Works: Author (141); Compiler (1); Editor (6); Author of the comment (1); Person of reception (66)
Photos: Person in photo(8)
| Name | Māra Zālīte |
|---|---|
| Additional names | Ķuzule |
| Link | http://www.marazalite.lv |
| Summary | Dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte (1952) pirmajos dzejoļu krājumos atklājusi 1970. gadu jaunatnes tēlu un tai raksturīgo problemātiku. 1980. gados pievērsusies dramaturģijai, risinot globālus jautājumus, sintezējot arhetipālas situācijas, mītisko un 20. gadsimta aktualitātes. Sarakstījusi autobiogrāfiskus romānus "Pieci pirksti" (2013) un "Paradīzes putni" (2018). Nozīmīga sabiedriskā darbiniece. |
| Personal information | Dzimusi politiski represēto ģimenē. 1956. gadā ģimene atgriezās Latvijā, un bērnību Māra Zālīte pavadīja Slampes "Kalna Ķivuļos".
1979. gadā apprecējusies ar sportistu, sporta tiesnesi, agrākā Latvijas PSR Literatūras fonda direktoru Jāni Ķuzuli (1940). Abu laulībā dēls – Jānis Ķuzulis, meita – Dailes teātra aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa. |
| Work | 1972: pirmā nozīmīgā publikācija – dzejolis "Balādīte" žurnāla "Karogs" 1. numurā.Romāni2013: "Pieci pirksti".2018: "Paradīzes putni". Dzejoļu krājumi1977: "Vakar zaļajā zālē".1979: "Rīt varbūt". 1985: "Deviņpuiku spēks". 1985: "Nav vārdam vietas". 1988: "Debesis, debesis". 1997: "Apkārtne". 2003: "Dzeja". 2004: "Vējš meklē mājas". Lugas1981: "Pilna Māras istabiņa".1985: "Tiesa". 1988: "Dzīvais ūdens", 1991: "Eža kažociņš". 2000: "Margarēta". 2001: "Tobāgo!". 2003: "Zemes nodoklis". 2004: "Še tev Žūpu Bērtulis!". Eseju krājumi1990: "Brīvības tēla pakājē".1997: "Kas ticībā sēts". Libreti1988: librets Zigmāra Liepiņa rokoperai "Lāčplēsis" (teātrī 1988, grāmatā 1991).1992: kopā ar komponistu Zigmāru Liepiņu skatuvei kā mūziklu bērniem piemērojusi vācu rakstnieka Mihaela Endes romānu "Momo" (pirmizrāde VEF Kultūras pilī). 1993: kopā ar komponistu Raimondu Paulu – mūzikls "Meža gulbji" (pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem, teātrī 1993, grāmatā 1995). 1998: kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu – mūzikls "Kaupēn, mans mīļais!" (teātrī 1998, grāmatā 2000). 1999: kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu – mūzikls "Indriķa hronika" (teātrī 1999, grāmatā 2000). 2000: kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu – "Putnu opera". 2000: kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu – "Neglītais pīlēns". 2001: kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu – "Sfinksa". 2001: kopā ar komponistu Uldi Marhilēviču – "Tobāgo!" (teātrī 2001, periodikā 2002). Recepcija mūzikāMāras Zālītes dzeju komponējuši: Arturs Maskats, Zigmars Liepiņš, Valts Pūce, Jānis Porietis, Uldis Stabulnieks, Ilona Breģe, Imants Kalniņš u. c.Dalība padomēs1999: Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle.1999–2006: Triju Zvaigžņu ordeņa domes locekle. 2002–2004: Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja. 2006–2007: Ordeņa kapitula locekle. No 2005: Kokneses fonda padomes locekle. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Uzticības padomes locekle |
