Mikus Skruzītis

lv
Report to editor

Collections (34)

Items: Submitter (173)

Works: Author (8); Translator (2); Compiler (1); Person of reception (12)

Photos: Author of photo(1); Person in photo(3)

NameMikus Skruzītis
PseudonymSk., Skr., M.S., M.Skr.
Name at birthSkruzits
SummaryMikus SKRUZĪTIS (1861 - 1905) ir latviešu etnogrāfs un literāts. Viņš ir dzimis saimnieka ģimenē, mācījies Neretas pagasta Ķesterskolā, Jēkabpils apriņķa skolā (1874-76) un Jelgavas reālskolā, kā arī studējis Rīgas Politehnikumā arhitektūru, ķīmiju un lauksaimniecību (1884-1890), bijis korporācijas "Selonija" biedrs. Mikus Skruzīša pirmais raksts publicēts avīzē "Baltijas Vēstnesis" 1884. gadā. Viņš bijis žurnāla "Austrums" un laikraksta "Tēvija" redakcijas loceklis (1892-1895). 1894-1896 Mikus Skruzītis apceļojis Latvjas novadus, vācot etnogrāfiskus materiālus. 1896 kopā ar domubiedriem Matīsu Siliņu, Vili Olavu u.c. Mikus Skruzītis iekārtojis Latviešu etnogrāfisko izstādi, pēc tam līdz mūža galam strādājis ģimenes saimniecībā Neretas "Stanānos".
Mikus Skruzītis publicējies "Baltijas Vēstnesī", žurnālā "Austrums" un citos latviešu preses izdevumos par dabaszinātniskiem, kultūrvēsturiskiem, medicīniskiem u.c. jautājumiem. Skruzītim ir daudz publikāciju par latviešu tradicionālo kultūru, īpaši etnogrāfiju, par apģērba krāsošanu ar tautā zināmiem paņēmieniem Skruzītis publicējies arī Kēnigsbergas zinātnisko rakstu krājumā "Prussia" (1900). publicējies par latviešu tautas tērpu jautājumiem, zīmējis paraugus. Skruzīšu Mikus pētījumus un zīmējumus izmantojis latviešu grafiķis Rihards Zariņš, "Latvju rakstu" izdevējs.
Skruzītim ir īpaša loma Sēlijas vēstures izpētē, 1887. gadā viņš sarakstīja plašu apcerējumu "Sēļi, Kurzemes augšgala senči", kas tika godalgots ar Jāņa Reinberga prēmiju kā gada labākais vēsturiskais sacerējums. Tas tika publicēts RLB Derīgu grāmatu nodaļas izdevumā divus gadus vēlāk, bet 1986. gadā Ojāra Jēgena apgādā tas nāca klajā arī Čikāgā. 2009. gadā izdevums tika digitalizēts un ir pieejams lejuplādei LNB elektroniskajā bibliotēkā.
Skruzītis darbojies arī kā teātra recenzents, pēc viņa rosinājuma, pārbūvējot dzimtos "Stanānus", tajos izveidota arī zāle teātra spēlēšanai. Skruzītis rosinājis tautas teātra attīstību savā novadā. Latviešu teātrim viņš ir tulkojis no vācu valodas pāris lugas.
Skruzītis ir piedalījies III un IV Latviešu Vispārējo Dziesmu svētku organizēšanā un sakārtojis brošūru "Vadonis pa Rīgu III vispārējos dziedāšanas svētkos" (1888).
Personal informationMikus Skruzītis ir dzimis Miķeļa Skruzīša (1829-1899), "Stanānu" saimnieka, un viņa sievas Dārtas (1840-1916), dzimušas Kundrat, ģimenē. Tēvs no Neretas muižas izpircis zemi, iegūstot vislielākās mājas pagastā (312 pūrvietas) un, prasmīgi saimniekojot, nopelnīja līdzekļus sava dēla skološanai. Tēvs bijis arī grāfa Šuvalova Neretas meža pārzinātājs, pagasta tiesas priekšsēdētājs un pagasta vecākais.
Mikus Skruzītis un viņa māsa Marija Skruzīte (1869-1922) palika neprecējušies, "Stanānos" dzīvojošā Skruzīšu dzimta palika bez turpinājuma.
Māsa Marija Skruzīte, labi skolota, Pirmā pasaules kara laikā "Stanānos" ierīko privātskolu, kurā māca apkaimes bērnus.
Work

