Maija Veinberga-Hinkle

1 picture

Maija Hinkle (dzimusi Veinbergs; 1937) – biofiziķe, grāmatizdevēja, sabiedriska darbiniece un mutvārdu vēstures un dzīvesstāstu krājēja. Dzimusi Latvijā, uzaugusi Vašingtonā, dzīvo ASV. Ieguvusi doktora grādu biofizikā, 15 gadus pasniedzēja Kornella (Cornell) universitātē (ASV), zinātnisku rakstu autore neirobioloģijā. Kopš 1989. gada pievērsusies mutvārdu vēstures un dzīvesstāstu vākšanai, organizēšanai, popularizēšanai un izpētei ASV un Latvijā. Iniciatore un vadītāja Amerikas Latviešu Apvienības Mutvārdu vēstures projekta iniciatore un vadītāja, līdzvadītājusi talcinieku mutvārdu vēstures ekspedīcijas Latvijā (1995–2003). Ilggadīga mutvārdu vēstures un trimdas vēstures ieviržu vadītāja 3×3 nometnēs. Grāmatu izdevniecības “Mežābele” īpašniece un vadītāja. “Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centra” dibinātāja un valdes priekšsēde.

Birth time/place

12.10.1937

Professional activity

1969: Ņujorkas Universitātes Medicīnas skolā ieguvusi doktora grādu (PhD) fizioloģija un biofizikā ar disertāciju "Permeability properties of crayfish muscle after changes tn excitability."
Vienu gadu pavadījusi zinātniskā darbā Anglijā, strādājusi Kornela universitātē, Itakā.

Grāmatu izdevēja, grāmatu grafiskā iekārtotāja un dizainu veidotāja
1987: dibināja grāmatu apgādu "Mežābele" (Itaka).

1987: Širmanis, Jānis. Alberts, Loreta un bioniskais: romāns-zinātnes fantāzija.
1987: Širmanis, Jānis. Tralla Garezerā: pasakas un pastāsti.
1990: Gāle, Rita. Atšķirtā: dzeja.
1991: Latviešu literātūras darbinieki Rietumu pasaulē: jaunākais posms: autobiogrāfisku rakstu krājums; redaktori: Valija Ruņģe, Aleksandrs Zariņš, Biruta Abula.
1992: Valtere, Nora. Atspulgi: apceres par trimdas grāmatām.
1992: Belševica, Vizma. Bille.
1993: Freimanis, Eduards. Kultūras rijā: romāns.
1993: Danga, Fricis. Prof. Jāņa Āboliņa mūža gājums: (22. VI 1906.–11. III 1990.): monogrāfija.
1993: Ģērmanis, Uldis. Kurelieši: nacionālās pretestības liecinieki.
1994: Freimanis, Eduards. Pāri robežām.
1994: Čaklais, Māris. Izgāja bulvārī brīvība: dzejoļi, 1989–1993.
1995: Kalniņa, Laima. Brīnišķīgas puķes.
1995: Freimanis, Eduards. Lapkritis: dzeja.
1996: Zemdega, Aina. Bargā laikā: dzeja.
1996: Freimanis, Eduards. Dzirnavās: romāns.
1997: Gubiņa, Indra. Kā es tevi mīlēju: romāns.
1997: Freimanis, Eduards. Teika par Kardavu: romāns.
1998: Mūks, Roberts. Antropozofija vai Pilngadīgais romantisms.
1998: Freimanis, Eduards. Mīklas: noveles.
1999: Zemdega, Aina. Bagatelles: skices, piezīmes, tēlojumi, (1965–1995).
1999: Freimanis, Eduards. Ceļinieki: dzejoļi.
2000: Misiņš, Herberts. No Rīgas līdz Parīzei, 1944–1956.
2000: Ieviņa, Marianna. Rudenī brauksim mājās: trimda stāsti.
2000: Freimanis, Eduards. Sarunas aploksnēs: vēstules.
2001: Gubiņa, Indra. Pienākums nav mīlestība.
2003: Gubiņa, Indra. Sārta svītra debesīs.
2008: Gubiņa, Indra. Vēlreiz turp un atpakaļ: stāstījumi.

Izdevumi angļu valodā
2003, 2007: Jakobsons, Valentīns. Breakfast at midnight: stories from the GULAG; tulkojusi Biruta Sūrmane.

Sakārtotāja un redaktore
2003, 2004: Mutvārdu vēstures avoti: izlase / kopā Māru Zirnīti.

ALAs Mutvārdu vēstures projekta "Dzīvesstāsts trimdā" vadītāja.
“Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centra” dibinātāja un valdes priekšsēde.