| Quotations | Par romānu "Paradīzes putni" (Dienas Grāmata, 2018)"Paradīzes putni ir emocionāls stāsts, kas vēstīts no bērna redzes viedokļa. Kā daudzos darbos, kuros stāstītājs ir bērns, Mārai Zālītei ir izdevies nesaudzīgi atklāt dažādas pieaugušo pasaules nejaucības un pretrunas. Tāpat kā dauzos izcilos darbos, kuros stāstītājs ir bērns, Paradīzes putnu vēstījums ir reizē komisks un traģisks - bērns pieaugušo izdarības nekritizē, pieņem kā normalitāti, savukārt lasītāja acu priekšā atklājas absurda, smieklīgi skumja pasaule. Paradīzes putnu gadījumā absurda pasaule ir padomju lauku realitāte 20. gadsimta vidū, taču kopumā grāmata ir kaut kas vairāk par padomju varas noziegumu un padomju iekārtas kritiku, tā drīzāk ir cilvēka dabas kritika. Paradīzes putni turklāt ir izcila grāmata ne vien tāpēc, ka labi uzrakstīta, bet arī tāpēc, ka daudzi tajā izstāstītie notikumi ir nedzirdēti un pārsteidzoši paši par sevi."Baklāne, Anda. Laligaba ekspertu vērtējumi. Laligaba.lv, 2019, 25. marts Par Māras Zālītes dzeju"Dzejoļu krājumos "Vakar zaļajā zālē" (1977) un "Rīt varbūt" (1979) atklāts 70. gadu Latvijas jaunatnes koptēls ar tai raksturīgu dzīvesveidu un problemātiku. Šis dzejas liriskais "es" atspoguļo sabiedrībā valdošās nihilisma un atsvešinātības tendences. Vadmotīvs – personības veidošanās problēmas, dzīves jēgas meklējumi. Indivīda un sabiedrības vērtības kritēriji – ētiskais progress, garīgums, radošā aktivitāte. Saturiski un intonatīvi daudzveidīgajā krājumā "Nav vārdam vietas" (1985) parādību konkrētais tēlojums saistīts ar filozofiskiem vispārinājumiem. Dzejnieces personība visspēcīgāk atklājas simboliskajā Mātes – dzīves harmonizētājas misijas tēlojumā un dziļajā piederības apziņā savai zemei un tautai. Tautas likteņtēma vismonolītāk skan krājumā "Debesis, debesis" (1988) – dziļa traģisma piesātinātajā dzejā par gadsimtu verdzībā pazemotās latviešu tautas postu un sāpēm, tās brīvības alkām un cerībām. Dramatiskām kolīzijām bagāta 90. gadu pieredze koncentrēta krājumā "Apkārtne" (1997). Apkārtnes tēlā ietvertā cilvēka un viņa laika problēmas atklājas asos kontrastos starp brīvības apziņu un haosu, cerībām un to zudumu, atmodas laika ideālu gaišumu un garīgu depresiju. Zālītes dzejai raksturīga intonatīva daudzveidība, formai – konkrēta tēlainība, tautas valodā sakņota izteiksmes vienkāršība un dabiskums."Vārdaune, Dzidra. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. Par Māras Zālītes dramaturģiju"[Zālītes dramaturģijā] risināti globāli jautājumi, sintezēti vienlaikus darbojošies aktuālie un pārlaicīgie motīvi. Arhetipālas situācijas, mītiskas pasaules atmosfēra saplūst ar 20. gs. konkrētību. Lugā "Pilna Māras istabiņa" (periodikā un teātrrī 1983, grāmatā 1987) dominē indivīda un sabiedrības atbildības problēma, meklēti cēloņi cilvēcības degradācijas procesam. Lugas darbība risināta divos plānos – sadzīviskajā un simboliskajā. Lugā "Tiesa" (periodikā 1984, teātrī 1985, grāmatā 1987) tautas degradācija parādīta kā nežēlīgas verdzības rezultāts. Otrs motīvs – cilvēka tieksme pēc laimes, pēc brīvības. Šis motīvs saistīts ar vienotības ideju, kas ietverta dziesmā – tautas garīgā spēka un nākotnes cerību simbolā. Lugā "Dzīvais ūdens" (periodikā 1987, teātrī 1988, grāmatā 2001) mītiskā un aktuālā savienojums izpaužas vistiešāk. Pamatkonflikts – starp patiesību un meliem. Atklāts melu teorijas atihumānais raksturs. Indivīds tiek nostādīts konfliktsituācijās – izvēles priekšā starp patiesību, pienākumu, ilgām, mīlestību, kas ir savstarpēji saistītas parādības."Vārdaune, Dzidra. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. |
