Melita Svarāne

lv
Report to editor

Collections (2)

Works: Author (18); Author of the comment (4); Person of reception (4)

Photos: Person in photo(6)

NameMelita Svarāne
Additional namesOtīlija
Name at birthMelita Otīlija Krastiņa
Linkhttps://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2012_files/1numurs/M_Auns_M_Svarane_LVIZ_2012_1.pdf
SummaryMelita SVARĀNE (1916-2011) ir latviešu vēsturniece, studējusi vēsturi Latvijas Universitātē, to absolvējot ar izcilību 1949. gadā. Lielākā daļa Melitas Svarānes mūža ir saistīta ar Vēstures institūtu, sākumā - laborantes (1956-1959), pēc tam - zinātniskās līdzstrādnieces (1959-1975) un vēlāk - arī vecākās zinātniskās līdzstrādnieces (1975-1996) amatā.
Melita Svarāne ir pētījusi galvenokārt 18. un 19. gadsimta pirmās puses latviešu sociālekonomisko dzīvi laukos, kā arī pievērsusies Rīgas kultūrvēstures izpētei, piedaloties tādu nozīmīgu izdevumu, kā "Feodālā Rīga" (1978) un Baltijas vācu vēsturnieka un zīmētāja Johana Kristofa Broces manuskriptu zinātniskā komentēšanā un sagatavošanā izdošanai (1992, 1996). Melita Svarāne ir rakstījusi par Garlību Merķeli, kā arī pētījusi latviešu grāmatu īpašumus 18. gadsimta otrajā un 19. gadsimta pirmajā pusē, pārskatot šā laikmeta mantojuma lietas, kā arī publicējusi materiālus par Grindeļu, Šteinhaueru, Dalbiņu un citu turīgu latviešu dzimtām. Melita Svarāne ir pētījusi vēstures interpretācijas latviešu un Baltijas vācu literatūrā, sagatavojusi pāris recenzijas par vēsturiskajiem romāniem, kā arī plašus pēcvārdus Kārļa Zariņa romāna "Kaugurieši" (1985) un Andrieva Niedras romāna "Līduma dūmos" (1992) atkārtotajiem izdevumiem.
Personal informationMelita SVARĀNE (dzimusi Krastiņa, 1916-2011) ir nākusi pasaulē Andreja Krastiņa (1875-1941) un viņa sievas Annas, dzimušas Zariņas (1875-1968) ģimenē Skaistkalnes Jaunvaičos. Tēvs bija virpotājs, izceļoja uz ASV (1905-1906), atgriezās Skaistkalnē, uzcēla māju Jaunvaičos, bija veikala īpašnieks Skaistkalnē, veikalam bankrotējot, strādāja par Mēmeles pārceltuves nomnieku.

Melitas Svarānes māsa Ludmilla Leontīne Tēberga (1913-2005) - grāmatvede Slokas papīrfabrikā, brālis Oļģerts Krastiņš (1917-1941) - politiķis un miltārpersona, 1940. gadā Tautas Saeimas deputāts un prezidija loceklis; brālis Romualds Krastiņš (1920-1989), 2. pasaules kara laikā emigrējis uz Zviedriju, tirdzniecības inženieris.

Melita Krastiņa 1943. gada 21. novembrī ir precējusies ar diplomētu inženieri mežkopi Jāni Svarānu (arī Svarans, 15.02.1908-27.01.1986), kopš 1946. gada Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātes docētāju un vēlāk - līdz 1975. gadam docentu. Laulībā dzimis dēls Vitauts Mārtiņš (1944-2017), šoferis; meitas Ilze Agnese (1948), strādājusi medicīnas un dzīvnieku aizsardzības jomā, un Dagnija Veronika Svarāne (1952), arheoloģe un metālapstrādes vēstures speciāliste.

Ziņas no Melitas Svarānes ģimenes arhīva.
Work

Monogrāfija

1971: Saimnieks un kalps Kurzemē un Vidzemē XIX gs. vidū: sociālekonomisks apcerējums. Rīga: Zinātne.

