Works: Author (46); Author of the comment (1); Person of reception (52)
Photos: Person in photo(3)
| Name | Marģeris Zariņš |
|---|---|
| Name at birth | Nikolajs Marģers Zariņš |
| Summary | Marģeris Zariņš (1910–1993) – komponists un rakstnieks, literāra Kārļa Kalniņa mazdēls. Rakstījis operas, oratorijas, instrumentālos koncertus, kantātes, vokālo kamermūziku un kora dziesmas, mūziku ērģelēm, orķestrim; komponējis mūziku lugu izrādēm un 18 kinofilmām. Literārajai darbībai pievērsies mūža otrajā pusē. Marģera Zariņa prozai raksturīgs daudzveidīgs stils, teatrālisms, reālā un fantastiskā, nopietnā un komiskā sakausējums, asprātīga ironija un humors, bieži izmantoti groteskas elementi. Valodā daudz apvidvārdu, barbarismu, vulgārismu, jaunvārdu, kalku, citvalodu iespraudumu, neparastu frazeoloģismu. Zariņa pazīstamākais romāns "Viltotais Fausts jeb pārlabota un papildināta pavārgrāmata" (1973) vairāku literatūrkritiķu ieskatā uzskatāms par pirmo postmodernisma darbu latviešu literatūrā. |
| Personal information | Dzimis skolotāja, ērģelnieka un ērģeļu būvētāja, kordiriģenta Oto Zariņa (1885-1969) un neilgu brīdi Rīgas operteātrī par koristi strādājušās Austras Zariņas, dzimušas Kalniņas (1890-?) ģimenē. Brālis Oļģerts Zariņš (1912–1944) – ķirurgs. Jaunākā māsa Laima (Laimdota) Zariņa (1917–2001) – mūzikas skolotāja un pianiste. Laimdotas dzīvesbiedrs Pāvils (Pauls) Dreimanis (1910–1978) bijis skolotājs un kordiriģents, viņu dēls un Marģera Zariņa māsasdēls Marģeris Dreimanis (1937–1999) – kordiriģents un skolotājs. Marģera Zariņa vectēvs no mātes puses – Kārlis Kalniņš. Attālas radu saites ar sabiedrisku darbinieku, skolotāju Kasparu Dauguli, kurš bijis Marģera Zariņa vecāsmātes māsas vīrs. Bērnību pavadījis Jaunpiebalgā, Āraišos, Cēsis, Jelgavā. Precējies ar Jolantu Dzeni (dzimušu Špīlbergu). Audžutēvs Jolantas Dzenes meitai no pirmās laulības, televīzijas režisorei Dainai (dzimusi Dzenei) Dumpei (1945). Dēli – Jānis Zariņš (1952) un Māris Zariņš (1954). |
| Work | Darbība mūzikāMarģera Zariņa muzikālā daiļrade sākās ar kora dziesmu – 1931. gada 7. vispārējo latviešu dziesmu svētku konkursā godalgota tobrīd divdesmit vienu gadu vecā konservatorijas studenta dziesma ar paša sacerētiem vārdiem "Līksme". Dziesmas pirmatskaņojums 1931. gada 22. jūnijā, kopkora diriģents Teodors Reiters.Komponējis operas – pirmā "Kungs un spēlmanītis" (1939, A. Vilka librets), mūzikas autors Valda Grēviņa dziesmuspēlei "Dzejnieks un roze" (iestudējums Dailes teātrī 1942. gadā). Pēc 2. pasaules kara rakstījis operas ("Uz jauno krastu", F. Rokpeļņa librets pēc V. Lāča romāna motīviem, 1955, LPSR Valsts prēmija 1957), oratorijas ("Valmieras varoņi", 1950, PSRS Valsts prēmija 1951), instrumentālos koncertus, kantātes, vokālo kamermūziku un kora dziesmas, mūziku ērģelēm, orķestrim. Komponējis mūziku lugu izrādēm un 18 kinofilmām: "Kā gulbji balti padebeši iet", "Nauris" (abas 1957), "Atbalss" (1959), "Vētra" (1960), "Mājiņa kāpās" (1963), "Sūtņu sazvērestība" (1965), "Purva bridējs" (1966), "Cīruļi atlaižas pirmie" (1967), "Mērnieku laiki" (1968),"Pie bagātās kundzes" (1969), "Vārnu ielas republika" (1970), "Nāves ēnā" (1971), "Ceplis" (1972), "Uzbrukums slepenpolicijai" (1974), "Motociklu vasara", "Liktenim spītējot" (abas 1975), "Vīrietis labākajos gados" (1977), "Ģimenes albums" (1978). Darbība literatūrā60. gadu beigās pievērsies prozai.Pirmā publikācija – stāsts "Elizejas lauku Mocarts" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 1969.21.VI. Publicētās grāmatasSarakstījis autobiogrāfisko grāmatu "Optimistiska dzīves enciklopēdija" (1974).Grāmatā "Ppf" (1980) sakopotas recenzijas, raksti par koncertiem, operizrādēm, pārdomas par mūzikas dzīves jautājumiem, mūzikas darbinieku portretējumi, ceļojumu iespaidi, atmiņas, feļetoni. Stāstu krājumi 1970: "Saulrietu violetās ērģeles" (Rīga, "Liesma") 1971: "Sapnis vasaras naktī" (Mineapole, "Tilts") 1975: "Vienas vasaras stāsti" (Rīga, "Liesma") 1978: "Vecrīga" (Rīga, "Liesma") 1980: "Apgaismības gadsimta ēnā jeb stāsti par Merķeli" (Rīga, "Liesma") 1980: "Dēli" (Rīga, "Liesma") 1985: "Apmātie" (Rīga, "Liesma") 1993: pasakas bērniem "Rūķi un pūķi" (Rīga, "Sprīdītis") Stāsts 1978: garstāsts "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi" (Rīga, "Liesma") Romāni 1973: "Viltotais Fausts jeb pārlabota un papildināta pavārgrāmata" (Rīga, "Liesma") 1978: "Kapelmeistara Kociņa kalendārs" (sarakstīts 1976, periodikā 1978, grāmatā 1982) (Rīga, "Liesma") 1988: "Trauksmainie Trīsdesmit Trīs" (Rīga, "Liesma") (sarakstīts 1978) Dramaturģija luga "Septiņas dienas un septiņas naktis" (nav publicēta) Izdota īsprozas izlase "Tilti un aizas" (1990). Darbu tulkojumiVisvairāk tulkotais rakstnieka darbs – romāns "Viltotais Fausts jeb pārlabota un papildināta pavārgrāmata" tulkots astoņās valodās: čehu (1979), krievu (1981), igauņu (1981), bulgāru (1983), slovāku (1984), poļu (1985), angļu (1987), rumāņu (1988). |
| Quotations | "Rakstījis stāstus un romānus. Darbu pamattēma galvenokārt Latvijas kultūras vēsture, galvenās personas parasti ir mūziķi, darbība nereti plaši izvērsta – aizslīd teatrālā improvizācijā no attēlotā laika tuvākā un tālākā Latvijas pagātnē ("Autīnes novada princis Hamlets", "Mistērijas un hepeningi", "Stāsts par neredzamo pilsētu Metsepoli" u.c.). Zariņš iedzīvojies attēlojamā laika vidē, cilvēku dzīves veidā, paražās, domāšanā, izmantojis vēst. materiālus. Viņa prozai raksturīgs daudzveidīgs stils, teatrālisms, reālā un fantastiskā, nopietnā un komiskā sakausējums, asprātīga ironija un humors, fantāzija, intriģējošs sižeta risinājums, spēja nedaudzos teikumos fiksēt personu raksturus, pārdzīvojums, bieži izmantoti groteskas elementi. Valodā daudz apvidvārdu, barbarismu, vulgārismu, jaunvārdu, kalku, citvalodu iespraudumu, neparastu frazeoloģismu u. tml." Mirdza Ābola Par romānu "Viltotais Fausts" (1973)"Marģera Zariņa romāna būtiskā tendence, kas saistāma ar literatūras pašrefleksiju, sevis pašironiska vērtējuma versiju [..], kā arī mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un paņēmienu arsenāls ļauj šo rakstnieka darbu interpretēt kā postmodernismam ļoti tuvu esošu. [..] romānā "Viltotais Fausts" akcentētā galvenā tēla attieksme pret pasauli, orientācija nevis uz mākslinieciskās pasaules nojaukšanu, bet uz jaunas, savu oriģinalitāti sludinošas sistēmas radīšanu ierindo šo romānu vēlīnā modernisma darbu kategorijā. Marģera Zariņa romāns, tā netradicionālais skatījums uz pasauli, cilvēkiem liek pārvērtēt viennozīmības izpausmi vērtībās, tas vēršas pret vienkāršotu, visiem dzīves gadījumiem piemērotu vērtējumu pastāvēšanu [..]