Publikācijas presē

Vēsture, dabas zinātnes, ceļojuma apraksti, piemiņas raksti

1884: "Latviešu Avīzes" jaunās redakcijas vadībā [par "Līgo" svētkiem]. Baltijas Vēstnesis, nr. 178.
1885: Iz cilvēces senatnes. Rota, nr. 46, 12.11.
1886: Par zemes attīstīšanos. Rota, nr.7., 8.
1887: Baltijas jūras un viņas piekrastes pārmaiņas. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 43.
1889: Kāds vārdiņš izbraucējiem uz Siguldu. Baltijas Vēstnesis, nr. 107.
1889: Rīgas Pulvera tornis. Vēsturiska skice. Baltijas Vēstnesis, nr. 108.
1890: Kāds vārds Latvju muzeja lietā. Baltijas Vēstnesis, nr. 128.
1892: Tautas svētki Jelgavā 29. un 30. augustā 1892. gadā. Austrums X, 305.-309.lpp.
1892: Jaunās pasaules atradējs [par Kristoforu Kolumbu]. Austrums, X, 293.-297.lpp.
1893: Vidzemes Šveicijā [ceļojuma apraksts]. Austrums, XII, 584.-586.lpp.
1894: Kurzemes Šveicija [ceļojumu apraksts: Sabile, Kandava, Talsi]. Austrums, I, 64.-66.lpp.; II, 184.-185.lpp.; III, 289.-291.lpp.
1894: Jūras dibena noslēpumi. Austrums, I, 81.-82.lpp.
1894: Teodors Billrots [nekrologs]. Austrums, III, 306. lpp.
1894: Sadi Karno [par Francijas prezidenta atentātu]. Austrums, VII, 59.-60.lpp.
1894: Teķnisku nosaukumu lietā. Austrums, VIII, 176. lpp.
1894: Arktiska izstāde Rīgā. Austrums, VIII, 174.-175.lpp.; IX, 253.-254.lpp.
1894: Gaisa kuģi. Austrums, 522.-525.lpp.
1894: Kundziņu Kārlis. Austrums, III, 305. lpp.
1895: Baltijas vēstures un valodu izpētīšanai [bibliogrāfija pēc "Indogermanische Forschungen"] Austrums, I, 80. lpp.
1895: Mūsu lauka irbes (kuratiņas). Zemkopis, nr. 3.
1895: Vēstule iz Prāgas, Baltijas Vēstnesis, nr. 273, nr. 278.
1896: Pirmais zemnieku likumu mēģinājums Kurzemē. Iz Baltijas Tiesību vēstures. Baltijas Vēstnesis, nr.272; Tiesu kalendārs 1900, 46.-52. lpp.
1898: Konversācijas vārdnīcas 27. burtnīca. Baltijas Vēstnesis, nr. 50.
1898: Mūsu konversācijas vārdnīcas lietā, Baltijas Vēstnesis, nr. 110.111.
1898: Veselības aizsargāšanas labā [peļama vienaldzība pret diloņa izplatīšanos] Baltijas Vēstnesis, nr.138.
1904: Par sēklas labību nākamam pavasarim. Zemkopis, nr. 44.

Raksti par teātri, recenzijas

1893: Hermans Rode-Ebelings. Austrums, IX, 276.lpp.
1893: Iz mūsu teātra dzīves. Austrums, I pusgadā: 93., 191., 289., 389., 493., 587. lpp.; II pusgadā: 88., 184., 276., 383., 482., 592.lpp.
1893: Pēteris Ozoliņš. Austrums, IX, 227. lpp.
1894: Iz mūsu teātra dzīves. Austrums [katrā šā gada numurā].