Līdzdalība kolektīvos pētījumos

1969: Pāreja pareizticībā. Latvijas PSR Mazā enciklopēdija, 2. sēj., 727.-728. lpp.
1970: Pušelnieki. Latvijas PSR Mazā enciklopēdija, 3. sēj., 110. lpp.
1978: Feodālā Rīga [nodaļa "Kapitālismam raksturīgo antagonisko šķiru veidošanās Rīgā" - pētījums par Rīgas latviešu amatniekiem, zvejniekiem, strādniekiem, pirmajiem uzņēmējiem, kas cīnījās par latviešu tiesībām, par Šteinhaueriem, Muižeļiem, Dalbiņiem, Ranķiem, Grindeļiem u.c.]. Rīga: Zinātne.
1988: Rīga: enciklopēdija [šķirkļi 154.-155.; 222.; 275., 276., 421., 425. , 451., 481., 484., 507., 669., 480., 759. lpp.] Galvenais redaktors P. Jērāns. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija.
1992: J.K. Broce. Zīmējumi un apraksti: piecos sējumos. I sējums. Rīga: Zinātne [materiālu apstrāde un komentāri nodaļām par Rīgas panorāmas skatiem, ļaudīm un transportu Rīgas ielās, sabiedrības ēkām, rātsnamu un sociālās aprūpes ēkām].
1996: J.K. Broce. Zīmējumi un apraksti: piecos sējumos. II sējums. Rīga: Zinātne [komentāri par Sarkandaugavu, Āgenskalnu, Zundu, Iļģuciemu un citām Rīgas priekšpilsētas vietām].
2002: J. K. Broce. Zīmējumi un apraksti: piecos sējumos. III sējums. Rīga: Zinātne [komentāri attēliem Nr. 2.-75.; 132.-145.]
2007: J.K. Broce. Zīmējumi un apraksti: piecos sējums. IV. sējums. Rīga: Zinātne [komentāri attēliem Nr. 55.-112.]


Zinātniski raksti un populārzinātniskas publikācijas par Latvijas kultūras vēsturi