. Zariņa romāns [..] parāda pāreju uz tiem procesiem un tendencēm, kas brīvu izpausmi gūst 20. gadsimta 90. gadu latviešu prozā, ar zināmu aizsākumu jau 80. gadu beigās. Arī literatūras pašanalīze un neuzticības izteikšana tradicionālajam jāuzskata par simptomātisku pārejai no modernisma uz postmodernismu."Silova, Lita. ... rakstnieks Marģeris Zariņš. Rīga: Zinātne, 2004, 84.–85. lpp. "Būtībā Marģera Zariņa poētikas atslēga meklējama šajā paradoksālajā "augstā" (Fausta tēma ir viena no centrālajām Eiropas kultūrā, un, lai to parodētu, nepieciešama 20. gadsimta intelektuāļiem raksturīgā nosliece – un uzdrošināšanās – apšaubīt tradicionālās vērtības) un "zemā" (diez vai kāds jebkad ir atļāvies saskatīt literāras vērtības tik ļoti praktiskajā pavārgrāmatā) dialogā [..]. Turklāt, projicējot vecumveco, no Gētes, Mārlova un Johana Špisa aizgūto sižetu tam pilnīgi svešā kontekstā – trīsdesmito un četrdesmito gadu Latvijā ar tās daudzajām viegli atpazīstamajām reālijām un kultūrvēsturiskajiem faktiem, – romāna ietilpība paplašinās: visikdienišķākās reālijas dažbrīd iegūst gluži vai gotiskas aprises, notikumi un sižetiskie pavērsieni ar pagājības dižgaru palīdzību kļūst apbrīnojami daiļrunīgi, veidojas dialoģiskas attiecības ar pagātnes literatūru, un tekstā ieplūst bezgaldaudzas literāras alūzijas. Katrā tekstā ir ierakstīta visa literatūras vēsture – un Marģeris Zariņš apzināti izceļ šo literatūriskuma dimensiju. Parasti kultūru mēdz uzlūkot "no ārpuses", it kā tā būtu realitātes "mežģīnes" vai neobligātas dekorācijas. Turpretī Marģeris Zariņš pirmais latviešu literatūrā atļāvās pakļauties kultūras zemstrāvām, uzlūkot kultūru "no iekšpuses", metaforiskā veidā fiksēt tās likumsakarības, kas rada un veido kultūru. Ko šīs Marģera Zariņa spēles atgādina? Protams, tas ir nedefinējamais postmodernisms ar dažām tam raksturīgajām tendencēm: kultūras pašrefleksiju, teksta sevis apzināšanos, robežu noārdīšanu un žanru – "augstās" literatūras un "zemās" pavārgrāmatas – saplūšanu, bahtinisko karnevalizāciju, marginālismu u. c. Un, kas arī raksturīgi postmodernismam, "Viltotais Fausts" nebūt nav garlaikota un daudz lasījuša intelektuāļa literāras atraugas: romāns kopumā ir aizraujoša lasāmviela. To iespējams izlasīt vairākos līmeņos: gan kā kultūras komentāru, gan kā piedzīvojumu romānu, gan kā mazliet melodramatisku mīlas stāstu, dažviet arī kā sociālkritisku romānu. Citiem vārdiem, ar "Viltoto Faustu" autors ir nojaucis sienu arī starp intelektuālo un izklaides literatūru." Berelis, Guntis. Marģera Zariņa proza. Latviešu literatūras vēsture. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999. "Manu literāro tēlu prototips visbiežāk esmu es pats. Sevišķi, kad rakstu pirmajā personā (no autora). Izvēlos dzīvē nolūkotu raksturu. Jo ilgāk ar to nodarbojos, jo vairāk strādāju un fantazēju, jo lielāks izbrīns: tas taču mans dubultnieks! Neapzinīgi esmu izvēlējies taisni viņu. Šai sakarībā sāku pārdomāt: vai prozas rakstniekam nav kaut kāda līdzība ar aktieri? Īpaši māksla – ieiet tēlā, pārliecināt klausītāju (lasītāju), skaidri runāt (uzrakstīt) – taču ir tas pats, kas radīt skatuves varoni. Sacerēdams romānu, pats itin kā ieeju daudzos un dažādos tēlos. Gan tādos, kurus sabiedrībā godājam, gan tādos, kurus saucam par neliešiem. Ja, manuprāt, tēls izdevies, tad es iemīlu pat neģēli un pūlos atklāt tās dziļās saknes, kas viņu par tādu izvērtušas, jo pēc manas pārliecības visi cilvēki ir labi." Zariņš, Marģeris. No prototipa līdz mākslinieciskam tēlam. Karogs, 1978, Nr. 7, 157. lpp. |