Raksti par tradicionālo kultūru, par etnogrāfiju

1887: Par modēm un apģērbu. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 227.
1892: Tautas apģērbs, Austrums, IX, 236.lpp.
1893: Vācele, ķerbele, grezele, grozs. Austrums, III, 289. lpp.
1893: Eža un dobe. Austrums, X, 382.lpp.
1894: Tautiskais apģērbs. Pastala. Austrums, IV, 416.lpp.
1894: Vargas. Austrums, VI, 633. lpp.
1894: Tautisks apģērbs. Kabilniece. Austrums, XII, 537.lpp.
1895: Latviešu tautas apģērbs savā vēsturiskā attīstībā un nozīmē. Kultūrvēsturiska studija. Austrums, I, 10.-13.lpp.; III, 240.-242.lpp.
1896: Par latviešu māju zīmēm. Austrums, nr. 12, 903.-904.lpp.
1897: Par Virgus tautisko apģērbu. Baltijas Vēstnesis, nr. 247.
1898: Senlaiku kapenes, Baltijas Vēstnesis, nr. 186.
1898: Par pilskalniem, upuru kalniem un kapenēm senajā Vidus-Sēlijā, Baltijas Vēstnesis, 290; Baltijas Vēstnesis 1899, 6., 10., 11.
1900: Ueber die ehemalige lettische Färbekunst. Sitzungsberichte der Alterthumsgesellschaft Prussia. [raksts tulkots un publicēts latviski divkārt: 1902; 1916].
1902: Par latviešu senajo krāsošanas mākslu. Tēvija, nr. 21.-23.
1916: Par latviešu citreizējo krāsošanas mākslu. Līdums, nr. 202.-206

Recenzijas par latviešu daiļliteratūru

1892: Kāds vārds godalgu lietā par oriģināllugām. Baltijas Vēstnesis, nr. 70.
1893: Apsīšu Jēkaba Raksti. III Iz tautas bilžu galerijas. Austrums IV, 384.lpp.
1893: Dzejoļi. Sacerējis Augusts Kažoks. Austrums, IV, 384. lpp.

Oriģinālproza

1889: Ziemassvētku vakarā. Iz tautas dzīves pagātnē. Baltijas Vēstnesis, nr. 289., 290.

Darbi atsevišķos izdevumos

Monogrāfisks apcerējums

1889: Sēļi - Kurzemes augšgala senči. Rīga: RLB Derīgu grāmatu nodaļa. [manuskripts 1887, godalgots].

Daiļliteratūras tulkojumi

1878: Nepatiesi uz nāvi notiesāts jeb Pēters Starofskis un skaistā Šušana. Jelgava: J. Šablovskis [stāsts]
1889: Vēršu kupčis. Joku luga 5 cēlienos no Fr.Kaizera "Der Oheim aus Steyermark". Jelgava: Zīslaks.
1890: Mājas atslēga [lugas "Der Hausschlüßel" tulkojums, identificēta pēc recenzijas Düna Zeitung: Lettisches Theater, nr.50(05.03.1890).

Ceļvedis

1888: Vadonis pa Rīgu Latviešu III. vispārīgajos dziedāšanas svētkos. Rīga: "Rigaer Tageblatt" drukātava.

Citi nozīmīgi darbības virzieni

  • iesūtījis 235 tautasdziesmas Kr. Barona krājumam no Neretas, Ērberģes un Sunākstes
  • līdzdalība III un IV Vispārējo Latviešu Dziesmu svētku organizēšanā, "tautiskā apģērba" komisijās, zīmējot koristiem stilizētus tautiskā apģērba paraugus, viens no tiem izmantots Dziesmu svētku suvenīra - tautiska lakatiņa pagatavošanā
  • līdzdalība J. Dravnieka Konversācijas vārdnīcas redkolēģijā
  • līdzdalība Jelgavas lauksaimniecības izstādes rīkošanā (1895), kā tās “apogeju” vācu avīzes (sal. Rigische Rundschau nr.143(1895)) min Skruzīša uzcelto etnogrāfiskiem aprakstiem atbilstošo Augšzemes dūmistabu - guļbaļķu zemnieku māju, kā arī tajā izvietotās zemnieku figūras pilnā augumā raksturīgos tērpos un darot dažādus darbus.
  • līdzdalība Latviešu Etnogrāfiskās izstādes organizēšanā (1896) - izstādes komitejas sekretārs, izstrādā koncepcijas gala variantu.
QuotationsSkruzītis jau pirms A. Bīlenšteina piedāvāja savu Sēlijas seno robežu interpretāciju, kura lielās līnijās sakrīt ar pašlaik atzīto, lai gan pie Sēlijas viņš droši pieskaitīja arī Kaplavas un Varnaviču apvidu. Skruzītis, varbūt ne bez pamata, izcēla Augšzemes kā "salu zemes" īpatnību, pievērsa uzmanību arī daudzajiem vietvārdiem, kas satur "salas"vārdu. Šī mazā grāmatiņa [par "Sēļi, Kurzemes augšgala senči"] bija pirmais vērā ņemamais latviešu autora darbs Latvijas vēsturiskajā un etniskajā ģeogrāfijā, kur skartas arī latviešu etnoģenēzes problēmas. Līdz ar šā darba parādīšanos Sēlijas un sēļu vārds tika izcelts no aizmirstības un iespiedās plašākas Latvijas lasošās sabiedrības daļas atmiņā.
No: Lilita Vanaga. Mikus Skruzītis. Dabas un vēstures kalendārs 2003. Rīga: Zinātne, 2002, 160.lpp.

