Mārcis Reinbergs

Roles: poet

16.01.1826 – 30.01.1861

Mārcis REINBERGS (1826 - 1861) ir dzejnieks un publicists, dzimis trūcīgā ģimenē Valmieras pagastā uzaudzis pie tēvoča dzirnavnieka, kurš viņam iemācījis rakstīt. Vēlāk Reinbergs izpirkts no rekrūšiem, lai naudu atmaksātu, devies uz Rīgu darba meklējumos. Pēc dažām ziņām Reinbergs piederējis pie Tīlo fabrikas latviešu inteliģences loka, tomēr, ar ko tieši Reinbergs Rīgā nodarbojies, nav zināms.
Kopš 1856. gada Reinbergs ir publicējies latviešu presē - laikrakstos "Mājas Viesis" un "Latviešu Avīzes" laidis klajā garīga, bet pārsvarā laicīga satura dzeju. Literatūrvēsturnieki "Mājas Viesa" publikācijās (1856-1860) saskata sasaukšanos starp Mārci Reinbergu, Pēteri Krumberģi un Jāni Ruģēnu jeb Kārļa Dziļlejas vārdiem - "Valmieras dziesminieku trijotni". Mūsdienās vislabāk zināmais ir Reinberga dzejojums "Rīga" ("Mājas Viesis", 1860, nr.14, nr.28 ), kas, Ernesta Dinsberga papildināts, iznāca atsevišķā kabatas formāta grāmatā jau pēc Reinberga nāves (1865) ar nosaukumu "Rīga jeb Ziņģe par Rīgu un viņas dzīvi" un ir piedzīvojis vairākus atkārtotus izdevumus.

Birth time/place

16.01.1826
Valmieras pagasts
Dzimis Valmieras pagastā pēc v.st. 4.janvārī.

Place/time of death

30.01.1861
Rīga
Miris no "delama kāsa" jeb tuberkulozes pēc v.st. 18. janvārī.

Personal information

Mārcis REINBERGS (1826-1861) ir dzimis Valmieras pagastā trūcīgā daudzbērnu ģimenē, agri kļuvis bārenis. Pēc mātes nāves rūpes par Mārča Reinberga audzināšanu uzņēmies tēva māsas vīrs dzirnavnieks Švarcbahs, iemācījis lasīt un rakstīt.
1844. gadā, lai atkalpotu parādu par izpirkšanos no rekrūšiem, ieradies Rīgā. Pēc avīžu ziņām (Laika Balss, nr.40(1944)) - naudu aizdevis Rīgas rūpnieks Georgs Ādolfs Tīlo (Thilo).

Professional activity

Dzejojuma "Rīga, jeb ziņģe par Rīgu un viņas dzīvi" izdevumi1865: Rīga, jeb ziņģe par Rīgu un viņas dzīvi. Rīga: E. Platess
1865 : Rīga, jeb ziņģe par Rīgu un viņas dzīvi. Rīga: E. Platess. [2. izdevums].
1868: Rīga, jeb ziņģe par Rīgu un viņas dzīvi. Rīga: E. Platess. 3. pavairotā driķe.
1875: Rīga, jeb ziņģe par Rīgu un viņas dzīvi. Rīga: E. Platess. 4. driķe.
1967: Rīga jeb Ziņģe par Rīgu un viņas dzīvi. Vecrīgas ziņgu grāmata. A.Johansons sastādījums un komentāri. Grāmatu Draugs, 19.-64.lpp.
1975: Rīga, jeb ziņģe par Rīgu un viņas dzīvi. Rīga: Liesma. [J. Niedres priekšvārds, J. Anmaņa ilustrācijas, Aleksandra Jansona retāk lietoto vārdu, vietu rādītājs un komentāri].
1981: Rīga toreiz - Rīga šodien [2 skaņu plates, dzied un rečitē, runā Edgars Liepiņš izmantots arī M.Reinberga un E. Dinsberģa teksts, skaņu ieraksts - R.Paula mūzika]. Vācija: Kultūras Glābšanas Biedrība, ap 1981.
1994: Rīga jeb Ziņģe par Rīgu un viņas dzīvi. Vecrīgas ziņgu grāmata. A.Johansons sastādījums un komentāri [1967. gada atkārtots izdevums]. Rīga: Zinātne, 19.-64.lpp.
2017: Rīga, jeb ziņģe par Rīgu un viņas dzīvi. Rīga: Biedrība "Atvērtās krātuves" [A.Cimdiņas ievads, L.Delveras mākslinieciskais noformējums, Aleksandra Jansona retāk lietoto vārdu, vietu rādītājs un komentāri.]