| Links | Kaspars Daugulis (1843–1903) - Relative Kārlis Kalniņš (1845–1919) - Grandfather |
| Occupations | composer author |
| Birth time/place | 24.05.1910 Jaunpiebalga Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads |
| Residence | 00.09.1914 Āraiši Āraiši, Drabešu pagasts, Cēsu novads Marģera Zariņa tēvam pieņemot vakanto skolmeistara un ērģelnieka vietu, ģimene 1914. gada septembrī pārceļas uz Āraišiem. |
| Education | 1920 – 1923 (Date is approximate) Āraiši Primary School Drabeši Drabeši, Drabešu pagasts, Cēsu novads Āraišu draudzes skolā mācības notikušas no ceturtās līdz sestajai klasei. Skolu beidzis 1923. gadā. 1923 – 1925 Riga 2nd Secondary School Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010 Mācījies Rīgas 2. pilsētas vidusskolas reālģimnāzijas nodaļā. Latviešu literatūras skolotājs Kārlis Kārkliņš, latīņu valodu mācījis vairāku romānu autors Edgars Gulbis (literārais pseidonīms Edgars Ardenss). 1923 – 1925 Latvijas Konservatorija Krišjāņa Barona iela 1, Rīga Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050 Pirmoreiz sākot mācības konservatorijā, uzņemts docentes H. Gubenes-Zanderes klavieru klasē, solfedžo un teoriju mācās pie profesores Marijas Gubenes. 1925 – 1928 Jelgava State Teacher's Training Institute Jelgava Jelgava Pēc tēva prasības mācījies par tautskolotāju Jelgavas skolotāju institūtā. 1929 – 1933 Latvijas Konservatorija Krišjāņa Barona iela 1, Rīga Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050 Atkārtoti uzsāktās studijas konservatorijā turpinās profesora Paula Jozuus ērģeļu klasē, Arvīda Dauguļa klavieru klasē, kompozīcijas sagatavošanas klasē pie Ādolfa Ābeles, pēcāk Jāzepa Vītola kompozīcijas klasē. 1930 – 1936 University of Latvia Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 1930. gadā iestājies LU Matemātikas fakultātē, izvēloties dabas zinātņu studiju virzienu. Šajā laikā viņu ieinteresējušas arī Teoloģijas fakultātes grieķu valodas un vēstures nodarbības. Studijas Latvijas Universitātē nav pabeidzis, toties šajā periodā LU žurnālā "Universitas" regulāri publicēti studenta Marģera Zariņa koncertdzīves apskati. |
| Working place | Rīga Rīga Pirmā darbavieta pēc tautskolotāja tiesību iegūšanas – dabaszinātņu, latviešu valodas un dziedāšanas skolotājs Rīgas vakara pamatskolā. 1934 – 1935 (Date is approximate) Rīgas Meža skola Šmerlis Ozolkalni, Rīga Saslimšana ar tuberkulozi liegusi turpināt darbu skolā. Rīgas Meža skolā, kurā tika mācīti ar tuberkulozi inficētie bērni, Marģeris Zariņš vienu gadu pasniedz dabaszinības, ģeogrāfiju, latviešu valodu un dziedāšanu. 1938 – 1940 Rīgas radiofons Aspazijas bulvāris 5, Rīga Aspazijas bulvāris 5, Rīga, LV-1050 Ar Jāņa Mediņa labvēlību kļūst par Radio nošu bibliotēkas vadītāju. Pēc padomju okupācijas 1940. gadā no darba radiofonā tiek atlaists. 1940 – 1950 J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais Dailes teātris Lāčplēša iela 25, Rīga Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011 Ar Dailes teātra jaunā direktora Leonīda Leimaņa piedāvājumu uzņemas Dailes teātra mūzikas daļas vadītāja pienākumus. Sarakstījis mūziku apmēram 50 teātra izrādēm. 1951 – 1952 Latvijas PSR Valsts filharmonija LPSR valsts filharmonijas mākslinieciskās daļas vadītājs 1951 – 1952 Latvijas PSR Komponistu savienība LPSR Komponistu savienības valdes priekšsēdētājs 1956 – 1968 Latvijas PSR Komponistu savienība LPSR Komponistu savienības valdes priekšsēdētājs |
