vidusskolu, Vakara vidusskolu pieaugušiem un citas interešu izglītības iestādes, arī Rīgas Tautas konservatoriju.

Vadījis žurnālu "Kultūras Vēstnesis" un darbojies citās literatūras un mākslas žurnālos un laikrakstos.
Izveidoja lietuviešu, čehu un zviedru-latviešu tuvināšanās biedrības.
1930–1931: mākslas un kultūras lietu konsultants Izglītības Ministrijas.
1931–1938: Latvijas Nacionālās operas inspektors (šis laiks atspoguļots grāmatā "Karalis gaida").

DARBS ŽURNĀLISTIKĀ

Kopš 1909: publicējies galvenokārt laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis" (pirmā publikācija "Grāmatas un higiēna" šī laikraksta literārāpielikumā, 275. nr.). Ar iniciāļiem O. Kr. publicējis arī izglītojošus rakstus par dažādiem jautājumiem, tostarp astronomiju, ģeogrāfiju, valodniecību, kultūras dzīves notikumiem, latviešu mākslinieku izstādēm, par aktrisi Bertu Rūmnieci un rakstnieku Rūdolfu Blaumani, publicējis recenzijas par teātra izrādēm.
1919: laikraksta "Baltijas Ziņas" redaktors. Strādājis Latvijas Telegrāfa aģentūrā.
Citu pēc cita izdevis vai rediģējis lielāku skaitu laikrakstu un žurnālu:
Līdz 1921: redaktors laikrakstā "Brīvā Zeme".
1921–1923, 1925: mēnešraksta "Kultūras Vēstnesis" izdevējs un redaktors.
1925: "Jaunatnes Druva".
1925: mēnešraksta "Latvijas Skauts" izdevējs un redaktors.
1928: žurnāla literatūrai, zinātnei, vēsturei un ceļojumiem "Piedzīvojumu Pasaule" redaktors.
1929: "Ugunskurs".
1930: "Jaunatnes Vadonis".
1930: "Kino".
1939-1940: žurnāls "Zeltene".
1956–1961: laikraksta "Čikāgas Ziņas", izdevējs, izdevējs un korespondents; laikraksta "Laiks" Čikāgas korespondents.
1959–1962: žurnāla "Skatuve un Dzīve" (Čikāga) izdevējs.

IESTUDĒJUMI TEĀTRĪ, DARBĪBA TEĀTRĪ

Kad Krollam bija 17 gadu, Reinholds Veics teātrī "Rota" izrādīja viņa viencēlienu "Zirnekļa tīkls", arī pats uzstājies teātros.
1910–1915: žurnālā "Kāvi", "Sadzīve", laikrakstos "Dzimtenes Vēstnesis", "Rīgas Ziņas" rakstījis recenzijas galvenokārt par Rīgas latviešu teātra (Interimteātris) un Jaunā Rīgas teātra izrādēm, tostarp latviešu autoru Rūdolfa Blaumaņa "Indrāni", "Pazudušais dēls", Annas Brigaderes "Princese Gundega un karalis Brusubārda", Ādolfa Alunāna "Mūsu senči", Linduļa "Dižūdru Māle", Raiņa "Pusideālists", "Pūt, vējiņi!" lugu un citzemju autoru lugu iestudējumiem.

Rakstījis lugas, uz latviešu lauku amatieru teātru skatuvēm izrādītas lugas "Vecas lakstīgalas" un "Zeme mostas", vēl citas lugas – "Zirnekļa tīkls", komēdija "Pēdējie divi rubļi", viencēliens dramatiska etīde "Nesaprastās dvēseles", viencēliens "Precības", "Sniega māte", "Mostas zeme" (ieguva godalgu), teiku spēle "Mēris", drāma "Zemes spēks", trimdā sarakstījis viencēlienu "Pie izmeklēšanas inspektora", bērnu ludziņu "Bitīte Maijiņa" (1968).

TULKOTĀJS

Pēc režisors Reinholda Veica mudinājuma tulkojis virkni lugu, kas iestudētas Latvijas teātros, tostarp teāra vajadzībām pārtulkojis Fridriha Hebela lugu "Judīte", Henriha fon Kleista "Sasistā krūze". Otto Ludviga "Dzimtsmežkungs", Dž. B. Šova u. c. autoru lugas.
Tulkojis Ļeva Tolstoja, Knuta Hamsuna, Kazimira Tetmaijera u. c. mazāk nozīmīgu autoru prozu, nereti tulkojumi parakstīti ar pseidonīmu O. Kārklis, O. K., O. Kr.