Dzeja periodikā1856: Līgsmais arājs [Ar līgsmu sird` un prātu]. Mājas Viesis, nr. 7.
1856: Ilgošanās pēc miera. Latviešu Avīžu p. nr. 10.
1857: Uzmostait, pagāni.Latviešu Avīžu p. Misiones Ziņas, nr. 8
1857: Nāve, kur tavs dzelons ir? Latviešu Avīžu p. Baznīcas Ziņas, nr. 9
1857: Goda dzīve. Latviešu Avīžu p. Baznīcas Ziņas, nr. 13.
1857: Godīga jaunekļa prieks. Latviešu Avīžu p. Baznīcas Ziņas, nr. 15.
1857: Darbīgs jauneklis. Latviešu Avīzes, nr. 16.
1857: Priecas straume. Latviešu Avīžu p. Misiones Ziņas, nr.22
1857: Āzijas tautas [Jūs, tumšās tautas Āzijā]. Latviešu Avīžu p. Misiones Ziņas, nr. 25.
1857: Pilsētnieku dziesma. Latviešu Avīzes, nr. 43.
1857: Mājas Viesa pateicība saviem draugiem par uzņemšanu. Mājas Viesa pielikums, nr. 52.
1858: Grēcinieka vienīgā cerība [Lai gan es esmu grēcīgs]. Latviešu Avīžu p. Baznīcas Ziņas, nr. 7.
1858: Vasaras svētku dziesmiņa. Latviešu Avīžu p. Misiones Ziņas, nr. 10.
1858: Līdzības dziesmiņa. Latviešu Avīžu p. Misiones Ziņas, nr. 17.
1858: Jūdu tautas paskubināšana ticēt iekš Kristu [Velti, velti, jūdu tauta]. Latviešu Avīžu p. Misiones Ziņas, nr. 21.
1858: Kristīga cilvēka īstens prieks. Vārgulīšu dziesma. Latviešu Avīžu p. Misiones Ziņas; Baznīcas Ziņas, nr. 22.
1858: Prieka dziesma [Mans mūžs ir tikai līksmība]. Mājas Viesis, nr. 15.
1858: Pavasara dziesmiņa. Latviešu Avīzes. nr. 23.
1858: Prieku dziesma [No augšienes mums..] Mājas Viesis, nr. 24.
1858: Vasaras dziesmiņa [Vasarā mums dzīve jauka]. Latviešu Avīzes, nr. 31.
1858: Mīkla [Mani draugi, kas šī par lietu]. Latviešu Avīzes, nr. 41.
1858: Kā stūrgalvīgais skolas puika nu atkal dzied. Mājas Viesis, nr. 52.
1859: Lieldienā [Klau, zeme trīc!]. Latviešu Avīžu p. Baznīcas Ziņas, nr. 8
1859: Bandenieka prieks par līgaviņu. Mājas Viesis, nr. 43.
1860: Mājas Viesa labdienas uz saviem draugiem 1860tu gadu sākot. Mājas Viesis, nr. 2.
1860: Sakāmi vārdi pantos. Mājas Viesis, nr. 5., 12.
1860: Rīga [Rīga, Rīga! - dažs tā saukā - Tur tie lepni kungi braukā.] Mājas Viesis, nr. 14., 28.
1861: Stīve ar sievu. Mājas Viesis, nr. 44.