Quotes

Par savu piederības sajūtu sarunā ar Irēnu Lagzdiņu"Jau no Vācijas bēgļu nometņu skoliņas un skolotājiem man līdzi nāca dziļa pārliecība un lepnums, ka esmu latviete. Iebraukusi Amerikā, es pat saviem pamatskolas klases biedriem stāstīju par Latviju, nesu klasē tautiskus priekšmetus un kartītes, brīvstundā lasīju mazas "lekcijas". Piederību pie latviešiem vēl pastiprināja tas, ka uzaugu latviešu mācītāja ģimenē, kur liela daļa manas sabiedriskās dzīves norisēja latviskā vidē. Universitātē pavērās pavisam cita – amerikāniskā pasaule, kas bija ļoti interesanta un aizrāvīga. Iedzīvojos studentu pasaulē, sāku intensīvu, milzīgi saistošu zinātnisko darbu, iepazinos ar savu nākamo vīru – bioķīmiķi un kolēgu. Apprecējos, piedzima trīs dēli. Kādu laiku biju attālinājusies no latviešu sabiedrības, taču atgriezos, jo aptvēru, cik ļoti svarīga un mīļa man ir latviešu valoda un kultūra. Gribēju arī saviem bērniem dot iespēju šo pasauli iepazīt. Sākām braukt uz attālo latviešu sestdienas skolu, bērni mācījās latviski, dejoja tautas deju kopā, dziedāja koros, beidzas Gaŗezera Vasaras vidusskolu, vecākais dēls – arī Latviešu studiju centra maģistranturas programmu, divi strādāja Latvijā. Es pati iesaistījos latviešu sabiedrības un kultūras dzīvē. Cilvēki arī man bieži jautā, kur ir manas pašas īstās mājas. Tas man ir komplicēts jautājums. Kad pirmo reizi iebraucu Latvijā 1981. gadā, tas bija ļoti emocionāls pārdzīvojums. Visu nedēļu pavadīju, klausoties savu radu likteņstāstos. Nākamās reizēs, kad jau drīkstēju braukt tālāk par Rīgu un Siguldu, izjutu Latviju tādu, kā to apraksta Māra Zālīte: "Man viņa ir visskaistākā tik un tā." Latvija ir maza, mīļa un it kā plaukstā saņemama. Tā ir "sava". Man Latvijā ir daudz draugu; mani aizrauj Latvijas kultūras dzīve, māksla, teātris. Aizbraukusi uz savas dzimtas lauku mājām, es aizvien izbaudu Latvijas dabu, it kā uzsūcu sevī visas brīnumainās krāsas un smaržas, ko atceros no bērnības. Taču mani tuvākie, mīļie cilvēki visi dzīvo Amerikā - mana ģimene, divi no maniem trim dēliem, divi mazbērni. Ameriku es nekad nevarētu un arī negribētu atstāt. Man sevišķi tuva ir 3x3 nometnes latviskā un intelektuāli spriega gaisotne, nometnes cilvēki, tur es vienu nedēļu "jūtos kā mājās". Māju izjūta man ir gan Latvijā, gan Amerikā. Mana latviskā piederība ir saistīta nevis ar ģeogrāfiju, bet gan ar garīgi tuviem cilvēkiem un latvisko kultūru." Laiks, Nr.43 (30.10.2004)

Affinities

Education

–1961
Pokipsija
Ar Magna cum laude beigusi Vasara koledžu (Vassar College) un ieguvusi bakalaura grādu fizioloģijā. Viņai piešķirta Fulbraita stipendija studijām Ķīles universitātē Vācijā, Sutro stipendija un Bartleta godalga par izcilām sekmēm.

1969
State University of New York, Conservatory of Theatre Arts
735 Anderson Hill Rd, Purchase
Universitātes Medicīnas skolās ieguvusi doktores grādu.

Working place

Itaka
Strādāja Kornela universitātē.

1987–2003
Mežābele
S Hill Recreation Way, Ithaca
Apgāda dibinātāja, grāmatu grafiskā iekārtotāja un dizainu veidotāja.

Participation in organisations

Student Sorority "Daugaviete"
Filistre.

Amerikas Savienotās Valstis
Phi Beta Kappa locekle.

1991
Latviešu preses biedrība

Awards

Atzinības krusts
IV šķiras Atzinības Par iniciatīvu un neatlaidīgo darbību Latvijas un trimdas cilvēku pieredzes dokumentēšanā, popularizēšanā un iznešanā starptautiskā vidē.
0

Jāņa Bieriņa piemiņas fonda balva
Par darbu apgādā "Mežābele" un Mutvārdu vēstures projekta vadību
2005