Works: Author (40); Compiler (1); Editor (1); Author of the comment (3); Person of reception (39)
Photos: Person in photo(2)
Name | Māra Svīre |
---|---|
Additional names | Lapsiņa, Kaijaka |
Pseudonym | Astra Priede, L. Apsīte, M. Zebiekste, Māra Svīre |
Name at birth | Brīdaka |
Summary | Rakstniece Māra Svīre (1936) ir 30 grāmatu autore. Sarakstījusi garstāstu "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" un scenāriju tāda paša nosaukuma filmai (filma iekļauta Latvijas Kultūras kanonā). Intereses lokā – lauku dzīves tēlojumi, sievietes psiholoģiskās problēmas un laikmeta ietekme uz sievietes raksturu. |
Personal information | Dzimusi skolotājas un grāmatveža ģimenē. |
Work | 1972: pirmā literārā publikācija – stāsts "Grēksūdze" laikrakstā "Literatūra un Māksla" (7. oktobrī). 1981: scenārija autore filmai "Limuzīns Jāņu nakts krāsā". Filma iekļauta Latvijas kultūras kanonā. 1984: scenārija autore filmai "Durvis, kas tev atvērtas". Vairāki simti rakstu publicēti periodikā. Ar Astras Priedes vārdu veidojusi regulārus radioraidījumus par cilvēku attiecību kultūru. Pseidonīmi radio un publicistikā: L. Apsīte, M. Zebiekste. 2002: scenārija autore TV seriālam "Likteņa līdumnieki". Proza1977: "Vizīte svešā mājā" (Liesma)1979: "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (Liesma) 1984: "Ar vakardienu kabatā" (Liesma) (atkārtots izdevums: 2016, Zvaigzne ABC) 1986: "No cīruļiem līdz griezei" (Liesma) 1987: "Tik vienu vizošu zvaigzni..." (Liesma) 1992: "Tāds laiks" (Liesma) 1993: "Sotto voce = Pusbalsī" (eseju krājums) (Preses nams) 1997: "Māsas" (Liesma) (atkārtots izdevums 2009, 2011, Zvaigzne ABC) 1999: "Nestāsti man pasakas" (Preses nams) 2001: "Slazdu krogs un divi nami Rīgā" (Lauku Avīze) 2006: "Ja pulkstenis nenodos" (Zvaigzne ABC) (atkārtots izdevums 2011, Zvaigzne ABC) 2007: "Līdumnieku mantojums" (Lauku Avīze) (kopā ar Vladimiru Kaijaku) 2008: "Zīmes un piezīmes" (aforismi) (Zvaigzne ABC) 2011: "Audums kāzu kleitai" (Lauku Avīze) 2011: "No sākuma līdz Ziemassvētkiem" (Zvaigzne ABC) 2013: "...un neuzzinās neviens" (Zvaigzne ABC) (atkārtots izdevums 2016) 2016: "Stāsti pilnmēness vakariem" (izlase) (Zvaigzne ABC) 2017: "Vēstule" (Zvaigzne ABC) (kopā ar Vladimiru Kaijaku) Autobiogrāfiskā proza2004: "Orhidejas zem zilām ziemas debesīm" (ceļojumu apraksti) (Zvaigzne ABC)2018: "Nopietni pa jokam" (Zvaigzne ABC) Proza bērniem1993: "Ragana Ragnija" (Preses nams)Radiopublicistika (publicēts ar Astras Priedes vārdu)1982: "Mūžīgā dēstīšana" (Avots)1985: "Simts jautājumu sev pašam" (Avots) |
Quotations | Par stāstu krājumu "Vizīte svešā mājā" (Liesma, 1977)"Pēc debijas 1972. gadā, pēc pieklusināta, taču radoši urdoša laikposma savu pirmo grāmatu lasītājam pasniegusi Māra Svīre. Viņas stāstu krājumā ieraugām paskarbas, bieži vien groteskā tvertas ainas no dzīves īstenības. Tie ir diendienā sastopami vienkāršie cilvēki fermās, veikalos, autobusos, institūtos, mājas apstākļos. Sastopam inženierus un kolhozniekus, kinoļaudis un braucējus autobusā. Un šie vienkāršie cilvēki pēkšņi nokļūst, piemēram, kinorampas gaismā (Asnate, "Talants") vai, piemēram, kļūmīgā stāvoklī, kas prasa tālāku izšķīrēju rīcību (Irma, "Nolādētais leitis", Indra, "Tikai meteors"). Tur sīki, smīdinoši atgadījumi iz dzīves ("Pērciet biļeti!") un novelistiski pagriezieni cilvēku likteņos ("Vizīte Vecās dāmas mājā"). (..) Mārai Svīrei padodas lauku dzīves