Publicistika1857: No Rīgas Jāņa draudzes [mācītāja Hilnera atvadīšanās]. Latviešu Avīžu p. Baznīcas Ziņas, nr. 15.
1858: Savāda kāpostu stādīšana. Latviešu Avīžu p. Baznīcas Ziņas. nr. 7.

Quotes

Še [Rīgā] viņš nu nedevās uz plašu, liderīgu dzīvošanu, kā daži vidzemnieki Dievam žēl dara, bet vaļas laikā ar grāmatām un rakstiem darbodamies tik tālu nāce, ka prate jau labas dziesmas latviešu valodā sarakstīt, kas dažiem par prieku bijušas. Te varam redzēt, ka gan cilvēks daudz var, ja tik vien grib un ar lusti uz to dzenās.
No: Jānis Ruģēns. Nāves piemiņa. Mājas Viesis, nr. 9 (27.02.1861.).

"M.V." [Mājas Viesa] iznākšanas pirmos 3 - 4 g. viņa slejās notikusi rosīga sacenšanās starp trim valmieriešiem: Jāni Ruģēnu, Pēteri Krumberģi un Mārci Reinberģi. Nebūs pārspīleti teikts, ka pusi no "M.V." šaurajām slejām šais gados pildījuši šie trīs valmierieši J.R-ns, P.K. un M.R. Juku jukām jaucās viņu dzejas, sakāmvārdi, vārsmās sarakstītas mīklas, pamācības un raksti par visdažādākiem jautājumiem. Tiklīdz "M.V."parādās Ruģēna sacerētā mīkla, tai seko M. Reinberģa vai P. Krumberģa vārsmots atminējums un otrādi. P. Krumberģis nāk klajā ar vārsmotiem satīriskiem sakāmiem vārdiem, M. Reinberģis sniedz savu virkni tā: "Labāk jaunas ziņas lasīt, / Nekā ņurdot galvu kasīt." (..). Dieva dotais dzejnieks Mārcis Reinberģis miris pašos spēka gados - 35 gadu vecumā un apglabāts savas dzimtenes Valmieras kapsētā (..) Mūsu pirmie rakstnieki ir bijuši arī pirmie celmlauži mūsu tautas druvā, no kuras izauga mūsu tagad tik kuplā rakstniecība un kur nobrieda mūsu kultūra. Iestādēm un biedrībām, kas tagad veic un vada kultureli sabiedrisko darbu, pieklātos uzmeklēt vietiņu Valmieras kapsētā, kur atdusas censoņa dzejnieka Mārča Reinberģa pīšļi, notīrīt to no ērkšķiem un dadžiem un padarīt to atrodamu un pieejamu katram kultūras draugam - valmierietim.
A. Melnalksnis. Vecie valmierieši, Mārcis Reinberģis. Valmieras Avīze. nr. 37 (1931).

Occupations

Pseudonym

M. Rbg.; -n.; M. R.; -n- ; R. M.; -n-b-g.

Working place

1844–1861
Rīga
Kur un par ko strādājis, līdz šim nav noskaidrots. Mārcis Reinbergs, domājams, piederējis pie Tilo fabrikas latviešu inteliģences loka. Sal. Vilis Austrums. Latviešu sabiedriskās dzīves pirmsākumi Rīgā. Laika Balss (29.01.1944).

Buried

10.02.1861
Valmieras pilsētas kapi
Izvadīts no Rīgas ar dievvārdiem, ap 50 cilvēkiem klātesot. Apbedīts 29.01./10.02. Radi un draugi atvadījās no Mārča Reinberga Valmieras kapu kapličā, kur tika četrbalsīgi dziedāts "Es pie Jēzus turēšos", dievvārdus turēja Valmieras mācītājs Ferdinands Valters, pēc tam dziedāja divus pantus no dziesmas "Ak, Jeruzaleme, modies". Pēc paša vēlēšanās apglabāts Valmieras kapos.No: J.Ruģēns. Nāves piemiņa. Mājas Viesis, nr.27 (27.02.1861).