| Links | Ilze Ķuzule-Skrastiņa - Daughter |
| Occupations | poet author play writer public employee |
| Birth time/place | 18.02.1952 Krasnojarska Krasnoyarsk, Krasnoyarsk Krai, Russia |
| Residence | 1956 – 1967 Ķivuļi "Ķivuļi", Slampes pagasts, Tukuma novads, LV-3133 "Kalna Ķivuļi" |
| Education | 1959 – 1967 Slampes astoņgadīgā skola Slampe Slampe, Slampes pagasts, Tukuma novads 1967 – 1970 Murjāņu sporta internātskola Murjāņi Murjāņi, Krimuldas pagasts, Krimuldas novads 1970 – 1975 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Visvalža iela 4a, Rīga Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050 Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa |
| Working place | 1974 – 1975 Latvian Soviet Writers’ Union Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Tehniskā sekretāre 1975 – 1979 Latvian Soviet Writers’ Union Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Referente 1977 – 1990 Magazine "Flame" Rīga Rīga Dzejas konsultante 1980 – 1982 Rīgas Jauno literātu studija Rīga Rīga Vadītāja 1989 – 2000 Žurnāls "Karogs" Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Galvenā redaktore 2000 – 2008 Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība Rīga Rīga Prezidente |
| Participation in organisations | 1979 – 1990 Latvian Soviet Writers’ Union Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedre 1990 yet Latvian Writers’ Union Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011 Biedre |
| Travelled | 1975 Vācijas Demokrātiskā Republika Vācu valodas viena mēneša seminārs. 00.04.1977 Vācijas Demokrātiskā Republika Braucienam uz VDR ar "Draudzības vilcienu" uz desmit dienām aprīlī. |
| Rewards | Vladimira Majakovska prēmija Prēmija piešķirta par dzejoli "Tik un tā". 1982 LĻKJS prēmija Prēmija piešķirta par sabiedriski aktuālu tēmu risinājumu augstā mākslinieciskā līmenī lugās "Pilna Māras istabiņa" un "Tiesa", dzejoļu krājumā "Nav vārdam vietas" un aktīvu sabiedrisko darbību. 1986 Andreja Upīša prēmija (Skrīveri) Prēmija piešķirta par pēdējo piecu gadu devumu dramaturģijā (lugas "Divas dramatiskas poēmas" ("Pilna Māras istabiņa", "Tiesa"), "Dzīvais ūdens"). 1987 Ojāra Vācieša prēmija Prēmija piešķirta par dramatiskajām poēmām, pēdējo gadu devumu dzejā un libretu rokoperai "Lāčplēsis". 1988 Aspazijas prēmija 1992 Johana Gotfrīda Herdera prēmija 1993 The Order of Three Stars Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1995. gada 8. novembra lēmumu. IV šķira 1995 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme 2000 Autortiesību bezgalības balva Autortiesību bezgalības balva par rokoperas "Indriķa hronika" un tās fragmentu izmantojumu Latvijas Nacionālajā teātrī, Latvijas radio, koncertos un mehāniskajā ierakstā. 2001 Autortiesību bezgalības balva Autortiesību bezgalības balva par muzikāli dramatiskā darba "Tobago" izmantojumu. 2002 Annual Latvian Literary Award Sauciet to par teātri Balva piešķirta par lugu krājumu "Sauciet to par teātri". Dramaturģija 2002 Autortiesību bezgalības balva Autortiesību bezgalības balva par operas "Putnu opera" iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā un ārpus Latvijas - Vanemuines teātrī Igaunijā, kā arī par tās izmantojumu Latvijas Radio, LTV un koncertos. 2003 Autortiesību bezgalības balva Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu - dziesmu "Tuvu tuvu". Darbs publicēts arī nošu krājumā. 