[Jelgavas Lauksaimniecības izstāde 1895. gadā] kļuva par pirmo brīvdabas etnogrāfisko ekspozīciju Latvijā un baudīja milzīgu apmeklētāju interesi (..). Tāpēc nav brīnums, ka, izstrādājot Latviešu etnogrāfiskās izstādes plānu brīvā dabā, Skruzītis izmantoja gan paša pieredzi, gan citviet Eiropā tolaik modernus izstāžu iekārtošanas paraugus. Viens no tādiem bija arī čehu etnogrāfiskā izstāde Prāgā, kurp Skruzītis devās 1895. gada novembrī. Ceļā uz Prāgu viņš arī apmeklēja Berlīnes, Drēzdenes un Vīnes muzejus. Kad Skruzītis ieradās Prāgā, izstāde jau bija beigusies un daļēji nojaukta. Skruzītis Prāgā pavadīja divdesmit dienas. Šajā laikā viņu laipni uzņēma čehu filologs, baltu valodu pētnieks Jozefs Zubatijs un arheologs, ģeologs, antropologs, etnogrāfs un topošā čehu etnogrāfiskā muzeja vadītājs Lubors Nīderle. Viņi iepazīstināja Miku Skruzīti ar čehu izstādes rīkošanas un iekārtošanas procesu, uzdāvināja vairāku izstādes nodaļu katalogus un vienu izstādes fotoalbumu (..) Pēc atgriešanās no Čehijas Skruzītis izstrādāja galīgo Latviešu etnogrāfiskās izstādes programmu, ko ar dažām izmaiņām apstiprināja.
Sanita Stinkule. "Steigsimies turpu, kur satek lieli un mazi ceļi, uz Rīgu - uz latviešu izstādi!". Latviešu etnogrāfiskā izstāde 1896. Rīga: Neputns, [2016], 136.-140.lpp.

Piemiņas saglabāšana - Skruzīšu Mikus balva

1991: Velta Toma iedibina Skruzīšu Mikus balvu (7000 rubļu, 1993. gadā - 100 Eur) Latvijas tautskolotājam - pagasta garīgās un kultūras dzīves rosinātājam. Pretendentus izvirza pagastu skolas, tos izvērtē un balvu piešķir Latvijas Kultūras fonda komisija. 1992. gadā balvu saņem Viļakas vidusskolas latviešu valodas skolotāja Lūcija Bondare.
Occupationslitterateur
ethnographer
Birth time/place07.02.1861
Stanāni, Neretas pagasts, Neretas novads
Neretas pagasts, Neretas novads
No 1935. līdz 1942. gadam māju mantinieki Muižnieki, par šo laiku "Stanāniem" ārsts Arturs Grīnbergs, kas tur dzīvojis, raksta: ""Stanānu" dzīvojamai mājai [uzcelta no jauna pēc Mikus Skruzīša iniciatīvas vecās vietā] bija divi stāvi, četrslīpju jumts. Celta no sarkaniem ķieģeļiem, orientēta austrumu - rietumu virzienā. Garumā 20 metru, platumā - 10 metru. Ar četrslīpju jumtu, klātu ar šķindeļiem. Ēkai bija 33 logi un 17 durvis, divi skursteņi. Mājas galvenā ieeja bija ziemeļu pusē. Tur arī atvērts lievenis. Mājas ziemeļu pusē saimniecības ēkas, bet dienvidu - atpūtas zona ar sešu metru platu apaļu puķu dobi. Tālāk dekoratīvie koki un liepu aleja, kas aptvēra lielu ābeļdārzu. Otrā stāva teātra zāle ap 80 kvadrātmetru liela, ar sešiem logiem, vienām durvīm. Zināms, ka šajā zālē spēlēja vienas no pirmajām izrādēm Neretas pusē.

No: Imants Kaziļuns. Izzūd piemineklis īpašam neretietim. Staburags, 9.06.2020.