1965: Kurzemes un Vidzemes kalpu ekonomiskais stāvoklis XIX gs. 40.-50. gados. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, nr. 19, 11.-26. lpp.
1966: Kurzemes un Vidzemes zemnieku saimniecības XIX gs. 40.-50. gados (pēc pagastu arhīvu materiāliem). Latvijas agrārā vēsture, XVI-XIX gs. Rīga: Zinātne, 79.-161. lpp.
1966: Социалэкономическое положение крестян в Курземе и Видземе в 19 веке. Автореферат. [disertācijas autoreferāts]. 1966.
1968: Процесс формирования латышской буржуазии в Курземской и Видземской деревне в 30-50 гг. ХIХ. Тезисы докладов и сообщений конференции посвященной 75- летию со дня рождения академика Я.Я.Зутиса. Рига: Зинатне, с. 43-50.
1971: Brīvais un piespiedu algotais darbs Latvijā 19. gs. vidū un tā sociālekonomiskā nozīme. LPSR ZA Vēstis, 1.,18. – 30.lpp.
1972: Dokumenti runā par Kurzemes kalpu dzīvi. Dabas un vēstures kalendārs. R., 204. – 207. lpp.
1975: Dienišķā maize uz zemnieku un kungu galda. Par uzturu. Rīga: Zinātne, 19.-28. lpp.
1975: Tirdzniecības palīgamati un to nozīme latviešu topošās buržuāzijas veidošanās procesā Rīgā XVIII gs. pēdējā ceturksnī. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, nr. 6, 89.-103. lpp.
1976: Pirmais latviešu zinātnieks [sakarā ar D.H.Grindeļa 200. dzimšanas dienu]. Zinātne un Tehnika, nr. 10, 20.-24.lpp.
1976: Apgaismības atspulgs Jelgavā [recenzija par J.Stradiņa un H.Stroda grāmatu "Jelgavas Pētera akadēmija"] Karogs, nr. 12, 171.-173.lpp.
1977: К генеалогии Давида Гиеронима Гринделя и Карла Юстуса Муйжеля – первих ученных – естесвоиспитателей латышского происхождения. Вопросы истории науки и техники Прибалтики. Тезисы докладов ХI Прибалийской конференции по истории науки и техники. Тарту, с. 139-142.
1977: Социальная психология латышских крестян в период развития капитализма(30 – 50 – e годы Х1Х века). Ежегодник по аграрной истории Восточной Европы. 1970; Pига, c. 157. – 166.
1977: К вопросу о размерах семей в Риге в конце 18 и первой половины 19 века. Второй всесоюзный семинар по исторической демографии. Тезисы. Pига, 93. - 94. стр.
1978: Alunānu namiņš L. Fūrmaņu ielā. Padomju Jaunatne, 21. okt.
1979: Rīgas iedzīvotāju personiskie zīmogi. Zinātne un Tehnika, nr. 4, 24.-25. lpp.
1980: [kopā ar V. Pētersoni]Grāmatas Rīgas latviešu mājās 18. gs. otrajā un 19. gs. pirmajā pusē. Bibliotēku zinātnes aspekti, 4. sēj. Rīga
1980: Pārcēlāju amats Rīgā feodālisma beigu posmā 18.gs. beigās un 19.gs. pirmā pusē. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, nr.8, 44.-58. lpp.
1980: Род Гринделей (к биографии первого ученого латышского происхождения). Из истории естествознания и техники Прибалтики. Pига, т.6 104.-112.стр.
1981: Prāvas par zemnieku bēgļiem Rīgas tiesās 18. gadsimtā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, nr.11, 26.-40. lpp.
1982: Jāņa Šteinhauera prāvas pret priviliģētajiem Namniekiem Rīgas un Pēterburgas tiesās 18. gadsimtā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, nr.10, 15.-33. lpp.
1982: Koka “pils” ar kārniņu jumtu [par J. Šteinhaueru (1705-1779)]. Zinātne un Tehnika, nr.10, 26.-27. lpp.
1983: Nika Šūberga cīņa pret Dundagas baronu. Dabas un vēstures kalendārs, Rīga, 183.-186. lpp.
1988: Patricietis J.K. Bērenss par Rīgu XVIII gs. beigās. Feodālisma problēmas Baltijā. Rīga: P. Stčkas Latvijas Valsts universitāte, 68.-82. lpp.