Pirmie tulkojumi periodikā publicēti 1913. gadā.
1919: Petersen, Marija. Maldugunis (laikrakstā "Baltijas Ziņas").
1927: Bangs, Hermanis. Bez dzimtenes: romāns (Rīga: A. Raņķis).
1928: Dimā, Aleksandrs. Akte: vēsturisks romāns no Romas un Nerona valdīšanas laika (Rīga: Vēsture).
1928: Lehne, Fr. Kad dvēseles lūzt: romāns (Rīga: Vēsture); tulkojums no vācu valodas.
1928: Minclavs, Sergejs. Ar krustu un uguni: vēsturisks romāns no Latvijas un Lietuvas senatnes (Rīga: Vēsture).
1935: Tetmeijers, Kazimirs. Grubovas Marija: romāns (Rīga: Laikmets).
1937: Tvens, Marks. Ceļojums (Innocents abroad), 1. grāata: romāns (Rīga: Atauga).
1937: Deleda, Grācija. Dzīve kalnos: romāns (Rīga: Atauga); tulkojums no vācu valodas.
1939: Tvens, Marks. Ceļojums, 2. grāmata: romāns (Rīga: Atauga); tulkojums no vācu valodas.

DARBĪBA ORGANIZĀCIJĀS

Iesaistījies skautu kustībā.


DARBĪBA GRĀMATIZDOŠANĀ
Pastāvējis Oto Krolla apgāds (Rīgā), Oto Krolla izdevniecība (Vācijā un ASV), grāmatas izdevis arī Krolla Kultūras birojs (Čikāgā).
Nometņu laikā Augsburgā (Vācijā) izveidoja aģentūru, kas organizēja koncertus, teātra izrādes un citus kultūras pasākumus.

Čikāgā Hull House izveidoja Mākslas aģentūru, kas organizēja latviešu kultūras dzīvi, izdeva biļetenu "Skatuve un Dzīve", atbalstīja Čikāgas Latviešu teātra, baletskolas, bērnu teātra darbību un citas kultūras dzīves aktivitātes.
Izdevis latviešu komponistu nošu partitūras, grāmatas par mūziku, komponistiem, mūzikas instrumentiem, Latvijas operu, tostarp paša rakstītās grāmatas: "Operas neredzamā dzīve" (1934), "Karalis gaida" (1962), "Aiz zelta priekškara" (1966).

Izdevis Pāvila Gruznas, Arnolda Apses, Eduarda Sināta, Marijas Urnežus, Nikolaja Vīksniņa un citu darbus.
Sarakstījis vēstures un ģeogrāfijas grāmatas, tostarp "Čehoslovākijas Republika" (1930), "Latvijas ģeogrāfija" (1921), "Zviedrija: zeme un tauta" (1929), "Amerika" (1946); Latvijas preses vēsturi – "Latvijas prese un viņas darbinieki" (1931, 1964).
Sarakstījis padomu grāmatu ceļotājiem: "Vadonis pa Jaunjelgavu" (1926), "Ceļot, ak, ceļot!" (1928).

APBALVOJUMI

Par nopelniem kultūras, sabiedriskā un jaunatnes darbā apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni, skautu "Balto Liliju", Zviedrijas Vāzas ordeni, Lietuvas, Vītauta ordeni, Čechoslovākijas "Baltās Lauvas", Polijas "Zelta liliju" u. c. ordeņiem un goda zīmēm.
Goda biedrs Ģētes un Nirnbergas mākslinieku biedrībās.

