Margarita Perveņecka

"Laikam visloģiskākais un saprotamākais, kas konstatējams Margaritas Perveņeckas stāstu krājumā, saistāms ar valodu. Kopumā stāstos krietni raibs valodas pamats. Tas gan nav izskaidrojams ar tēlu atšķirīgo sociālo statusu, jo piederība dažādiem uzskatiem, dažādiem grupējumiem tikai nedaudz maina vispārīgo pozīciju. Perveņeckas stāstu valodas raibumu veido neitrālu vārdu saradošana ar ļoti ekspresīviem, barbarismu iekļaušana vienlaidus tekstā kopā ar poētismiem, vienkāršruna un negaidītas metaforas (manuprāt, visnoslēpumainākais šai sakarībā ir krājuma virsraksts) utt. Šo pretstatu savietojuma principu autore izvērš arī dažādu kultūras zīmju un sadzīves situāciju, ikdienas reāliju negaidītā, it kā nejaušā salīdzinājumā."

Silova, Lita. ...tikai tad būs, ko līdzi paņemt. Karogs, Nr. 2, 2007.

"Perveņeckas proza ir pārsteidzoša – lāgiem pat tik lielā mērā, ka nav skaidrs, ko lai ar to iesāk. (..) Autore rakstīdama trakā ātrumā traucas uz priekšu, raksta, kā un ko iepatīkas, cik vien ātri pirksti spēj izsekot apziņas pasviestajiem vārdu mudžekļiem. Pierakstīts tiek viss, nestrādā ne kvalitātes, nedz jēgas filtri – līdz ar to blakus ir fantastiski spožas epizodes vai detaļas un galīgi nevarīgi savārstījumi (..) Citiem vārdiem – tekstam ļoti pietrūkst precizitātes, bet darbības epizodēm – kontrastainuma. (..) Kopumā – manuprāt, Visi koki aizgājuši, kā jau teikts, ir atsevišķu patiešām veiksmīgi izstrādātu epizožu un fragmentu kopojums, taču spraugas starp šiem fragmentiem aizpildītas ar pavisam bezgaršīgu tekstuālu biezputru."

Berelis, Guntis. Karogs, Nr. 12, 2006.

Par romānu "Gaetāno Krematoss" (Dienas Grāmata, 2011)

"Romāns latviešu literatūrā ir notikums, tas ir oriģināls tīrradnis. Romānā risinātās problēmas ir senas kā pasaule (vai vismaz senas kā pirmie mums zināmie teksti, kuros aizsākta šo fundamentālo jautājumu risināšana), un to atklāsme rāda autores plašās zināšanas – viņa izstāsta savas idejas, polemizējot ar daudziem citiem literārajiem darbiem. Literatūra šeit atklājas kā filozofijai radniecīga parādība vai pat tās apakšnozare – ar ko gan nodarbojas rakstnieks, ja ne ar domāšanu? Un literārs darbs zināmā mērā ir filozofisks traktāts ar estētisko pievienoto vērtību."

Žolude, Inga. Kausu verdošas dzīves! Latvju Teksti, Nr. 4, 2011.