1989: Latviešu cilmes Ērgļu mācītājs Arnolds Zunte. Varavīksne: literārā mantojuma gadagrāmata. Rīga: Liesma, 231.-236. lpp.
1989: Arhīvu liecības par Skaistkalnes zemniekiem pagātnē. Vides aizsardzības kluba Bauskas nodaļas Vēstnesis, nr. 5., 6. Mašīnraksts Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā, inv. BMM-ZA 95173.
1990: Cel man pār Daugavu. Dabas un vēstures kalendārs 1991, 138.-141. lpp.
1991: Modes 18. gadsimtā Iļģuciemā, Ķīpsalā un citur gar Daugavas malu. Kalendārs sievietēm, 126.-133. lpp.
1991: Brāļu draudze Dolē un Ķekavā. Daugavas raksti, 114.-125. lpp.
1992: “Kad latviešu zemnieki zvērēja...” Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, nr.1, 38.-53.lpp.
1992: Rīgas ormaņu senās dzimtas. Sieviešu kalendārs, 1993. Rīga: Avots, 172.-180. lpp.
1992: Vasilijs Dorošenko [nekrologs]. Zinātņu Akadēmijas Vēstis.
1994: Latviešu rekrūtis cara armijā 19. gadsimtā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, nr.3, 56.-73. lpp.
1994: Rīgas mastu šķirotāju dzimtas. Daugavas raksti. No Rīgas līdz jūrai. Rīga: Zinātne, 44.-59. lpp.
1995: Marta Āboliņa [nekrologs]. Latvijas Vēstures institūta žurnāls, nr. 4, 203. lpp.
1996: Jaunākie pētījumi par zinātnieka D.H. Grindeļa dzimtu. No Grindeļa līdz mūsdienām. Apceres par farmācijas tradīcijām un jaunu ārstniecības preparātu meklējumiem Latvijā. Sast. J. Stradiņš. Rīga: Nordik, 68. -75. lpp.
1996: Meta Taube [nekrologs]. Latvijas Vēstures institūta žurnāls, nr. 1, 199.-200. lpp.
1997: Latviešu elites elite 18. gadsimtā. Rīgai 800: Jubilejas avīze, nr. 1.
1997: Mastu šķirotāji – vīrs, prāts un spēks [par Šteinhaueru dzimtu 18.gs. Rīgā]. Rīgai 800: Jubilejas Avīze, nr. 3.
1997: Pārejošais un paliekošais. Vērmaņi un dārzi Rīgā. Rīga 800. Gadagrāmata. 73. - 75.lpp.
1997: Garlībs Merķelis un latvieši. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. 51. sēj., nr.1./2. 63.-67. lpp.
1997: Par latviešu uzvārdiem. Dabas un vēstures kalendārs. 131.-135. lpp.
1998: “Baltijas vēstures pētniekam..” [par F. fon Keislera sastādīto Baltijas vēstures pētnieka Frīdriha Konrāda Gadebuša vēstuļu krājumu, publicētu Marburgā]. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, nr. 2, 171.-174.lpp.
1998: Tikai tāpēc, ka esmu latvietis [par Rīgas mastu šķirotāja Andreja Dalbiņa (1721-1778) dzimtu]. Rīgai 800: Jubilejas Avīze, nr.3.
1998: Četras Grunduļu-Grindeļu paaudzes [par Georgu, Miķeli, Mārtiņu un Dāvidu Hieronīmu Grindeli]. Rīgai 800: Jubilejas Avīze, nr. 6.
1998: Rīgas patriciešu dzimta Bērensi. Rīgai 800: Jubilejas Avīze, nr. 13.
1998: Vērmaņu darbošanās Rīgā. Rīgai 800: Jubilejas Avīze, nr. 16.
1998: Die Kurlandischen Seelenrevisionslisten 1797.-1834. (1858.). Latvijas Vēstures institūta žurnāls, nr.1, 185.-188. lpp.
1998: Briefe an den livländischen Historiographen Fridrich Konrad Gadebusch (1719-1788). Latvijas Vēstures institūta žurnāls 1998., 2.nr., 171.-174.lpp.
1999: Rīdzinieku garīgo interešu atspoguļojums Rīgas bāriņtiesas materiālos: 18. gs. otrā puse – 19.gs. pirmā puse. Latvijas Arhīvi, nr.1, 34.-44. lpp.
2000: Rūpniecības vēstures pētnieks Georgs Jenšs. Latvijas Arhīvi, nr.4, 9. – 49. lpp.
2001: Par ko parakstījās Rīgas latvieši 18. gadsimtā un 19. gadsimta pirmajā pusē. Latvijas Arhīvi, nr. 3, 36.-62. lpp.
2007: Atceras Melita Svarāne (Krastiņa) no 12. izlaiduma [par Jāni Gresti (1876-1951). Zemgales Ziņas, nr. 48, 9. marts, 7. lpp.