| Participation in organisations | 1944 Latvijas PSR Komponistu savienība Kopš 1944. gada Latvijas PSR Komponistu savienības biedrs. 1958 Latvijas PSR Kinematogrāfistu savienība Elizabetes iela 49, Rīga Elizabetes iela 49, Rīga, LV-1010 Kopš 1958. gada Latvijas PSR Kinematogrāfistu savienības biedrs. 1972 Latvian Soviet Writers’ Union Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Kopš 1972. gada Latvijas Padomju rakstnieku savienības biedrs. 1984 Latvijas Teātra darbinieku savienība Eduarda Smiļģa iela 37/39 Eduarda Smiļģa iela 37, Rīga, LV-1002 Kopš 1984. gada Teātra savienības biedrs. |
| Travelled | 1982 Vācijas Demokrātiskā Republika 00.09.1982 Dienvidslāvija Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā uz 7 dienām. |
| Place/time of death | 27.02.1993 Rīga Rīga |
| Buried | 05.03.1993 Bērzaines kapi Bērzaines iela 33, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101 |
| Rewards | Staļina prēmija Prēmija piešķirta komponistam Marģerim Zariņam par oratoriju "Valmieras varoņi". Trešās pakāpes prēmija (mūzikā) 1951 LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks 1955 Ļeņina ordenis Ordenis piešķirts ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrētu 1956. gada 3. janvārī. 1956 LPSR Tautas mākslinieks 1965 PSRS Tautas skatuves mākslinieks 1970 |
|---|
Map legend
Showing 1-19 of 19 items.
| # | Location | Date | Type | Type of place |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Jaunpiebalga (Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads) | 24.05.1910 | Birth time/place | Village |
| 2 | Āraiši (Āraiši, Drabešu pagasts, Cēsu novads) | 01.09.1914 | Residence | Village |
| 3 | Rīga (Rīga) | 27.02.1993 | Place/time of death | City |
| 4 | Bērzaines kapi (Bērzaines iela 33, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101) | 05.03.1993 | Buried | Cemetery |
| 5 | Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010) | 1923 - 1925 | Education | Building, house |
| 6 | Krišjāņa Barona iela 1, Rīga (Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050) | 1923 - 1925 | Education | Building, house |
| 7 | Krišjāņa Barona iela 1, Rīga (Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050) | 1929 - 1933 | Education | Building, house |
| 8 | Jelgava (Jelgava) | 1925 - 1928 | Education | City |
| 9 | Drabeši (Drabeši, Drabešu pagasts, Cēsu novads) | 1920 - 1923 | Education | Village |
| 10 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1930 - 1936 | Education | Building, house |
| 11 | Lāčplēša iela 25, Rīga (Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011) | 1940 - 1950 | Working place | Building, house |
| 12 | Rīga (Rīga) | (Not set) | Working place | City |
| 13 | Šmerlis (Ozolkalni, Rīga) | 1934 - 1935 | Working place | Part of a city |
| 14 | Aspazijas bulvāris 5, Rīga (Aspazijas bulvāris 5, Rīga, LV-1050) | 1938 - 1940 | Working place | Building, house |
| 15 | Dienvidslāvija | 01.09.1982 | Travelled | Country |
| 16 | Vācijas Demokrātiskā Republika | 1982 | Travelled | Country |
| 17 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1972 | Participation in organisations | Building, house |
| 18 | Elizabetes iela 49, Rīga (Elizabetes iela 49, Rīga, LV-1010) | 1958 | Participation in organisations | Building, house |
| 19 | Eduarda Smiļģa iela 37/39 (Eduarda Smiļģa iela 37, Rīga, LV-1002) | 1984 | Participation in organisations | Building, house |