2004 Autortiesību bezgalības balva Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu - dziesmu "Tik un tā". Darbs publicēts arī nošu krājumā. 2004 Annual Latvian Literary Award Zemes nodoklis Balva piešķirta par darbu "Zemes nodoklis". Dramaturģija 2005 Autortiesību bezgalības balva Autortiesību bezgalības balva par lugas “Zemes nodoklis" (2003) ilgstošu un plašu izmantojumu - iestudējumiem Latvijas Dailes teātrī, Rīgas Krievu teātrī, amatierteātros, kā arī teātros ASV, Lietuvā, Igaunijā, Slovēnijā, Vācijā un lugas publicēšanu lugu k 2007 Atzinības krusts Ordeņa lielvirsniece ar Ordeņa kapitula 2008. gada 14. oktobra lēmumu. (Ordenis pasniegts 2008. gada 12. novembrī Rīgas pilī.) II šķira 2008 Autortiesību bezgalības balva Autortiesību bezgalības balva par rokoperas "Lāčplēsis" (pirmizrāde Rīgas Sporta manēžā 1988. gada 23. augustā) atjaunojumu koncertiestudējumā Burtnieku estrādē un plašu darba izmantojumu. 2009 Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva Tango and Tootie Go Visiting Balva piešķirta par literāro pasaku "Tango un Tūtiņa ciemos". Bērnu literatūra 2012 Annual Latvian Literary Award Five Fingers Balva piešķirta par grāmatu "Pieci pirksti". Proza 2014 Lielā lasītāju balva Five Fingers Balva piešķirta par romānu "Pieci pirksti". Oriģinālproza 2015 Autortiesību bezgalības balva Autortiesību bezgalības balva par dziesmu "Veltījums", kas skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos, ne vien Latvijā, bet arī Vācijā. 2017 Sabiedrisko mediju balva "Kilograms kultūras" Paradīzes putni Balva piešķirta par autobiogrāfisko romānu "Paradīzes putni". Literatūra 2018 Annual Latvian Literary Award Paradīzes putni Balva piešķirta par romānu "Paradīzes putni". Labākais prozas darbs 2019 |
|---|
Map legend
Showing 1-15 of 15 items.
| # | Location | Date | Type | Type of location |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Krasnojarska (Krasnoyarsk, Krasnoyarsk Krai, Russia) | 18.02.1952 | Birth time/place | City |
| 2 | Ķivuļi ("Ķivuļi", Slampes pagasts, Tukuma novads, LV-3133) | 1956 - 1967 | Residence | Building, house |
| 3 | Murjāņi (Murjāņi, Krimuldas pagasts, Krimuldas novads) | 1967 - 1970 | Education | Village |
| 4 | Visvalža iela 4a, Rīga (Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050) | 1970 - 1975 | Education | Building, house |
| 5 | Slampe (Slampe, Slampes pagasts, Tukuma novads) | 1959 - 1967 | Education | Village |
| 6 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1974 - 1975 | Working place | Building, house |
| 7 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1975 - 1979 | Working place | Building, house |
| 8 | Rīga (Rīga) | 1980 - 1982 | Working place | City |
| 9 | Rīga (Rīga) | 1977 - 1990 | Working place | City |
| 10 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1989 - 2000 | Working place | Building, house |
| 11 | Rīga (Rīga) | 2000 - 2008 | Working place | City |
| 12 | Vācijas Demokrātiskā Republika | 1975 | Travelled | Country |
| 13 | Vācijas Demokrātiskā Republika | 01.04.1977 | Travelled | Country |
| 14 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1979 - 1990 | Participation in organisations | Building, house |
| 15 | Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga (Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011) | 1990 | Participation in organisations | Building, house |