Recenzijas un pēcvārdi latviešu vēsturiskajai prozai

1975: Zemes un taisnības meklēšana [par J. Niedres romānu “Tai rītā mazā gaismiņā”. Karogs, nr. 10, 169.-170. lpp.
1979: Gadsimts toreiz bija trīspadsmitais [par J. Niedres romānu “Un vēji triec nodegu pelnus..”]. Karogs, nr. 4, 169.-170. lpp.
1981: Vēstule Jānim Peteram sakarā ar Dundagas zemnieku novērtējumu stāstā "Baltā ziemeļu sūna". Kalējs kala debesīs. Rīga: Liesma, 97.-99.lpp.
1985: Kaugurieši cīņā pret dzimtbūšanu. Grām.: Kārlis Zariņš. Kaugurieši. Rīga: Zinātne, 218.-238. lpp.
1992: Grāmata un latviešu sabiedrība līdz 19. gadsimta vidum [recenzija par A. Apīņa monogrāfiju]. Latvijas Vēstures institūta žurnāls, nr.4, 178.-182. lpp.
1992: Latviešu saimnieciskā iniciatīva Vidzemes un Kurzemes laukos 19. gadsimtā. Grām.: Andrievs Niedra. Līduma dūmos. Rīga: Zinātne, 447.-461. lpp.
QuotationsM. Svarāne ir sarakstījusi vairākus rakstus par latviešu tirdzniecības palīgamatu vēsturi Rīgā, Šteinhaueru, Grindeļu u.c. dzimtām, to cīņu par savām tiesībām, kultūras dzīvi, grāmatām Rīgas latviešu mājās u.c. Izpētīti arhīvu fondi, bagāts un interesants materiāls iegūts pat no tādiem krājumiem, kas tikuši uzskatīti par mazsvarīgiem (..) Rezultātā iepazīstam Rīgas latviešus ne vairs kā izolētu, maznozīmīgu, bet kā organizētu Rīgas sabiedrības daļu ar noteiktu nozīmi tās saimniecībā un citās pilsētas vēstures jomās. M. Svarāne pārdzīvoja, ja viņas pētāmajam laukam tika uzspiesta šķiriskās ierobežotības birka. Tomēr pētījumu loks zīmīgi sasaucas ar 70.-80. gadu centieniem uzturēt nacionālās pašapziņas un cerības garu.
Muntis Auns. Viduslaiku vēstures pētniece Melita Svarāne. Latvijas Vēstures institūta raksti, nr. 3, 1996, 165. lpp.

APBALVOJUMS
1972: Jāņa Zuša prēmija par darbu "Saimnieks un kalps Kurzemē un Vidzemē XIX gs. vidū: sociālekonomisks apcerējums".
Occupationshistorian
Birth time/place12.06.1916
Skaistkalne
Skaistkalne, Skaistkalnes pagasts, Bauskas novads
Pēc dokumentiem - dzimusi Skaistkalnes Jaunvaičos; faktiski - bēgļu gaitās Jekaterinoslavā (Dņepropetrovskā, Ukrainā).
Education1924 – 1930
Skaistkalne 6-year Primary School
Skaistkalne
Skaistkalne, Skaistkalnes pagasts, Bauskas novads

Mācījusies, beigusi pamatskolu.


1930 – 14.06.1934
Jelgava State 2nd Gymnasium
Jāņa Čakstes bulvāris 9, Jelgava
Jāņa Čakstes bulvāris 9, Jelgava, LV-3001

Ieguva vidējo izglītību, viens no skolotājiem bija pedagogs un kolekcionārs Jānis Greste.

Par mācībām un J. Gresti sīkāk: Gaitis Grūtups. Atceras Melita Svarāne (Krastiņa) no 12. izlaiduma. Zemgales Ziņas, 09.03. 2007.


12.11.1934 – 23.02.1935

A. Liepiņa Grāmatvešanas un mašīnrakstīšanas kursi - diplomēta absolvente.


00.09.1940 – 00.06.1941
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050
Studē Vēstures un filozofijas fakultātē.

00.11.1945 – 06.07.1949
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050

Studē vēsturi, studijas beidz ar izcilību, iegūst vēsturnieces diplomu par darbu "Pāvesta protektorāta novadi Latvijā 13. gadsimtā".


26.11.1966
Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050

Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstures institūta zinātniskās padomes sēdē aizstāvēta disertācija "Kurzemes un Vidzemes zemnieku sociālekonomiskais stāvoklis 19. gadsimta 40.-50. gados", iegūstot vēstures zinātņu kandidātes grādu. Oponenti V. Dorošenko un S. Ziemelis.