Padomju laikā mājas nolīdzinātas līdz ar zemi. Pēc nostāsta mājas sarkanie ķieģeļi izmantoti Neretas skolas internāta 2. stāva celtniecībā. Pie mājas esošajā liepu un ozolu alejā - vairāki ozoli - dižkoki.

Education1872–00.06.1874 (Date is approximate)
Neretas Ķestera skola
Nereta
Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads

mācījies, laiks precizēts pēc: Baltijas Vēstneša divdesmit piecu gadu jubilejai par piemiņu. Rīga, 1893, 161.lpp.


00.08.1874–1876
Jēkabpils apriņķa skola
Jēkabpils
Jēkabpils

mācījies
Jēkabpils apriņķa skolā


1881–1882
Jelgavas reālskola
Lielā iela, Jelgava
Lielā iela, Jelgava

Mācījies pabeidzis reālskolas kursu.


1884–1889
Rīgas Politehniskā augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

studējis arhitektūru (1884-1885); ķīmiju (1885-1888) un lauksaimniecību (1888-1889).

Working place1877
Zalve
Zalve, Zalves pagasts, Neretas novads
Strādā pie grāfa Šuvalova inspektora.

1878–1880
Ērberģes muiža

Strādā Ērberģes, toreiz - Taubes muižā - par mežkunga palīgu, gatavojas mācībām ģimnāzijā.


1884–1889
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis"
Rīga
Rīga
Referents, pārspriež mākslas un amatniecības jautājumus, kā arī raksta ievadrakstus par etnogrāfiskiem un ar vēsturi saistītiem jautājumiem.

1892–1895
Laikraksts "Tēvija" (1884–1914)
Jelgava
Jelgava

Līdzstrādnieks


1892–1895
Žurnāls "Austrums" (1885–1928)
Jelgava
Jelgava

Līdzstrādnieks


1896–1905
Stanāni, Neretas pagasts, Neretas novads
Neretas pagasts, Neretas novads
Dzīvo un strādā tēva mājās, publicējas latviešu presē
Participation in organisations1884–1889
Studentu korporācija "Selonija"
Stabu iela 17, Rīga
Stabu iela 17, Rīga, LV-1011
Studiju laikā Rīgas Politehnikumā korporācijas biedrs

1884–1890
Science Commission of the Riga Latvian Society
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Rakstvedis no 1884. līdz 1886. gadam un no 1888. līdz 1890. gadam.

00.12.1890–14.12.1891
Latviešu muzejs
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050

Muzeja un monētu krājuma pārzinis, Skruzītis strādā pie arheoloģisko un etnogrāfisko priekšmetu krājuma sakārtošanas. No 1875. līdz 1888. gadam muzeja rīcībā nonākuši 140 arheoloģiski priekšmeti. 1890. gada 3. jūlijā kopā ar P.Kalniņu un J. Valteru dodas pirmajā Rīgas Latviešu biedrības muzeja rīkotajā ekspedīcijā uz Lejaskurzemi - apseko Kurzemes jūrmalu no Embūtes caur Liepāju, Nīcu, Bārtu un Rucavu līdz Klaipēdai, vēlāk Alsungu un Venstpili, no kurienes caur Popi, Dundagu, Talsiem, Kabili Tukumu augusta sākumā atgriežas Rīgā. Ekspedīcijas rezultātā muzejs krietni paplašina kolekcijas, iegūst jaunus teicējus, kā arī uzticīgus etnogrāfisko priekšmetu ziedotājus.

No: Matilda Leimane. Latvijas Vēstures muzeja pirmsākums (Rīgas Latviešu biedrības muzejs). Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A. daļa. 1996, 50. sēj., 6.(587.) nr., 62.lpp.

Skruzītis kā muzeja pārzinis rūpējas arī par muzeja telpu iespējamu paplašināšanu - piedāvā ideju to ierīkot vecajā Pulvertornī, tas tomēr nedod gaidītos rezultātus.


1892–1905
Jelgavas Latviešu biedrība
Jelgava
Jelgava
Darbojies Rakstniecības nodaļā
Travelled00.11.1895
Prāga
Prague, Czechia

Ceļojuma mērķis - Lielā Čeho-slāvu etnogrāfiskā izstādē. Kad Skruzītis Prāgā ierodas, izstāde beigusies, tā arī ir daļēji demontēta. Tomēr Skruzītis Prāgā pavada 20 dienas un iegūst vērtīgu ar izstādi saistītu izziņas materiālu, tiekas ar čehu pētniekiem. Ceļojumu apmaksā (125 rbļ.) Rīgas Latviešu biedrība. Nolūks - gūt pieredzi topošās Latviešu etnogrāfiskās izstādes sagatavošanā. Ceļā apmeklē arī Berlīnes, Drēzdenes un Vīnes muzejus.