Quotes

PAR OTO KROLLU

"Nav daudz tādu centīgu un nenogurdināmu, kāds bija O. Krolls, kas savu ticību un darba spējas prata likt vietā un lietā, nekad neprasīdams, kas man par to būs. Pirms Pirmā pasaules kara, meklējot jaunas Idejas un atzinās, viņš nāk tiešā saskarē ar latviešu topošo liberālo inteliģenci, darbodamies Pavasara un Rīgas izglītības biedrībā. 1904. g. presē parādās vīna pirmie prozas publicējumi ar sentimenta ieskaņu. Kara gadus viņš pavada Maskavā un strādā Latv. bēgļu palīdzības komitejā. Atgriežoties Rīgā, O. Krolls ar pilnu krūti metas kultūras darbā, nodibina Latv. kultūras veicināšanas biedrību, kas attīstīja ļoti vispusīgu darbību, nodibināja vakara ģimnāziju, izdeva Kultūras Vēstnesi /1921-25/ u. c. Tajā pašā laikā O. Krolls publicēja savas pirmās prozas grāmatas Dvēseles ilgas un Dvēseles sāpes. Lielu rosmi viņš parādīja ari Jaunatnes darbā, aktīvi piedalījās skautu kustībā un izdeva Jaunatnes Vadoni. 1930. g. Izglītības ministrija viņu aicināja par kultūras konsultantu un ar 1931. g. viņš bija Nacionālās operas Inspektors. [..] Otto Krolls bija ideālists, vārda patiesā nozīmē, nesavtīgs un izpalīdzīgs. Arvien laipns, iecietīgs un optimists. Viņš prata apvienot sirdi iecerētās idejas ar organizatora talantu, tādejādi īstenojot savus daudzos darbības veidus un pasākumus."

Dzirkalis, Kārlis. Otto Krolla piemiņai. Laiks, 1969, 15. febr.

Pseudonym

O. K., O. Kr., O. Kārklis, Pastarītis, Burtnieks, Narciss

Additional names

Augusts Otto

Education

Rīgas Vācu amatnieku biedrības skola
Rīga

Gižicka mūzikas skola
Rīga
Mācījies Gižicka Ķeizariskās mūzikas skolas dramatiskajā klasē. Skola atradusies iepretim Pulvertornim, vēlāk Brīvības bulvārī Nr. 4., Pauluči ielas stūrī.

Rīga
Mācījies glezniecības pamatus pie B. Vulfa, N. Ābeles, Štiglera, Borcherta kopā ar Jāni Dombrovski, Rihardu Mauru, Jāni Krūmiņu, Konrādu Ubānu un citiem vēlāk pazīstamiem gleznotājiem.

1897–1900
Rīga
Uzsāka mācības A. Krūkļa kundzes privātskolā. Skola atradusies Stabu ielā 33, sarkanā divstāvu mūra namā.

1900
Rīgas pilsētas 12. pamatskola
Rīga
Uzsāka mācības Rīgas pilsētas pamatskolā (tagadējā V. Zālīša pamatskolā). Skola atradusies tolaik Todlebena bulvārī 8 iepretim Esplanādei.

1906–1909
Rīgas Nikolaja ģimnāzija
Rīga

Participation in organisations

Latviešu preses biedrība
Trimdā darbojās Čikāgas-Milvoku kopā.

Rīgas Latviešu biedrība
Rīga

Fraternitas Mercuria
Rīga

1922–1939
Latvju mākslas aģentūra
Biedrs

1922–1939
Latvju mākslas aģentūra
Biedrs

1922–1939
Latvju mākslas aģentūra
Biedrs

Working place

Laikraksts "Jaunatnes Vadonis" (1923–1930)
Rīga
Redaktors

1913
Rīga
Sāk darbu Krievu-Baltijas ( kādreizējā Vanderciepa fabrikā) vagonu fabrikā kā izsūtāmais zēns, zīmētājs un konstruktors (šis laiks tēlots grāmatā "Skrējiens cauri dzīvei"). Šeit strādāja arī aktieri Reinholds Veics, Roberts Holcmanis, Kārlis Jēgers un citi.

1930–1931
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
Konsultants mākslas un kultūras lietās.

1931–1938
Latvian Nationa Opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
inspektors

1939–1940
Žurnāls "Zeltene" (1926–1940)
Žurnāla "Zeltene" pēdējais redaktors

Residence

1891–1944
Rīga
1891–1901: dzīvoja Rīgā: Lībeka māja, Stabu 80. Kopš 1901: dzīvoja Paegļa mājā pie Grīziņkalna, Pērnavas ielā 23a, tad Ērgļu ielā 23a.

1944–1949
Augsburga

1949–1950
Redkrīka

1950–1969
Čikāga

Emigrated

03.07.1949
Amerikas Savienotās Valstis
Emigrēja uz ASV.

Awards

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar 1930. gada 13. novembra lēmumu.
V šķira
1930