Working place1940 – 1941 (Date is approximate)
Žurnāls "Radio Vilnis"

Korektore
Pēc: M. Auns. Viduslaiku vēstures pētniece Melita Svarāne. Latvijas Vēstures institūta žurnāls, 1996, nr. 3, 164.lpp.


00.05.1942 – 00.06.1943
Ganību dambis, Rīga
Ganību dambis, Rīga

Strādā zāģētavā par rēķinvedi, iepazīstas ar nākamo vīru Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātes absolventu Jāni Svarānu.


00.10.1943 – 00.09.1944
Rīga
Rīga
Kasiere "Kokrūpniecības trestā"

00.09.1949 – 00.06.1953 (Date is approximate)
Rīgas pārtikas rūpniecības tehnikums
Hanzas iela 22, Rīga
Hanzas iela 22, Rīga, LV-1045

Skolotāja


1955 – 1961 (Date is approximate)
Rīgas 30. vakara vidusskola
Baltāsbaznīcas iela 14, Rīga
Baltāsbaznīcas iela 14, Rīga, LV-1015

Skolotāja


16.10.1956 – 00.09.1996
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūts

Senākās un viduslaiku vēstures (vēlākā Feodālisma vēstures) sektora vecākā laborante toreizējā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūtā; kopš 1959. gada decembra Vēstures institūtā - zinātniskā līdzstrādniece, specializējoties latviešu zemniecības vēsturē Vidzemē un Kurzemē 19. gadsimta pirmajā pusē; kopš 1975. gada decembra - vecākā zinātniskā līdzstrādniece; 1996. gada septembrī pensionējas.

Institūta arodbiedrības locekle.

Participation in organisations
Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs
Palasta iela 4, Rīga
Palasta iela 4, Rīga, LV-1050
Muzeja draugu biedrības locekle.
Emigrated00.12.1944 – 00.06.1945 (Date is approximate)
Saksija
Saxony, Germany

Izceļo uz Vāciju, Saksijas vidieni kopā ar vīramāti un dēlu Vitautu meklēt masveida tvarstīšanu laikā sagūstīto un uz Vāciju spaidu darbos aizvesto vīru Jāni Svarānu; atgriežas Rīgā; 1946. gada 22. maijā Rīgā atgriežas arī Jānis Svarāns.

Place/time of death23.12.2011
Buried00.12.2011
Rīgas Otrie Meža kapi
Gaujas iela 12, Rīga, LV-1026

Apbedīta līdzās vīram.

Map legend













Showing 1-13 of 13 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Skaistkalne
(Skaistkalne, Skaistkalnes pagasts, Bauskas novads)
12.06.1916Birth time/placeVillage
2Saksija
(Saxony, Germany)
01.12.1944 - 01.06.1945EmigratedRegion
3Rīgas Otrie Meža kapi
(Gaujas iela 12, Rīga, LV-1026)
01.12.2011BuriedCemetery
4Skaistkalne
(Skaistkalne, Skaistkalnes pagasts, Bauskas novads)
1924 - 1930EducationVillage
5Jāņa Čakstes bulvāris 9, Jelgava
(Jāņa Čakstes bulvāris 9, Jelgava, LV-3001)
1930 - 14.06.1934EducationBuilding, house
6Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050)
01.11.1945 - 06.07.1949EducationBuilding, house
7Latvijas Zinātņu akadēmija
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
26.11.1966EducationBuilding, house
8Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050)
01.09.1940 - 01.06.1941EducationBuilding, house
9Ganību dambis, Rīga01.05.1942 - 01.06.1943Working placeStreet
10Hanzas iela 22, Rīga
(Hanzas iela 22, Rīga, LV-1045)
01.09.1949 - 01.06.1953Working placeBuilding, house
11Baltāsbaznīcas iela 14, Rīga
(Baltāsbaznīcas iela 14, Rīga, LV-1015)
1955 - 1961Working placeBuilding, house
12Rīga
(Rīga)
01.10.1943 - 01.09.1944Working placeCity
13Palasta iela 4, Rīga
(Palasta iela 4, Rīga, LV-1050)
(Not set)Participation in organisationsBuilding, house

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.