tēlojumi. Tie ir reljefi, izteiksmīgi, īpaši atrādot vecus, pamestus lauku sieviešus. (..) Vispār Māras Svīres personāžs stipri ķildīgs. Gandrīz vai katrā lappusē notiek kāds kašķis. Īpaši šerpi ir sieviešu raksturi, kas izvirzīti stāstu centrā. Pēc dabas tās ir asas, kaut gan sirdī alkst maiguma. (..) Atzinība jāizteic raitajai, izteiksmīgajai valodai, tās prasmīgajam un izvēlīgajam pielietojumam, raksturojot kādu tēlu, ainu vai situāciju." Viktors Līvzemnieks. Pieteikums lasītājam. Karogs, Nr. 7, 1.07.1978. Par stāstu krājumu "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (Liesma, 1979)"Savā otrajā grāmatā Māra Svīre turpina lauku dzīves tēmu – tie ir pieci īsie stāstiņi un viens "ne visai nopietns" garais stāsts. Vairums bijuši publicēti presē, un sevišķu ievērību guvis titulstāsts – laikam ar oriģinālo traģikomiku. Mārai Svīrei raksturīga sociālo momentu un lirikas sintēze, kur abas sastāvdaļas nosacīti bagātina viena otru ("Kamēr gulēt neiešu") un dažkārt rada atsperīgu asociatīvo zemstīgu ("Manta"). Sociālas problēmas – tikumiskās un morālās – ir pamats psiholoģiskai izvērsei; reizēm dominē tīri psiholoģiskā stāsta elementi. Vienīgais šāds darbs krājumā ir "Man nevajag"; te redzam nekonstruētu konfliktu. Citkārt konflikts ir apzināts fabulas sarežģījums ar lielāku vai mazāku spriegumu. (..) Aktualitātes un formas elementu slodze visplašāko diapazonu sasniedz titulstāstā. Vispirms jau apjoma dēļ. Otrkārt –auglīgajā notikumu izvēlē, kas ne tikai izraisa interesi ar savu dinamiku, bet arī paver iespējas negaidītām izteiksmes variācijām (manipulējot ar pretpoliem "traģiskais–komiskais"). (..) Kopumā grāmata paliks kā savdabīgs dokuments mūsdienu laukiem – to lielām un sīkām problēmām, bet galvenokārt – to emocionālajam kompleksam." Iveta Fedoroviča. Emocionālā klātbūtne. Karogs, Nr. 11, 01.11.1980. "Garajā stāstā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" Māra Svīre radījusi savdabīgu vecas mūsdienu lauku sievietes tēlu dzīves kontekstā." Astrīda Vite. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003. Par romānu "Ar vakardienu kabatā" (Liesma, 1984)"Mārai Svīrei piemīt prasme smalki un niansēti attēlot savu varoņu savstarpējās attiecības. Reizēm liekas pat, ka rakstnieci vairāk nodarbina un interesē ne tik daudz cilvēka raksturs, tēla raksturs, bet tieši šo tēlu kontaktu izpausmes, psiholoģiski tvertas it kā no vairākiem rakursiem, turklāt ar gandrīz nemanāmām pārejām. Dažkārt kāds ārkārtējs notikums vai arī tikai kāds šķietams sīkums izrauj Māras Svīres stāsta varoni no viņa iedomu pasaules, kur viņš pats sev licies gudrs, stiprs, labs un veiksminieks, un izgaismo to pavisam citā, negaidītā pavērsienā. Tā ir nesaudzīga gaisma, kas ieurbjas cilvēka būtībā. Tā nekad ne|aus atgriezties ērtajā izejas situācijā, agrāk vai vēlāk tā prasīs norēķinus par cietsirdību, ļaunprātību, zemiskumu, gļēvumu, bezatbildību. (..) spilgti parādās Māras Svīres raksturotājas talants. Sociālais, sadzīviskais un psiholoģiskais slānis saaudies kolorītā tipāžā. Īss, precīzs ārējais portretējums, sulīga valoda, mērķtiecīgs, lakonisks dialogs, kas ietver visai precīzu informāciju par lauku sadzīvi. (..) Ir baudījums lasīt niansēm bagātā, plastiskā un precīzā valodā rakstītus darbus. Māras Svīres stāstu valoda atbilst šīm īpašībām. Rakstniece visai veiksmīgi izmanto valodas dotumus un iespējas tēlu raksturojumā. Māra Svīre necenšas bez |