1898 (Date is approximate)
Sēlija
Sēlija, Sēlpils pagasts, Salas novads
Brīvajos brīžos apmeklē Neretu, Pilskalni, Dignāju, apsekojot pilskalnus, upurkalnus, kapulaukus, vācot ziņas, t.sk. nostāstus. Sastāda Vidussēlijas arheoloģisko karti, kuru nodod Latviešu Literārajai (Draugu) biedrībai ar aicinājumu rīkot kopīgas latviešu un vācu arheoloģiskās ekspedīcijas.
No: Lilita Vanaga. Mikus Skruzītis. Dabas un Vēstures kalendārs 2003. Rīga, 2002, 165.lpp.
Place/time of death27.01.1905
Stanāni, Neretas pagasts, Neretas novads
Neretas pagasts, Neretas novads
Miris 15./ 27. janvārī savās mājās no tuberkulozes.
Buried05.02.1905
Ķesteru kapi
Pētera Lodziņa iela 3B, Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads, LV-5118

Apglabāts pēc v.st. 24. janvārī blakus vecākiem un māsai Marijai. Kaps atrodams, ieejot kapsētā, nogriežoties pirmajā celiņā pa kreisi. Uz kapa plāksnes - Rūdolfa Blaumaņa teksta pārfrazējums: "Domājām apsēt lielus laukus, bet ne stūrīša nepaspējām."

Memorials03.10.1981
Stanāni, Neretas pagasts, Neretas novads
Neretas pagasts, Neretas novads

Māju vietā ar Neretas pagasta vadītāja Tāļa Zālīša un Dižkoku atbrīvotāju grupas gādību uzstādīts tēlnieka Viļņa Titāna sagatavots piemiņas akmens ar mājvietas "Stanāni" vārdu.

RewardsMaskavas latviešu pulciņa zinātniskās prēmijas
Sēļi, Kurzemes augšgala senči [tobrīd - manuskripts]
1887

Map legend

Showing 1-20 of 20 items.
#LocationDateTypeType of location
  
1Stanāni, Neretas pagasts, Neretas novads
(Neretas pagasts, Neretas novads)
07.02.1861Birth time/placeFarmstead
2Stanāni, Neretas pagasts, Neretas novads
(Neretas pagasts, Neretas novads)
27.01.1905Place/time of deathFarmstead
3Ķesteru kapi
(Pētera Lodziņa iela 3B, Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads, LV-5118)
05.02.1905BuriedCemetery
4Nereta
(Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads)
1872 - 01.06.1874EducationVillage
5Jēkabpils
(Jēkabpils)
01.08.1874 - 1876EducationCity
6Lielā iela, Jelgava1881 - 1882EducationStreet
7Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1884 - 1889EducationBuilding, house
8Zalve
(Zalve, Zalves pagasts, Neretas novads)
1877Working placeVillage
9Ērberģes muiža1878 - 1880Working placeManor house
10Jelgava
(Jelgava)
1892 - 1895Working placeCity
11Jelgava
(Jelgava)
1892 - 1895Working placeCity
12Rīga
(Rīga)
1884 - 1889Working placeCity
13Stanāni, Neretas pagasts, Neretas novads
(Neretas pagasts, Neretas novads)
1896 - 1905Working placeFarmstead
14Prāga
(Prague, Czechia)
01.11.1895TravelledCity
15Sēlija
(Sēlija, Sēlpils pagasts, Salas novads)
1898TravelledVillage
16Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
01.12.1890 - 14.12.1891Participation in organisationsBuilding, house
17Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1884 - 1890Participation in organisationsBuilding, house
18Jelgava
(Jelgava)
1892 - 1905Participation in organisationsCity
19Stabu iela 17, Rīga
(Stabu iela 17, Rīga, LV-1011)
1884 - 1889Participation in organisationsBuilding, house
20Stanāni, Neretas pagasts, Neretas novads
(Neretas pagasts, Neretas novads)
03.10.1981MemorialsFarmstead

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.